Top attīstības stratēģija turpmākajiem 50 gadiem

Sarunas ar Latvijas iedzīvotājiem par Latvijas nākotni – tā tikšanos ar cilvēkiem Iecavā un Bauskā raksturo Valsts kanceleja, kas organizē tikšanos sadarbībā ar biedrību «Latvijas Lauku forums» un Fondu atvērtai sabiedrībai «DOTS».

Tikšanās aktīvās sabiedriskās vietās notika 3. martā Bauskā kopienas centrā «Pasta 5» un 5.martā Iecavā dienas centrā «Iecavnīca». Informācija par pasākumiem bija atklāta un visiem pieejama. Bauskā pasākumā piedalījās vairāk nekā desmit iedzīvotāji, un organizatori atzina, ka tas ir labs skaits – ar lielāku grupu būtu grūtāk strādāt.

Bauskā uz tikšanos ar iedzīvotājiem atbrauca Nita Jirgensone, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta konsultante, kuras jautājumi saistīti ar labklājību bērniem un ģimenēm, un Jelena Jekimova, Latvijas Lauku foruma projektu vadītāja.

«Ir valsts attīstības plānošanas dokumenti. Ir stratēģija «Latvija 2030», tagad sāk domāt par periodu «Latvija 2050». Jādomā par nākotni, jāgatavo attīstības stratēģija. Tas ir ilgtermiņa plānošanas dokuments, kur iezīmēsies tendences, mērķi un prioritātes, kur valstij vajadzētu iet. No Valsts kancelejas un citiem departamentiem braukājam pa Latviju, piedalāmies dialoga apļos, vadām, klausāmies, mēģinām apkopot un saprast domas, kas ir cilvēkiem visā Latvijā. Ir ne tikai pilsētas, bet arī mazāki ciemi, kur braucam. Gribam dzirdēt cilvēkus, viņu domas, veicināt domu apmaiņu ar idejām. Vajadzība ir ļoti praktiska – gribam, lai cilvēki reāli domā un izsakās. Pašiem un pašu pēctečiem vien būs dzīvot Latvijā,» mudina N. Jirgensone.

Konkrētais diskusijas veids saucas «Dialoga apļi», un to augstu vērtē biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētāja Egija Stapkēviča, kura organizēja šo pasākumu, bet pati diskusijā nepiedalījās. Arī pārējie sarunas dalībnieki pēc tikšanās pozitīvi novērtēja veidu, kā uzklausīt sanākušo vēstījumu. Metode, kas radusies Somijā, piedāvā drošu un neformālu vidi sarunām, kas vērstas uz uzticēšanās veidošanu un savstarpējās sapratnes veicināšanu.

Dialoga nolūks nav pierunāt, argumentēt vai pārliecināt citus par sava viedokļa pareizību, bet radīt telpu dažādiem uzskatiem un veidot izpratni, balstoties citu teiktajā.

«Dialoga apļa jēga – sēžam un izsakām savas domas. Reizē tas dod iespēju paklausīties, kādas citiem ir domas. Nav jānonāk pie vienas pareizās patiesības. Tas palīdz plašāk domāt un labāk saprast, arī ko pats domā. Savukārt mēs ar kolēģiem iesaistāmies, lai nav tā pastarpinātā sajūta, kad kāds atnes vienkārši atskaiti, bet kopējās iesaistes sajūtas nav,» norāda N. Jirgensone, uzsverot, ka šāda saruna palīdz arī dalībniekiem, ne tikai organizatoriem.

Organizatori interesējās par konkrētām tēmām, kas gan deva plašu skatījumu – kā sanākušie saskata valsti un savu pašvaldību 2050. gadā, kā saskata paši savu nākotni un kam būtu jāizmainās, lai nākotne būtu labāka un pozitīvāka. «Dialoga apļu» dalībnieki lielākā daļa bija saistīti ar sabiedriskajām organizācijām un uzsvēra, ka nākotnē sagaida lielāku sabiedrības aktivitāti gan sabiedrisko aktivitāšu jomā, gan arī fizisko nodarbību sfērā. Pašvaldības jomā galvenais uzsvars bija uz izmaiņām, kas skars pilsētu pēc apvedceļa izbūves. Sanākušie izteica cerību, ka uzlabosies ceļu stāvoklis novadā un ievērojamas izmaiņas gan ēku, gan iedzīvotāju aktivitāšu jomā dos tieši biedrību un kopienu aktivitātes. Reizē gan atzina, ka darbs ar kopienām esot ilgs un laikietilpīgs, kas vietām aizņem 20 gadus un vairāk.

Kopumā diskusija deva daudz un dažādus argumentus un viedokļus par to, kādai jābūt valsts attīstībai. Tagad galvenais jautājums – cik lielā mērā šos viedokļus skatīs paši stratēģijas veidotāji. Vislielāko kritiku saņēma izglītības sfēra, un jācer, ka šeit tomēr kaut kad varēsim sagaidīt pozitīvas pārmaiņas.