No rīta un vakaros nevar iziet dārzā – odu mākonis apkārt. «Vai šogad odu ir vairāk nekā parasti?» interesējas Kristīne no Mežotnes. Arī no Vecumniekiem zvana, ka odu neaptverami daudz. Muzeju naktī Plūdoņa «Lejeniekos» apmeklētāji un rīkotāji neesot spējuši no odiem ne atkauties.
Entomologs Voldemārs Spuņģis mierina – viss esot normāli, dzēlējodu nav vairāk kā parasti. Viņš skaidro, ka tie, kas spieto lielākos baros, ir trīsuļodi, cilvēki tos neinteresē. Protams, salīdzinot ar agro pavasari, dzēlējodu ir vairāk, un uz Jāņiem to būs vēl lielāks skaits. Latvijā ir kādas piecas sešas ziemojošu dzēlējodu sugas. Vieni olas sadējuši jau pagājušajā rudenī. Ja tuvumā ir kādas ziemošanas vietas kā alas, pagrabi – tad dzēlējodus var novērot kuplākā skaitā. Citi olas dēj tagad – tā ka drīz vien gaidāms vēl lielāks odu uzliesmojums.
Kukaiņu pētnieks iesaka nebēdāt par pirmajiem odu kodumiem: «Tas, ka odi sakož, patiesībā ir ļoti labi. Oda kodiens ir stimuls mūsu imūnsistēmai izstrādāt antivielas pret svešām olbaltumvielām. Jo vairāk odi kož, jo imūnsistēma stiprāka. Es, piemēram, pirmajam odam, kas man uzlido, ļauju kārtīgi pieēsties. Nevis tāpēc, lai viņam būtu labāk, bet lai man būtu labāk. Pēc pirmā oda kodiena imūnsistēma ir gatavībā pret citiem kodumiem. Man arī sākumā, kā vairumam, ir pumpas, bet pēc tam – jo vairāk kož, jo mazāk pumpu. Vēlāk vasarā, kad strādāju dabā, man kož simtiem varbūt pat tūkstošiem odu un reakcijas vairs nekādas nav, jo organisms jau pielāgojies stresam, ko rada svešas olbaltumvielas.»
Foto: Pixabay.com
