Iedzīvotāji rosina pārdomāt par kapu svētku rīkošanu Bauskas novadā. Novadniece Zenta vērš uzmanību, ka, iespējams, būtu jāatjauno agrāko tradīciju – laicīgu, sabiedrisku piemiņas brīdi ar koru un ansambļu piedalīšanos, nevis tikai baznīcas rīkotu sarīkojumu.
“Katru gadu Bauskas novada draudzes rīko kapu svētkus, taču situācija ir tāda, ka ļaudis pirms šiem kapu svētkiem iepriekšējās dienās apkopj savu tuvinieku atdusas vietas, bet īstajā dienā šajos kapu svētkos ar mācītāju nemaz nepiedalās, jo varbūt, ka nemaz nepieder ne pie vienas no draudzēm un kapu svētkus ar šādu mācītāju piedalīšanos nevēlas, tie ir šķidri apmeklēti.
Piemēram, pēdējos gados Plosta kapos vispār mācītājs atteicās vadīt kapu svētkus, jo nav apmeklētāju, arī citās kapsētās aina ir līdzīga. Agrāk kapu svētkos uzstājās pašdarbnieku ansambļi, kori, pūtēji, tie nebija baznīcas kapu svētki, un cilvēki nāca. Vai arī tagad nevarētu to atjaunot?” interesējās Zenta.
Bauskas novada Kultūras nodaļas vadītāja Vita Morkūna atklāja, ka veikusi mazu aptauju kultūras darbinieku aprindās. Ir apkopots viedoklis no kultūras darbiniekiem, kas ir sabiedrības daļa. Viņa norāda, ka kapu svētku svinēšana ir kristietības ieviesta tradīcija un kapu kultūra Latvijā ir kaut kas īpašs, ko cittautieši vispār nesaprot.
“Kapu kultūra un kults reti kur citur Eiropā sastopams, ja nu vienīgi kaimiņu valstī Lietuvā. Ir dažādi viedokļi par kapu svētku organizēšanu mūsdienās. No vienas puses ir skaidrs, ka tradicionāli kapu svētkus organizē baznīcas un daudzviet novadā tas tā arī notiek. Ar mācītāja piedalīšanos un reliģisku saturu. No otras puses ir iespējams, ka kopienu iesaiste un kultūras pasākumu pievienošana padara šos svētkus pieejamākus arī plašākam cilvēku lokam un tā arī daudzviet notiek novadā. Pastāv jautājums, vai tam vispār ir pietiekoša interese no pašu iedzīvotāju puses,” teic V. Morkūna.
Viņa norāda, ka vecākā paaudze, kam šī tradīcija bija svarīga, pamazām aiziet un nav garantijas, ka jaunā paaudze uztvers to tikpat nozīmīgi un vai vispār kultūras programmas dēļ kapu svētki būs apmeklētāki un vispār piesaistīs apmeklētājus.
“Cilvēki atbrauc un sakopj savas kapu vietas un dodas savās gaitās vai tiekas kādās citās dzimtas vietās, kur kopā sanāk, lai netraucētu aizgājējus, jo arvien vairāk sabiedrībā ienāk uzskats, ka tā ir cita pasaule un to nevajag traucēt. Vajadzētu noskaidrot sabiedrības attieksmi, vai kapu svētki vispār ir vajadzīgi un kādā formātā organizēt,” pārliecināta ir V. Morkūna.
Papildina Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks: “Būs daļa, kam vajadzēs un kapu svētkiem jābūt. Kaut vai tāpēc, ka zemapziņā tas vienkārši strādā, kad padzird, ka ir kapu svētki un tad vismaz iet un sakopj. Te varbūt jārunā ar kapu sargiem, ka viņi nāk un organizē, ja tāda vēlme ir. Novadā ir ļoti dažāda situācija. Mācītāji, ja aicina uz kapu svētkiem, ir atsaucīgi, bet kori un pūtēji no pašvaldības puses nebūs.”
