www.bauskasdzive.lv
Iedzīvotāji rosina pārdomāt par kapu svētku rīkošanu Bauskas novadā. Novadniece Zenta vērš uzmanību, ka, iespējams, būtu jāatjauno agrāko tradīciju – laicīgu, sabiedrisku piemiņas brīdi ar koru un ansambļu piedalīšanos, nevis tikai baznīcas rīkotu sarīkojumu.
“Katru gadu Bauskas novada draudzes rīko kapu svētkus, taču situācija ir tāda, ka ļaudis pirms šiem kapu svētkiem iepriekšējās dienās apkopj savu tuvinieku atdusas vietas, bet īstajā dienā šajos kapu svētkos ar mācītāju nemaz nepiedalās, jo varbūt, ka nemaz nepieder ne pie vienas no draudzēm un kapu svētkus ar šādu mācītāju piedalīšanos nevēlas, tie ir šķidri apmeklēti.
Piemēram, pēdējos gados Plosta kapos vispār mācītājs atteicās vadīt kapu svētkus, jo nav apmeklētāju, arī citās kapsētās aina ir līdzīga. Agrāk kapu svētkos uzstājās pašdarbnieku ansambļi, kori, pūtēji, tie nebija baznīcas kapu svētki, un cilvēki nāca. Vai arī tagad nevarētu to atjaunot?” interesējās Zenta.
Bauskas novada Kultūras nodaļas vadītāja Vita Morkūna atklāja, ka veikusi mazu aptauju kultūras darbinieku aprindās. Ir apkopots viedoklis no kultūras darbiniekiem, kas ir sabiedrības daļa. Viņa norāda, ka kapu svētku svinēšana ir kristietības ieviesta tradīcija un kapu kultūra Latvijā ir kaut kas īpašs, ko cittautieši vispār nesaprot.
“Kapu kultūra un kults reti kur citur Eiropā sastopams, ja nu vienīgi kaimiņu valstī Lietuvā. Ir dažādi viedokļi par kapu svētku organizēšanu mūsdienās. No vienas puses ir skaidrs, ka tradicionāli kapu svētkus organizē baznīcas un daudzviet novadā tas tā arī notiek. Ar mācītāja piedalīšanos un reliģisku saturu. No otras puses ir iespējams, ka kopienu iesaiste un kultūras pasākumu pievienošana padara šos svētkus pieejamākus arī plašākam cilvēku lokam un tā arī daudzviet notiek novadā. Pastāv jautājums, vai tam vispār ir pietiekoša interese no pašu iedzīvotāju puses,” teic V. Morkūna.
Viņa norāda, ka vecākā paaudze, kam šī tradīcija bija svarīga, pamazām aiziet un nav garantijas, ka jaunā paaudze uztvers to tikpat nozīmīgi un vai vispār kultūras programmas dēļ kapu svētki būs apmeklētāki un vispār piesaistīs apmeklētājus.
“Cilvēki atbrauc un sakopj savas kapu vietas un dodas savās gaitās vai tiekas kādās citās dzimtas vietās, kur kopā sanāk, lai netraucētu aizgājējus, jo arvien vairāk sabiedrībā ienāk uzskats, ka tā ir cita pasaule un to nevajag traucēt. Vajadzētu noskaidrot sabiedrības attieksmi, vai kapu svētki vispār ir vajadzīgi un kādā formātā organizēt,” pārliecināta ir V. Morkūna.
Papildina Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks: “Būs daļa, kam vajadzēs un kapu svētkiem jābūt. Kaut vai tāpēc, ka zemapziņā tas vienkārši strādā, kad padzird, ka ir kapu svētki un tad vismaz iet un sakopj. Te varbūt jārunā ar kapu sargiem, ka viņi nāk un organizē, ja tāda vēlme ir. Novadā ir ļoti dažāda situācija. Mācītāji, ja aicina uz kapu svētkiem, ir atsaucīgi, bet kori un pūtēji no pašvaldības puses nebūs.”
Pūtēji no pašvaldības puses ir domāti vietējās domes deputāti?
Vēlēšanas tuvojas. Vajadzētu papūst. Kaut kapos.
No bērnu dienām bija pierasts, ka kapu svētki ir tāda kā cieņas izrādīšana aizgājušajiem tuviniekiem. Ar piemiņas bridi. Gadiem ejot, apmeklētāju tiešām kļuvis arvien mazāk. Var jau teikt, tāds laikmets. Polijā un Lietuvā gan šī tradīcija tiek kopta arvien. Atzīšos, kopš zināma laika arī dodos uz kapiem pirms tā sauktā svētbrīža. Iemesls ir gaužām vienkāršs – nejūtu vajadzību klausīties mūsu mācītāju. Tajās runās pietrūkst patiesuma un ticības. Dieva vārdam nevajadzētu skanēt falši
Man liekas, ka tie svētki nomirst, jo pēdējā laikā nebija aktualizēts jautājums par Bauskas morga izmantošanu. Es vienmēr, kad aizbraucu uz pilsētu gāju pastaigā uz morgu, un, tad es parasti atcerējos, ka jāaiziet arī līdz kapiem. Man tikai gribētos, lai pie tiem kapiem uzstāda kādu puķu un sveču pašapkalpošanās automatu, jo no pilsētas to visu staipīt līdzi ir ļoti neērti. Vēl es nevaru saprast tos cilvēkus, kas uz tām baznīcām iet vairākas reizes klausīties kaut kādu izdomātu pasaku un katru reizi vēl par to maksā pasakas stāstītājam. Man liekas, ka tos draudžu locekļus vajadzētu uz kādu psihisko un diagnostisko pārbaudi aizsūtīt, varbūt tā slimība tomēr ir kaitīgāka kā tikai dzirdēt un redzēt neeksistējošas lietas. Varbūt kāds nopietns smadzeņu iekaisums.
Tauta bez tradīcijām un kultūras ir patērētāju bars. Diezgan tuva dzīvniekiem.
Mums tie jūsu fetiši nav vajadzīgi, dancājiet vien paši un neuzmācaties ar kaut kādu senilu obligāto literatūru
Pie mums un Vidzemē kapu svētki joprojām ir ar brangu ļaužu pulku.
Jaunajam tēvs , māte, vecvecāki ir vai būs tikai aprakti atkritumi?
Kam tādi vajadzīgi?
Nu kapu svetki tomer ir vajadzigi bet labak laicigos jo ta ir daudzu gimenu ,ari jauno cilveku.kuriem vecāki maca cieņu pret aizgajejiem, varbut gada vienīgā satiksanas diena. Bez jebkadiem pūtējiem bet ar svecišu iedegšanu, skaistu dzeju un klusinātu mūziku.
tā izrādīšanās, varbūt, daudziem ir vien parāda atdošana saviem jau mirušajiem tuviniekiem, tās mīlestīstības, ko pašlaik svinēt gribētāji lieguši aizgājējiem tiem vēl dzīviem esot ?
Kapu svētki ir vajadzīgi lai piederīgie vismaz 1x gadā atbrauc un sakop savu piederīgo kapus. Bet kuram jaunajam viss vienalga, tad lai viņu kremē un pelnus izkaisa purvā.
kapu svētki vajadzīgi, kā saki, vien kapu sakopšanai, vienam otram ar pūtēju orķestra un kora piedalīšanos, citam ar graķīša ieraušanu un šašlika uzcepšanu turpat kapu pievārtē. Tik tālu nu esam nonākuši, paši nonākuši, jo savulaik “kapu svētki” bija zināma pretestība padomju dogmām, kam tagad pretosimies, pašu stulbumam?
Tak nevajag vairs nekādus kapu svētkus. Pat 40 gadniekiem tie neinteresē, tie laiki ir aizgājuši. Nekādus pūtējus nevajag, ar to uz kapiem nepievilināsi.
Kapu svētki, kapu kopšana ir cieņas un goda apliecinājums saviem aizgājējiem, savai dzimtai, savam uzvārdam. Ja tā nav tradīcija, tad taviem bērniem tas nav iemācīts un viņiem būs vienalga kur tevi aprok. Kapos vai plēves maisā mežā, kopējā bedrē. Nekopti kapi, nekopts nezālēm aizaudzis dārzs un māja liecina ka tu esi nevīžīgs slinķis un slaists. Tie kas nesaprot, noliedz baznīcas mācītāju, draudzes nozīmi nekad nesapratīs, neatšķirs ļaunumu no laba. Viltu, melus no patiesības. Neatšķirs darba darītāju no tukša muldētāja. Agrāk, vecāki, mācītājs bija pirmie skolotāji bērnam. Tagad, kā atpalikuši muļķi tic visiem blēžiem un jokdariem internetā! Visdrīzāk psihiski slimas novirzes ir cilvēkiem kam patīk apskatīt, apčamdīt miroņus MORGĀ!
Piemēram, pēdējos gados Plosta kapos vispār mācītājs atteicās vadīt kapu svētkus, jo nav apmeklētāju, arī citās kapsētās aina ir līdzīga.—-> šis gan dīvaini, vispār kapu svētki un aizlūgums par mirušo mieru nav tikai dzīvajiem klātesošajiem, bet gan aizgājušajiem arī. Ja nav apmekētāju, lūgšanu var noturēt arī mācītājkungs bez dzīvajiem viesiem. Novadu kori, orķestri un deputātu runas gan te liekas, tāpat kā baznīcās.
tev nedaudz viss sakāmais par kapusvētkiem samaisījies ar rūpēm par savu piederīgo kapu kopšanu. Tad, kādam nolūkam tu tos kapus kop, vien dēl kapusvētkiem, lai citi reizi gadā redzētu cik tu mīļš un rūpīgs? Vairāk gan izskatās pēc neviltotas liekulības savu aizgājēju aprūpē vien dēļ kapusvētkiem, reizi gadā.
Savu mīļo aizgājēju kapu vietas apkopšana ir cieņas izrādīšana, un tas ir ieaudzināts jau no mazotnes,un nevajag jau kapos nekādu izrādīšanos,sakop,aizdedz svecītes,un tiešām paliek vieglāk,tāda sajūta,ka viņi to jūt.