Valdība skatīs stratēģiski svarīgo Bauskas un Iecavas apvedceļu projekta uzsākšanu

Ministru kabinets (MK) otrdien, 11. jūnijā, skatīs rīkojuma projektu “Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūras uzsākšanu, nekustamo īpašumu atsavināšanu projekta otrajai kārtai “Iecavas apvedceļš” un nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai”, liecina publiskotā sēdes darba kārtība.

Finanšu aprēķini liecina, ka Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvei nepieciešami aptuveni 352 miljoni eiro (2022. gada cenās bez PVN). Finansējumu paredzēts nodrošināt, izmantojot PPP modeli, neradot pārmērīgu slogu valsts budžetam. Papildu finansējums nekustamo īpašumu iegādei un ar to saistītajiem pakalpojumiem ir 6,77 miljoni eiro, savukārt partnerības iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai un ieviešanai – 1,7 miljoni eiro.

Rīkojuma projekts paredz veikt valsts galvenā autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūvi divās kārtās: Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa izbūvi. Plānots uzdot Satiksmes ministrijai īstenot publiskās un privātās partnerības procedūru projekta pirmajai kārtai “Bauskas apvedceļš”, kas ietver projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu, un pēc tam uzsākt projekta otro kārtu “Iecavas apvedceļš”.

Iecerēts uzņēmumam SIA “Latvijas Valsts ceļi” deleģēt uzdevumu veikt nepieciešamos publiskos iepirkumus un nekustamo īpašumu iegādi. Noteikts, ka līguma termiņš ir 23 gadi, no kuriem 3 gadi paredzēti projektēšanai un būvniecībai, bet 20 gadi uzturēšanai.

Pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 60. panta ceturtās daļas 2. punktu, paredzēts atļaut Satiksmes ministrijai slēgt iepirkumu līgumus konsultāciju nodrošināšanai Bauskas apvedceļa projekta dokumentācijas sagatavošanai un īstenošanai līdz septiņiem gadiem ar iespēju termiņu pagarināt.

Jautājumu par papildu finansējumu Bauskas apvedceļa nekustamo īpašumu iegādei un saistītajiem pakalpojumiem 6 770 000 eiro apmērā (2025. gadā 1 354 000 eiro, 2026. gadā 3 385 000 eiro, 2027. gadā 2 031 000 eiro) un partnerības iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai un administratīvajām izmaksām 1 700 000 eiro apmērā (2025. gadā 500 000 eiro, 2026. gadā 500 000 eiro, 2027. gadā 500 000 eiro, 2028.–2031. gadā 50 000 eiro katru gadu) plānots izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas procesā, ņemot vērā valsts budžeta iespējas.

Gadījumā, ja papildu finansējums netiek piešķirts, Satiksmes ministrijai jāsedz izmaksas no valsts budžeta apakšprogrammas “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana”. Šogad plānotās projekta “Bauskas apvedceļš” sagatavošanas izmaksas, kas ietver nekustamo īpašumu iegādes un saistīto pakalpojumu izmaksas, partnerības iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, ieviešanas administratīvās izmaksas, tehniskās izpētes un tehnisko konsultāciju pakalpojumu izmaksas, paredzēts segt no valsts budžeta apakšprogrammas “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana”.

Papildu finansējumu Iecavas apvedceļa nekustamo īpašumu iegādei un ar to saistītajām izmaksām 19 475 000 eiro apmērā (2025. gadā 10 250 000 eiro un 2026. gadā 9 225 000 eiro) arī iecerēts izskatīt Ministru kabinetā valsts budžeta sagatavošanas procesā. Gadījumā, ja papildu finansējums netiek piešķirts, tāpat kā Bauskas apvedceļa projektā, jāsedz izmaksas no valsts budžeta apakšprogrammas “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana”.

Satiksmes ministrijai paredzēts uzdot 2024. gadā nepieciešamās izmaksas Iecavas apvedceļa nekustamo īpašumu iegādei segt no valsts budžeta apakšprogrammas “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana”.

Tāpat iecerēts Bauskas un Iecavas apvedceļu infrastruktūrai noteikt nacionālo interešu objekta statusu.

Uzziņai

Valdībai sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka Eiropas transporta tīkla (TEN-T) regula paredz, ka  Eiropas transporta tīkla izveidei visaptverošais autoceļu tīkls, kura mērķis ir nodrošināt visu Eiropas Savienības reģionu pieejamību un savienojamību, ir jāpabeidz līdz 2050. gada 31. decembrim, savukārt pamattīkls (tajā ietilpst tās visaptverošā tīkla daļas, kuras ir stratēģiski vissvarīgākās TEN-T mērķu sasniegšanai) ir jāpabeidz līdz 2030. gada 31. decembrim.

Lai pamattīkls tiktu uzskatīts par pabeigtu atbilstoši TEN-T regulas prasībām, tīklā ietilpstošajiem autoceļiem jāatbilst automaģistrāļu vai ātrgaitas ceļu standartiem. Ja netiek izpildītas TEN-T regulā noteiktās prasības, tad Eiropas Komisija uzsāks pārkāpumu procedūru pret Latviju, kas var rezultēties ar finanšu sankcijām – gan soda naudu, gan kavējuma naudu.

Noslogotākais TEN-T pamattīkla autoceļš Latvijā ir Eiropas nozīmes autoceļš E67 jeb “Via Baltica” no Tallinas līdz Varšavai, ietverot posmu caur Latviju no Ainažiem līdz Grenctālei un tostarp arī valsts galveno Autoceļu A7. Autoceļš A7 nodrošina starptautiskas nozīmes pasažieru un kravas transporta plūsmas, kā arī ir svarīgs militārajai mobilitātei starp Baltijas valstīm un tālākām Eiropas Savienības valstīm ziemeļu – dienvidu virzienā.

Pašreizējā situācijā autoceļa A7 posmā Ķekavas apvedceļš – Iecava noslogojums ir sasniedzis 115% līmeni, kas ir kritisks. Posmos Iecava – Bauska un Bauska – Lietuvas robeža noslogojums ir tuvs 100% un to pārsniegs tuvākajos gados. Ir veikta modelēšana, lai noskaidrotu, cik noslogots būs autoceļš A7 2048. gadā un rezultāti ir dramatiski – posmā Ķekavas apvedceļš – Iecava šī vērtība tuvojas 300% robežai, taču arī abu pārējo posmu noslogojums ir ārkārtīgi augsts.

Satiksmes intensitāte uz A7 ir robežās no 6 000 transportlīdzekļiem/diennaktī līdz 28 300 transportlīdzekļiem/diennaktī, tostarp kravas transporta intensitāte ir robežās no 2 710 trl/dnn līdz  4 110 trl/dnn. Satiksmes gada vidējā diennakts intensitāte (turpmāk – GVDI) laika posmā no 2011. līdz 2019. gadam dažādos autoceļa A7 posmos ir augusi par vidēji 5,2% līdz 5,9% gadā, bet kravas transporta īpatsvars 2019. gadā ir svārstījies amplitūdā no 28,7% līdz 52,6%.

Bauskas apvedceļa projekts ir stratēģiski svarīgs, lai uzlabotu satiksmes drošību, samazinātu vides piesārņojumu un paaugstinātu dzīves kvalitāti Bauskas novadā.

Foto: Ja netiek izmantots PPP modelis, pastāv augsts risks, ka Bauskas un Iecavas apvedceļi netiks izbūvēti, un Eiropas Komisija uzsāks pārkāpumu procedūru pret Latviju./no arhīva