Lai gan problēmas notekūdeņu apsaimniekošanas jomā ir zināmas jau gadiem
un tās sakārtošanā valstī ir ieguldīts viens miljards eiro, Valsts
kontroles (VK) veiktajā revīzijā secināts,
ka notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas jomā joprojām ir
neatrisināti jautājumi un vēl daudz darāmā. Iedzīvotāji kūtri pieslēdzas
centralizētajiem notekūdeņu tīkliem, un tas saistāms arī ar pašvaldību
atbalsta trūkumu.
Centralizēto
kanalizācijas tīklu izbūvē Latvijā pēdējās desmitgadēs ieguldīts
gandrīz miljards eiro, pamatā no Eiropas Savienības fondiem, tādēļ
Valsts kontroli interesēja, cik efektīvi šī sistēma strādā.
VK
informēja, ka daudzviet ir kļuvis aktuāls jautājums par
decentralizētajām kanalizācijas sistēmām jeb to mājsaimniecībās radīto
notekūdeņu daļu, kas neieplūst centralizētajos kanalizācijas tīklos, bet
tiek uzkrāta privātmāju krājtvertnēs un septiķos. Arī šie notekūdeņi ir
regulāri jāsavāc un jānovada attīrīšanas sistēmās, taču revīzijā
konstatētais liecina, ka tas tā nenotiek un ka šī problēma ilgstoši
netiek risināta.
Lai gan
pašvaldības ir īstenojušas vērienīgus projektus centralizēto notekūdeņu
sistēmu izbūvē, mājsaimniecības nesteidz pieslēgties izbūvētajiem
centralizētajiem kanalizācijas tīkliem un turpina izmantot savas
decentralizētās kanalizācijas sistēmas, norādīja VK. Revīzijā
pārbaudītajās pašvaldībās, izbūvējot un paplašinot centralizētos
kanalizācijas tīklus, nav izdevies sasniegt pat pusi no plānotajiem pieslēgumiem. Atsevišķās apdzīvotās vietās jaunajiem kanalizācijas tīkliem nav pieslēgusies neviena mājsaimniecība.
Līdz šim šo mājsaimniecību radītie notekūdeņi reti ir nonākuši
attīrīšanas iekārtās, un ne pašvaldībām kā notekūdeņu apsaimniekošanas
organizatorēm, ne Vides un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) kā
vides politikas īstenotājai nav informācijas par to, kur paliek līdz pat
74% decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņu. Revīzijā
iekļautajās 10 pašvaldībās (tajā skaitā Bauskas un Vecumnieku pašvaldības) divas trešdaļas mājsaimniecību šobrīd izmanto
kādu no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, un tikai 26% šo
mājsaimniecību notekūdeņu nonāk pašvaldību izbūvētajās notekūdeņu
attīrīšanas iekārtās un tiek attīrīti.
Kāpēc nepieslēdzas centralizētajiem tīkliem?
Cēlonis
tam, ka nav centralizētu pieslēgumu, ir neskaidrība par centralizētās
kanalizācijas izbūvi, jo ir nepilnīgi teritorijas plānošanas dokumenti,
apbūves noteikumos trūkst pieslēgumu izbūves kritēriju.
«Varu
iejusties kāda iedzīvotāja vietā, kurš plāno uzbūvēt sev privātmāju un
meklē pašvaldībā informāciju, vai gar viņa privātmāju tiks izbūvēti
centralizētie kanalizācijas tīkli. Neatrodot šo informāciju, iedzīvotājs
saprot, ka uz pašvaldības palīdzību nav, ko gaidīt, un izbūvē pats
savus, ieguldot lielas investīcijas. Tomēr, ja pēc kāda laika blakus
tiek izbūvēti kanalizācijas tīkli un pašvaldība mudina iedzīvotāju tiem
pieslēgties, cilvēkam, visdrīzāk, īpašas motivācijas nebūs, tieši
pretēji – būs liela neizpratne, kāpēc savulaik vajadzēja investēt
būtiskus līdzekļus, ja šī informācija viņam tolaik nebija zināma,» reālo
situāciju apraksta VK pārstāvis Edgars Korčagins.
Trūkst arī līdzfinansējuma pieslēgumiem, jo šī ir ļoti dārga joma.
Cilvēki nepieslēdz īpašumus, jo tas prasa lielas izmaksas. Tomēr tikai
trīs no desmit revīzijā iekļautajām pašvaldībām tam piešķīra
līdzfinansējumu, valstī kopumā 30 pašvaldības no 119 ir paredzējušas
finansiālu atbalstu šādā gadījumā. Pēdējā laikā to dara vēl septiņas
vietvaras Latvijā, tādējādi 37 pašvaldības līdzfinansē pieslēgšanos
centralizētajai kanalizācijas sistēmai.
Bauskas novadā pagaidām
šāds atbalsts iedzīvotājiem nav pieejams, informē pašvaldības
sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina. Viņa skaidro: «Par
šādu iespēju tika diskutēts, bet sarunas nonāca strupceļā. Pašlaik tiek
apzināts aptuvenais pieslēgumu skaits, kas varētu pretendēt uz
līdzfinansējumu un pašvaldība varētu prognozēt iespējamo slodzi uz
budžetu. No tā izrietētu, vai var atbalstīt visus, vai kādas konkrētas
iedzīvotāju grupas.»
«Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka, piemēram,
Gulbenes novadā deputāti pagājušajā nedēļā nolēmuši – pašvaldības
maksimālais atbalsts viena šāda pieslēguma veidošanai būs 2000 eiro.
Rūpnieciskie, grunts un lietus ūdeņi
Daudzviet
ir «kutelīga» situācija ar rūpniecisko notekūdeņu kontroli. Dažkārt
pašvaldībās tie netiek pienācīgi uzraudzīti, lai gan tie taču «ir
kreptīgāki nekā no mājsaimniecībām nākušie». Nereti arī notekūdeņi tiek
nepilnīgi priekšattīrīti un tādi nonāk notekūdeņu attīrīšanas stacijās
un pēc tam diemžēl arī vidē; turklāt Valsts vides dienests sodu
visbiežāk piemēro notekūdeņu apsaimniekošanas uzņēmumam, nevis
rūpnieciskajam. Tādējādi pašvaldība «paliek zem sitiena» ūdens
apsaimniekošanas uzņēmumu, pienācīgi nekontrolējot rūpnieciskos
notekūdeņus.
Problēma ir arī tajā, ka daudzviet ir noteikta
nepamatoti augsta maksa par asenizācijas pakalpojumiem – līdz pat 75,48
eiro par mucu (4 – 5 m3) – un notiek dubulta izmaksu ieskaitīšana. Izmaksas nav skaidri formulētas.
Ja
visas mājsaimniecības pieslēgtos centralizētajai sistēmai, notekūdeņu
attīrīšanas iekārtām daudzviet diemžēl varētu nepietikt jaudas, jo tās
izbūvētas un pārbūvētas, nezinot kopējo notekūdeņu apmēru. Tikai četrās
no desmit revīzijā iekļautajām pašvaldībām ir notekūdeņu attīrīšanas
iekārtu jaudas rezerves. Sarežģījumus notekūdeņu jomā rada arī
lietusūdens un infiltrācija jeb ūdeņu ieplūšana no gruntsūdeņiem.
Notekūdeņu attīrīšanas tīklos, kas daudzviet ir nekvalitatīvi,
saplaisājuši, ieplūst liels ūdens apjoms, tas nokļūst attīrīšanas
stacijās, kuram tur nevajadzētu nonākt un kas tādējādi pārslogo
notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Tāpēc notekūdeņi netiek pienācīgi
attīrīti. Turklāt 96% attīrīto ūdeņu nav uzskaitīti.
Sadrumstalota sistēma
Liela
problēma šajā jomā ir arī sadrumstalotā struktūra, proti, šo
pakalpojumu pašvaldībās sniedz vairāki uzņēmumi. Rekordists no desmit
revīzijā apmeklētajām pašvaldībām ir Bauskas novads, kurā notekūdeņu
savākšanas un attīrīšanas pakalpojumus sniedz gan divas
kapitālsabiedrības – SIA «Bauskas ūdens» un SIA «Īslīces ūdens», gan
septiņas pagastu pārvaldes – Vecsaules, Mežotnes, Gailīšu, Ceraukstes,
Codes, Dāviņu un Brunavas. Kopskaitā tie ir deviņi pakalpojuma
sniedzēji. Savukārt Vecumnieku novadā to dara trīs uzņēmumi – SIA «Mūsu
saimnieks», SIA «Kūdrinieks» un PA «Valles pašvaldības aģentūra». Bet,
piemēram, Skrundas novadā to dara viens uzņēmums – SIA «Skrundas
komunālā saimniecība», Viesītes novadā – SIA «Viesītes komunālā
pārvalde».
Uz revīzijas jautājumiem, kāpēc tik daudz pakalpojuma
sniedzēju, pašvaldībās atbildējuši, ka tas ļaujot ātrāk reaģēt avāriju
gadījumos un nodrošināt zemāku cenu par pakalpojumu. «Šos abus
apgalvojumus mēs revīzijas laikā pārbaudījām. Teikšu godīgi – ne vienam,
ne otram nav nekāda pamata…» atzina E. Korčagins. Kur ir viens
pakalpojumu sniedzējs, tur situācija ir labāka.
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu konstatētais
Bauskas novada pašvaldībā:
–
neskaidra kanalizācijas sistēmu plānošana un aglomerāciju noteikšana –
pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos nav sniegta detalizēta
informācija par plānoto un pieejamo centralizētās kanalizācijas sistēmas
apbūvi konkrētajās teritorijās. Savukārt pašvaldības apbūves noteikumi
nesniedz skaidrus apbūves kritērijus par pieslēguma izbūvi
centralizētajai kanalizācijas sistēmai (piemēram, maksimālais attālums
no kanalizācijas tīkla, kur mājsaimniecībai ir pienākums izveidot
pieslēgumu);
– problēmas ar mājsaimniecību pieslēgšanos izbūvētajiem
centralizētajiem kanalizācijas tīkliem; revīzijā vērtējot izveidotos
centralizētās kanalizācijas tīklus, piemēram, Ozolaines ciemā konstatēts
tikai viens pieslēgums no 2012. gadā 15 izveidotajām iespējām
pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem;
– ievērojams mājsaimniecību skaits (49% no visām mājsaimniecībām) ar
decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, līdz ar to būtisks ir arī
pašlaik nesavākto notekūdeņu apmērs;
– institucionāli
sadrumstaloti organizēta notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu
sniegšana pašvaldībā – Bauskas novadā notekūdeņu savākšanas un
attīrīšanas pakalpojumus sniedz gan divas kapitālsabiedrības, gan
septiņas pagastu pārvaldes. Pašvaldība nav veikusi izvērtējumu par šādas
izveidotās organizatoriskās struktūras ekonomiskumu un efektivitāti;
–
nav novērstas lietusūdens savākšanas un infiltrācijas problēmas; lai
gan pašvaldība apstiprināja lietusūdens un infiltrācijas problēmu, tomēr
tai nav izstrādāts rīcības plāns problēmu mērķtiecīgai risināšanai;
–
nav izstrādāta metodika maksas par notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas
pakalpojumiem pagastu pārvaldēs. Savukārt SIA «Bauskas ūdens», kas
nodarbojas ar asenizācijas pakalpojumu sniegšanu, maksa par asenizācijas
notekūdeņu izvešanu noteikta bez pamatotiem aprēķiniem.
Vecumnieku novada pašvaldībā:
– neskaidra kanalizācijas sistēmu plānošana un aglomerāciju noteikšana;
– problēmas ar mājsaimniecību pieslēgšanos izbūvētajiem
centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, piemēram, Vallē konstatēti 15
pieslēgumi no 2015. gadā 24 izveidotajām iespējām, bet Stelpē 11 no
2011. gadā 20 izveidotajām iespējām pieslēgties centralizētajiem
kanalizācijas tīkliem;
– pašvaldības notekūdeņu attīrīšanas iekārtām var nepietikt jaudas,
lai pieņemtu un attīrītu visus decentralizēto kanalizācijas sistēmu
notekūdeņus, kas rodas 473 mājsaimniecībās, uz kurām attiecas regulējums
par decentralizēto kanalizācijas sistēmu uzskaiti un kontroli;
institucionāli
sadrumstaloti organizēta notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu
sniegšana pašvaldībā – Vecumnieku novada pašvaldībā notekūdeņu
savākšanas un attīrīšanas pakalpojumus sniedz gan divas
kapitālsabiedrības, gan viena aģentūra;
– nav novērstas
lietusūdens savākšanas un infiltrācijas problēmas. Problēmas ar
neuzskaitītiem, bet attīrītiem notekūdeņu apjomiem. Valles pašvaldības
aģentūrā neuzskaitīto, bet attīrīto notekūdeņu apjoms 2018. gadā bija
83%, bet 2019. gadā 77% no visiem attīrītajiem notekūdeņiem. Lai gan
pašvaldība apstiprināja lietusūdens un infiltrācijas problēmu esamību,
tomēr tai nav izstrādāts rīcības plāns to mērķtiecīgai risināšanai;
– nav izstrādāta metodika maksas par notekūdeņu savākšanas un
attīrīšanas pakalpojumiem ne izveidotajās kapitālsabiedrībās, ne
aģentūrā. Savukārt SIA «Mūsu saimnieks», kas nodarbojas ar asenizācijas
pakalpojumu sniegšanu, maksa par asenizācijas notekūdeņu izvešanu
noteikta bez pamatotiem aprēķiniem.
Revīzijas rezultātā pašvaldībām sniegti ieteikumi saistībā ar:
–
nepieciešamību plašāk iesaistīties decentralizēto kanalizācijas sistēmu
radīto notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas nodrošināšanas pasākumos,
tajā skaitā notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudu atbilstības
nodrošināšanai, lai spētu attīrīt visus no decentralizētajām
kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus;
– teritoriju plānošanas dokumentu un apbūves noteikumu pilnveidošanu un aglomerāciju noteikšanu;
– notekūdeņu apsaimniekošanas organizatoriskās struktūras un
institucionālās formas ekonomiskuma un lietusūdeņu un infiltrācijas
radīto problēmu risināšanu un nepieciešamību izstrādāt rīcības plānus
apjomu samazināšanai;
– pamatotas maksas par notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas
pakalpojumiem noteikšanu, īpaši uzsverot izmaksu uzskaites nodalīšanu pa
sniegto pakalpojumu veidiem.
Avots: Valsts kontroles revīzijas ziņojums.
