Veicot revīzijas sešās pašvaldībās, Valsts kontrole piecās no
tām ir atklājusi «melnās kases», kur netiek dokumentēta naudas plūsma.«Melnā kase» konstatēta arī Rundāles pašvaldībā, informēja valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis.
Aptuvens naudas apjoms, kādi apgrozīti šajās kasēs, Valsts kontrolei
nav zināms, jo darījumi nav dokumentēti, vai arī ir izsniegti valsts
ieņēmumu dienestā nereģistrēti darījumu apliecinoši dokumenti. Grūtības
noskaidrot «melnās kases» apmērus ir arī tāpēc, ka pašvaldībās
grāmatvedība veidota tā, lai trešajām personām nav iespējas iepazīties
ar līdzekļu plūsmu.
Pēc valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas domām, šī situācija ir
kliedzoša, jo ir pārbaudītas tikai sešas no kopumā 119 pašvaldībām un
tikai vienā no sešām “melnā kase” nav konstatēta. “Ja no sešām piecās ir “melnās kases”,
tas ir draudoši,” atzina Krūmiņa. Viņa pieļauj, ka neuzskaitīto
līdzekļu apjoms ir krietni vien lielāks, nekā revidentiem izdevies
atklāt.
Kā spilgts piemērs “melnās kases” pastāvēšanai tiek minēta Līgatnes pašvaldība, kurā periodiski anulēti čeki par it kā notikušiem pakalpojumiem, tādējādi no kases aparāta izņemot 5816 eiro. Uz viena no anulētajiem čekiem revidenti pamanījušu uzrakstu “…lai varam norēķināties ar Spodru”.
Ērglis atzina, ka pašvaldībās grāmatvedība ir ļoti zemā līmenī. Visai
dīvaini esot zvērināto revidentu atzinumos lasīt, ka pašvaldībā
grāmatveži tiek raksturoti kā ļoti kompetenti, kas
ir iepazinušies ar visiem jaunumiem un normatīvo regulējumu
grāmatvedības jomā, taču, Valsts kontrolei veicot revīziju, atklājas
pretēja situācija. Tāpēc Valsts kontrole plāno tikties ar Latvijas
Zvērinātu revidentu asociāciju, lai pārrunātu revīziju veikšanu
pašvaldībās.
Valsts kontrole arī piekritusi rīkot seminārus pašvaldību grāmatvežiem, lai paaugstinātu viņu kompetenci.
