Valsts, pašvaldība un ģimenes ārsti, pa vidu – pacienti

Līgumu ar NVD par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu 2024. gadā ir noslēguši visi 25 ģimenes ārsti Bauskas novadā

Veselības aprūpē vitāli svarīga ir primārās medicīnas pieejamība. Pērnā gada nogalē situācija veselības aprūpē bija tik nokaitēta, ka izskanēja priekšlikums par valsts apmaksātām ģimenes ārstu konsultācijām četras dienas nedēļā, bet piektā būtu par pacientu pašu maksu. Tas radīja lielu satraukumu sabiedrībā, arī «Bauskas Dzīvē» vērsās vairāki iedzīvotāji, lūdzot skaidrojumu, kādā režīmā strādās ģimenes ārsti Bauskas novadā, kas ietekmē viņu darbu. Īpaši satraukti bija lauku ļaudis. Pētām situāciju.

Ātra atbildes reakcija
Decembra sākumā Bauskas novada domē bijusi tikšanās ar ģimenes ārstiem. Iveta Grigaļūne, ģimenes ārste Codē un Bauskā, kā arī arodveselības un arodslimību ārste, pēc šīs tikšanās sarunā ar «Bauskas Dzīvi» sacīja: «Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija Bauskas novada domei bija izsūtījusi vēstuli par primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu Bauskas novadā. Tā izsauca apbrīnojami ātru atbildes reakciju – tika izsūtītas aptaujas, vai mēs esam gatavi sadarboties ar pašvaldību, kur es atķeksēju «jā», bija jāatbild, vai prakse atbilst prasībām vai tomēr neatbilst. Kā vēstules autori bija noskaidrojuši, lielākā daļa ārstu prakšu telpas Bauskas novadā neatbilst prasībām par pieejamību. Tās prakses, kas bija atzīmētas kā neatbilstošas, pašvaldība apsekoja, tiesa gan, aizmuguriski.»
Tikšanās reizē izskanējis izbrīns, kāpēc ārsti līdz šim esot klusējuši un neko nav teikuši pašvaldībai. Šie jautājumi vispirms aktualizēti Vecumniekos, kur divos pagastos tiek aizvietota daktere Sprance un ne vienā, ne otrā vietā telpas nav atbilstošas pacientu pieņemšanai. Cik zināms, Vecumnieku apvienības pārvalde ir veikusi remontu dažu ārstu praksēs, turpretī par doktorātiem Bauskas apvienības teritorijā nekas tāds nav dzirdēts, «tur nekas nav darīts», salīdzina daktere. Otrs pozitīvs piemērs ir Rundāle. Tikšanās reizē atklājies, ka praksēm ir arī dažāda īres maksa, piemēram, ārstes Inesas Zaderņukas «mazajā praksītē» Ceraukstē «trīsreiz lielāka maksa» par mazītiņu kabinetu, savukārt citviet lētāk.
Jāpiebilst gan, ka Rundāles apvienības teritorijā mediķu prakšu vietas sakārtotas vēl Rundāles novada pašvaldības darbības laikā; Bauskas novada pašvaldība te artavu nav devusi.

Katastrofas priekšā
«Mani ļoti satrauc situācija ar ģimenes ārstiem Bauskas novadā – esam katastrofas priekšā, bet reti kurš to apzinās. Mēs esam tā paaudze, kuri vēl mācījās citādāk, un mums sirds stāv citādāk, raizējamies, vai cilvēki varēs saņemt palīdzību. Bet valdība to grib pagriezt, ka gribam tikai peļņu. Es nejūtos nepaēdusi, es jūtos nenovērtēta. Lielākā daļa ģimenes dakteru Bauskas novadā ir pirmspensijas vai vēl cienījamākā vecumā, pēc septiņiem astoņiem gadiem daudzi aizies pensijā. Problēma ir arī prakšu pieejamības nodrošināšanas prasības izpilde,» stāsta daktere Grigaļūne. Tāpat viņa min, ka nav jau arī jauno ārstu, kam varētu nodot praksi, bet tajā pašā laikā 200 ārstu stāv rindā uz Rīgas prakses vietām, jo grib strādāt tur. Uz Bausku atnācis dakteris Jānis Kangars, bet viņš nebrauc uz laukiem un lauku praksē neieguldīs līdzekļus pieejamības nodrošināšanai.
«Jaunajiem ir citāds uzstādījums, viņi grib pelnīt, īpaši, ja ir ieguldījuši praksē savus līdzekļus. Arī pie manis bija rezidente, pašvaldības stipendiāte, viņa grib darbu pilsētā, bet pašlaik nav brīvu prakses vietu šeit, un viņa ir bezdarbniece. Un viņai arī nebūtu līdzekļu, ko ieguldīt lauku prakses pielāgošanā,» pauž I. Grigaļūne.
Par nepiemērotajām telpām laukos daktere stāsta: «Domājot par prakses telpām Codē, man doktorāts ir otrā solīdākajā ēkā aiz skolas. Praksē man nav invalīdu ar ratiem, bet telpas nav piemērotas. Pēc septiņiem gadiem man klāt pensija, tad prakse paliek bez ārsta. Telpas arī nepiemērotības dēļ nevar nodot, ja arī būtu speciālists. Šādas problēmas ir lielākajā daļā lauku prakšu Bauskas novadā. Mežotnē vispār doktorāts ir privāttelpās, kuru priekšā pat sniegu netīra. Attieksme interesanta. Sapulcē skaidroja, ka pie privātām telpām pašvaldībai sniegs nav jātīra. Šogad telpas pašvaldība apsekoja, bet pašvaldības budžets jau pieņemts. Gailīšu pagastā, kur divi ārsti strādā, esot izstrādāta tāme par pacēlāju, bet sapulcē nesolīja ātrāk kā pēc diviem trim gadiem, kad kaut kas varētu sākt «kustēties». Tur esot arī erodējusies armatūra prakses priekšā, kuras dēļ jau kāds cilvēks savainojies. Daktere Valija Nagņibeda lūdza vismaz šo aspektu novērst, paremontēt.»

Visas problēmas uzgrūstas ģimenes ārstiem
Jelgavas novadā ir pieņemti saistošie noteikumi «Par atbalstu ārstniecības personām un ārstu praksēm Jelgavas novadā». Par šo Jelgavas pašvaldības labo piemēru lauku prakšu atbalstīšanā minētajā sapulcē Bauskas domē tika teikts, ka tas ir nelikumīgi. «Bauskā tā nevarot, bet sacīja, ka varbūt pārskatīšot citu variantu – tām praksēm, kurās ir centralizētās apkures, par 30%, iespējams, varētu samazināt īri, komunālos maksājumus,» minēja I. Grigaļūne.
Ārstiem arī nav veselības apdrošināšanas polišu atšķirībā no pašvaldības darbiniekiem… Arī tie dakteri, kas nostrādājuši gadu desmitus novadā, palikuši neievēroti no pašvaldības puses… Uz to sapulcē teikts, ka ģimenes ārstiem pašiem vajadzējis par to ziņot.
Pašlaik visas problēmas medicīnā ir pārsvarā uzgrūstas ģimenes ārstiem. I. Grigaļūnes komentārs: «Var jau izrakstīt pacientam nosūtījumu pie speciālista, bet ko tas dod? Nevar jau speciālistiem klāt tikt. Daudzi no viņiem strādā septiņās vietās. Pašlaik cenšas panākt, lai speciālisti atvērtu slimības lapas, izrakstītu medikamentus, lai nav tā, ka, samaksājot lielo naudu par konsultāciju, vēl jāiet pie ģimenes ārsta atvērt darba nespējas lapu, dažam cilvēkam divi eiro arī ir liela nauda. Un rinda uz izmeklējumiem pat lielākoties nav divus mēnešus, bet piecus sešus un pat divus gadus.»
Ārstu praksēm ik mēnesi ir izdevumi par īri, mediķu algām, datorsistēmu, piemēram, «Data Med» paroļu nomaksu, komunālo maksājumu izmaksas, ceļa izmaksas nokļūšanai prakses vietā. Ir simboliska nauda, ko valsts maksā par pirmo praksi, par otro «vispār kapeikas». Kapitācijas nauda samazinās par 13%. I. Grigaļūne teic, ka iepriekšējā gadā par cilvēku gadā maksāja 32 eiro, tagad būs mazāk – ap
28 eiro, tādējādi pat nenosedzot vienu konsultāciju pēc tirgus cenām. Pat nav skaidrs, kāpēc samazināta kapitācijas nauda. 2008. gadā, kad bija krīze, jau to samazināja. Pašlaik klāt liek tikai pienākumus… «Mēs esam tādā interesantā statusā – ne mēs esam privāti, ne valsts darbinieki. Ja būtu privāti, tad būtu citas cenas. Mums vienīgajiem reglamentēts, cikos celties, cikos gulties, cik dienas jābūt darbā no astoņiem utt. Nevienai profesijai, cik zinu, nav tāda reglamenta,» sarūgtināta pārdomās dalās daktere.
Kā situāciju novadā varētu uzlabot? Ģimenes ārste pārliecināta, ka telpu jautājumus pašvaldības teritorijā var risināt tikai pašvaldība. Pirmspensijas vecuma ārstiem nav tādu iespēju, lai celtu privātu doktorātu. Kā «pievilināt» jaunos ārstus? Tās varētu būt kādas piemaksas, mācoties – stipendija, atvieglojumi ar dzīvesvietu, iesaka I. Grigaļūne.
Jelgavas novadā renovētas trīs četras prakses lauku teritorijā. Tāpēc ir vadītāji, kam par to jādomā. «Skolotājs, mācītājs un dakteris – šīs trīs profesijas senāk allaž tika turētas godā un atbalstītas,» nosaka I. Grigaļūne. Viņas praksē ir 1800 cilvēku (ir gan pieaugušie, gan bērni), tā ir vidēja lieluma prakse. Pāri pusmūžam ir vidējais pacientu vecums.

Sākums komunikācijai ar pašvaldību
Pagājušajā mēnesī, 7. decembrī, ģimenes ārsti un SIA «Bauskas slimnīca» vadītāja tika aicināti uz klātienes sarunu Bauskas novada domē ar apvienību pārvalžu pārstāvjiem un novada administrācijas speciālistiem. No 25 ģimenes ārstiem uz tikšanos klātienē Bauskas novada domes ēkā ieradās astoņi ģimenes ārsti. Tāpat, lai noskaidrotu ģimenes ārstu vajadzības, uzklausītu viņu viedokļus, veicinātu sadarbību starp viņiem un Bauskas novada pašvaldību, šī gada novembrī organizēta ģimenes ārstu aptauja. Pasākuma laikā tika uzklausītas visas ieradušās un iesaistītās personas, lai rastu kopīgus risinājumus veiksmīgai savstarpējai komunikācijai un sadarbībai, «Bauskas Dzīvei» skaidro Bauskas novada sabiedrisko attiecību nodaļas speciālisti.
Sanāksmes laikā tika nolemts, ka ģimenes ārstiem vienreiz ceturksnī tiks rīkoti semināri Bauskas slimnīcā un divas reizes gadā ģimenes ārsti tiksies ar pašvaldības atbildīgajām personām, lai notiktu savstarpēja informācijas apmaiņa par aktualitātēm starp pašvaldību un ģimenes ārstiem. No pašvaldības puses tiks nodrošināts nepieciešamais atbalsts ES projektu pieteikumu sagatavošanā un īstenošanā.

Iesaistīsies prakšu vietu sakārtošanā, sāks Gailīšu pagastā
Lai nākotnē nodrošinātu ģimenes ārstu pieejamību novadā, 2023. gada 27. aprīlī Bauskas novada domē tika pieņemti saistošie noteikumi Nr. 5 «Par pašvaldības stipendijas piešķiršanu studējošiem, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmu», lai veicinātu jauno ģimenes ārstu rezidentu piesaisti novadam. Saskaņā ar saistošajiem noteikumiem pašlaik medicīnas rezidentu stipendiju saņem četri topošie medicīnas speciālisti. Viens ģimenes ārsts šogad pabeidza rezidentūru un ir iestājies Nacionālā veselības dienesta ģimenes ārstu gaidīšanas rindā, jo pašreiz neviens no strādājošajiem ģimenes ārstiem neplāno beigt savu darbību, skaidro Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļā.
Savukārt pieejamības nodrošināšanu lauku teritoriju ģimenes ārstu praksēs sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvji komentē šādi: «Situācija ar pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti ģimenes ārstu praksēs vairumā gadījumu ir laba – aptuveni 80%. Dažās ārstu praksēs nepieciešama tikai durvju nomaiņa, nodrošinot platākas ieejas. Rundāles apvienības teritorijā šis jautājums ir sakārtots pilnībā. Tika būvētas jaunas celtnes, paredzot tajās telpas ģimenes ārstu praksēm atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Iecavā ģimenes ārstu prakses ir tikai pilsētā, kur arī ir nodrošināta vides pieejamība. Laba vides pieejamība nodrošināta ārstu praksēs Bauskas pilsētā. Vecumnieku un Bauskas apvienības teritorijās ģimenes ārsti pieņem arī pagastu centros un laukos. Kaut arī iedzīvotāju skaits lauku teritorijās ir samazinājies un ir vērojama sabiedrības novecošanās, pašvaldība ir ieinteresēta saglabāt iedzīvotājiem pakalpojumu pieejamību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Aizvadītajos trīs gados pašvaldība būtiski uzlabojusi darba vidi Skaistkalnes, Kurmenes, Valles, Ceraukstes, Vecsaules un citās ģimenes ārstu prakšu telpās. Arī turpmāk Bauskas novada pašvaldība iesaistīsies prakšu vietu sakārtošanā, kā arī paredzēts piedalīties ES rīkoto projektu atlasēs. 2024. gadā Bauskas pašvaldība plāno sākt darbus vides pieejamības nodrošināšanai Gailīšu pagasta ģimenes ārstu praksēs.»
Vai arī Bauskas novadā no pašvaldības varētu būt līdzīgs atbalsts kā Jelgavas novadā, proti, dzīvojamo telpu īres un apkures maksas vai viesnīcas numura īres daļējai kompensēšanai ārstniecības personas Jelgavas novadā varēs saņemt atbalstu 250 eiro mēnesī, savukārt ārstu prakses darbības nodrošināšanai būs pieejams atbalsts 200 eiro mēnesī? Šādus palīdzības veidus paredz pērnā gada 25. oktobra Jelgavas novada domes sēdē apstiprinātie saistošie noteikumi «Par atbalstu ārstniecības personām un ārstu praksēm Jelgavas novadā». Uz to mūsu novada pašvaldība atbild: «Bauskas novadā plānojam akcentēt darbības, kas nodrošinātu ārstu prakšu darbības ilgtspēju, – pakāpeniski sakārtojot visas prakšu telpas atbilstoši ārējo normatīvu prasībām un turpinot sniegt atbalstu topošajiem ģimenes ārstiem.»

Ārsti ir pārstrādājušies
Alise Nicmane-Aišpure, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadītāja un ģimenes ārste no 2005. gada, decembra vidū sarunā ar «Bauskas Dzīvi» sacīja, ka strādājuši ar Veselības ministriju, katru otro nedēļu notikušas regulāras tikšanās, bijusi abpusēja izpratne. Prioritārās lietas bija izrunātas 2022. gadā, Veselības ministrija pieprasījusi vajadzīgo finansējumu, bet tas netika piešķirts. 2023. gadā, sadarbojoties ar abām asociācijām – LĢĀA un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju – turpinājās sarunas, bet nepieciešamais finansējums netika piešķirts, lai arī, ņemot vērā papildu pienākumus un iepriekšējā gada lielos rēķinus, tas bija ļoti svarīgs.
No šī gada 1. janvāra par 13% samazināta kapitācijas nauda jeb maksa par praksē reģistrētajiem pacientiem un viņu apmeklējuma biežumu, tālab, redzot, ka nekas nevirzās uz labu, pērn izkristalizējās doma par četrām valsts apmaksātām darbdienām, jo nekāda atbilde nebija saņemta un nekādu piedāvājumu nebija. Ministrs Hosams Abu Meri pauda, ka nepiekrīt četru dienu darba režīmam. Protams, paši ģimenes ārsti saprot, ka slodze četrās dienās būtu lielāka. Sūtīta vēstule arī ministru prezidentei. «Solījumi izteikti daudz, ministri mainās, risināmie jautājumi paliek tie paši,» ar nožēlu teic asociācijas vadītāja.
Abas asociācijas izveidoja darba grupu pie trīs gadu plāna, kā restrukturizēt primāro veselības aprūpi. Trīs gadu plānā ir arī kvalitātes kritēriji. Ārsti ir pārstrādājušies. Atskaišu sistēma caur taloniem – ja nesavada tajos visu informāciju, tad rodas iespaids, ka nekvalitatīvi strādā. Kvalitātes «punktus» ceļ pusaudžu profilaktiskās aptveres paaugstināšana, vakcinācija pret papilomas vīrusu, vēža skrīninga paaugstināšana citā vecuma grupā. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes pārstāve Līga Kozlovska ir koalīcijas deputāte. Vienprātība starp abām asociācijām ir par to, kā uzlabojams darbs, arī par rezultatīvajiem rādītājiem, sadarbojušās darba grupā.

Trūkst medmāsu
«Visā valstī trūkst māsiņu, darbs nav viegls, tāpēc daudzi mediķi aiziet uz skaistumkopšanas nozari. Lūdzam ārstiem un palīgiem vidējo atalgojumu valstī, lai tas būtu cienīgs, un arī atvaļinājuma naudu, to, lai būtu aizvietošanas iespējas. 2022. un 2023. gadā finansējums prakses uzturēšanai bija ap tūkstoš eiro, bet vidēji prakses uzturēšanai aiziet 1300 eiro. Mediķiem nav atmaksāts atvaļinājums, ne arī slimības lapas, ir vajadzīgi aizvietošanas maksājumi. Prasām to viena mēneša kapitācijas apmērā. Kapitācijas nauda nav pārskatīta no 2016. gada, bet izdevumi taču visu laiku pieaug. Ir grāmatveža, apkopējas atalgojums, īre, komunālie maksājumi un citi izdevumi prakses uzturēšanai,» analizē ārste Alise Nicmane-Aišpure.
Viņa uzskata, ka ir vajadzīgs finansējums arī digitalizācijas virzienā, praksē būtu vajadzīgs tehniskais personāls, kas datus ievada sistēmā. Ārsta palīgi, māsiņas nevar to paspēt darba laikā, jo jāstrādā arī ar pacientiem pēc 40 gadu vecuma, kas nav bijuši pie ārsta trīs gadus, jāseko līdzi, lai panāktu, ka vismaz vienreiz gadā viņi ierodas praksē, tāpat jāveic mazās ķirurģiskās manipulācijas, vakcinācija, viņas dežurē pie telefona, sniedz pirmos ieteikumus pacientiem, darbojas ar e-pastiem un dara daudz citu lietu. 1800 pacientu ir viena slodze, ja viņiem ir radinieki, kas vēlas pie tā paša ārsta, vai citi, kas dzīvo prakses teritorijā, tad bieži vien «prakses kļūst bezizmēra». Ir liela slodze, un nākas strādāt virsstundas. 1500 pacientu būtu ideāli, vērtē asociācijas vadītāja un ģimenes daktere.

«Vissarežģītākais darbs pasaulē»
Liela daļa kolēģu ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, tālab darba grupā piesaistīti arī mediķi no Latvijas Jauno ārstu asociācijas. A. Nicmane-Aišpure uzskata, ka pašvaldībai ir liela ietekme jauno kolēģu piesaistē. Tas nav viegls uzdevums, jo jaunie nevēlas iet uz praksēm ar 600 pacientiem, ar zemu atalgojumu, tomēr prakšu pieejamība ir jānodrošina.
Ģimenes medicīnā par trešdaļu tukšākas ir ģimenes ārstu rezidentūras vietas, «jo tas ir vissarežģītākais darbs pasaulē, ja to grib darīt labi». Jaunajiem tas nav tīkami. Atalgojums ir saistīts ar pacientu daudzumu, tāpēc te vajadzīgs valstisks un politisks redzējums. Par pirmo prakses vietu tiek maksāti ap 730 eiro, par otro – 214 – 240 eiro mēnesī, bet par šādu naudu nevar uzturēt praksi. Arī telpu jautājums ir saasinājies gan Rīgā, gan citās lielajās pilsētās.
«Pieejamība jānodrošina pašvaldībai, ja nevar, tad var parūpēties par transportu pacienta nokļūšanai pie ārsta. Jauno ārstu piesaistē, piemēram, Talsu pašvaldība izremontējusi dzīvokli, kur dzīvot ārstam, arī Strenčos, kur maz pacientu, nāk pretī ģimenes dakterim. Arī Jaunjelgavā palīdz jauno speciālistu piesaistē. Tā ir prakses telpu nodrošināšana, aprīkojuma daļēja nodrošināšana, jo ir vajadzīgs liels finansējums, atverot praksi. Tālab ārsti nereti izmanto Eiropas Savienības fondu līdzekļus, raksta projektus, bija dakteri, kas devās uz lauku teritorijām un saņēma ES fondu atbalstu. Aptuveni 40 jaunie ārsti ar ES fondu atbalstu piesaistīti lauku teritorijām. Ir vajadzīga «lauku piemaksa» retāk apdzīvotās teritorijās strādājošiem ārstiem, lai nodrošinātu, ka viņi tur vispār būtu,» stāsta un labos piemērus min LĢĀA vadītāja.
Daktere vērtē, ka ir daudz problēmu, piemēram, nosūtīšana uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju ir ģimenes ārstu darbs brīvdienās, jo citā laikā to nevar pagūt. Izziņa par pacienta stāvokli jāsūta uz invaliditātes komisiju, tikai pēc pirmās grupas piešķiršanas var pretendēt uz funkcionālo gultu, ja tā ir vajadzīga. Jāārstējas pusgadu, lai saprastu, ka neatgriezeniski…
«Bauskā notiekošais man nav vienaldzīgs, jo tā ir mana dzimtā pilsēta, kur dzīvo mani vistuvākie cilvēki,» uzsver A. Nicmane-Aišpure.

Visā valstī – greizi
Uldis Mantons, ģimenes ārsts Skaistkalnē un Bārbelē, pēdējā darbdienā pirms Jaungada «Bauskas Dzīvei» apliecināja, ka līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) noslēdzis uz visu gadu. «Varbūt Rīgā tā var, ka ne-strādās kādu dienu, es visu laiku strādāju, patiesībā pat brīvdienās, kad kāds palūdz recepti, kad kārtoju kartītes un daru citas lietas, ko darba laikā nevar paspēt. Nesu mājās lielveikala maisiņu ar pacientu kartītēm, lai tās sakārtotu. Tā ka uz mani šī sākotnējā ideja neattiecas,» teic ārsts.
Skaistkalnes doktorāta telpas ar pašvaldības gādību izremontētas. «Cepuri nost!» par pašvaldības atbalstu pateicīgs dakteris, viņš gribētu, ka «arī doktorāta ārpusi, ēkas fasādi kaut kā varētu sakopt, lai nav kā dadzis acī». Skaistkalnē pašlaik aizvien vairāk cilvēku apgrozās, tā kļūst aizvien pazīstamāka, tālab jāskatās, lai neviena ēka nebojā priekšstatu un kopskatu. Siltums telpās kaut cik turoties, ūdens no jumta netek iekšā, logi nomainīti. Lai arī nav eiroremonts, tomēr ir kas darīts, par ko paldies. Tieši saimniecisko lietu kārtošana dakteriem ļoti sarežģījot tiešo pienākumu veikšanu, kas ir ārstēšana. Tā kā dakterim Mantonam ir traktorista tiesības, pats esot arī braucis pēc malkas prakses telpu apkurei.
Kā ar telpu pieejamības prasības izpildi? «Pašvaldībai jābūt laimīgai, ka laukos ir kāds ģimenes ārsts, telpu pieejamības nodrošināšanai būtu jābūt vietējās varas gādībā, ārstiem būtu jādara tikai medicīniskais darbs. Visā valstī tas ir greizi – grib problēmas nogrūst uz ģimenes ārstiem, lai risina visu kā pašnodarbinātas personas. Skaistkalnē ir sertificētas telpas. Ar tikšanu viss ir iespēju robežās, ir slieksnis, bet ar kāda palīdzību var tikt iekšā. Kā no 1986. gada strādāju Skaistkalnē, tā tajā pašā vietā esmu. Praksē ir pieci seši pacienti ar pārvietošanās grūtībām,» situāciju apraksta un viedokli pauž dakteris Mantons.
Bārbelē viņš pieņem vienu dienu, bet māsiņa trīs dienas, tur arī veikts kosmētiskais remonts telpās, nomainīti logi, durvis, tomēr, lai iekļūtu Bārbeles prakses telpās, jāpārvar vairāki pakāpieni, tālab nav nodrošināta vides pieejamība. «Ja nevarēs tādās telpās strādāt, tad, pieļauju, cilvēki vērsīsies Skaistkalnē. Bārbelē tiek nodrošināts kurinātājs, bet kā kuru reizi kāds cilvēks patrāpās… Abās praksēs kopā man ir ap 900 pacientu. Tie nav tikai cilvēki no Vecumniekiem, brauc pat no Jūrmalas un Liepājas puses. Cilvēkiem ir izvēle, bet man gan labāk patīk savus pacientus redzēt biežāk un iepazīt gadu gaitā. Uz abām praksēm ir viena māsa, nav kā padomju gados, kad strādāja pieci seši mediķi Skaistkalnē vien,» stāsta ārsts.

«Atstrādājami» gadi
U. Mantonam līdz pensijai palicis vairāk par gadu, viņš pieļauj, ka veselības stāvoklis atļaus vēl turpināt darbu kādus piecus gadus. Bauskas novada iedzīvotājiem jaunajā gadā ģimenes ārsts vēl, lai būtu pieejama veselības aprūpe pilnā mērā. Labi, ka Bauskā paplašinās pieejamo speciālistu loks, tad kopīgiem spēkiem varot ko padarīt.
Dakterim gan neesot saprotama kādreizējā Bauskas «pilna apmēra» slimnīcas likvidēšana, pie A7 tas vispār ir neprāts. «To vajadzētu dabūt atpakaļ, jo būs dzelzceļš, ir A7 maģistrāle. Tā būtu vieglāk arī piesaistīt jaunos studentus, jaunus spēkus. Lai jaunie ģimenes ārsti neignorē laukus! Vajadzētu pēc augstskolas beigšanas likt kādus trīs gadus «atstrādāt» norādītā vietā, ja to negrib, lai atmaksā naudu! Tā ārstu trūkums mazinātos. Es vairāk kā trīsdesmit gadus esmu nostrādājis laukos. Ja visu likvidē, tad pazūd arī latviskā vide laukos. Savu tautu var iznīcināt dažādos veidos…» skumji secina Uldis Mantons.

Pilnais līgums
Bauskas novadā visi ģimenes ārsti ir parakstījuši līgumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem 2024. gadā, informē Evija Štālberga, NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Visiem ģimenes ārstiem no NVD puses ir piedāvāts viena veida līgums jeb pilnais līgums par 2024. gadu (12 mēnešiem) un piecām darbdienām, kā tas ir bijis iepriekš. Iedzīvotājiem nekas nemainās. Ministru kabineta noteikumi neparedz četras valsts apmaksātas darbdienas un vienu maksas darbdienu. ◆

Par primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu Bauskas novadā

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) ir saņēmusi informāciju un vairākas Bauskas novada teritorijā strādājošu ģimenes ārstu sūdzības par novada pašvaldības vienaldzīgo attieksmi, nepietiekamu sadarbību un norobežošanos primārās veselības aprūpes pakalpojumu (PVA) pieejamības nodrošināšanā novada iedzīvotājiem.
Ģimenes ārstu prakses ik gadu nodrošina aptuveni astoņus miljonus konsultāciju, kas ir apmēram 75% no visa ambulatori veiktā konsultāciju apjoma valsts sektorā.
«Pašvaldību likuma» 4. panta 6. daļa noteic, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir – gādāt par iedzīvotāju veselību, organizēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Tāpat arī «Veselības aprūpes finansēšanas likuma» 4. panta 7. daļa noteic, ka «viens no veselības aprūpes finansēšanas avotiem ir pašvaldību budžeta finansējums saskaņā ar pašvaldību lēmumiem, kas pieņemti veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, kā arī atsevišķu pakalpojumu izmaksu segšanai». No augstāk minētā izriet, ka pašvaldībām ir pienākums iesaistīties veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā iedzīvotājiem.
Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas noteikto, pieejamība ietver gan fizisko pieejamību – iesaiste attiecīgās infrastruktūras un telpu uzturēšanā, gan ģeogrāfiskās pieejamības un sasniedzamības nodrošināšanā –, organizējot dažādus transporta pakalpojumus noteiktām pacientu grupām, gan cilvēkresursu pieejamību, veicinot medicīnas darbinieku piesaisti novadam, kā arī rūpējoties par finansiālo pieejamību, radot iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus mazāk aizsargātākajām iedzīvotāju grupām.
Taču, atsaucoties uz Bauskas novadā praktizējošo asociācijas biedru pausto un iepazīstoties ar pieejamo dokumentāciju, piemēram, Veselības inspekcijas konstatēto – pašvaldībām piederošās PVA vajadzībām izmantotās infrastruktūras ilggadējo neatbilstību normatīvo aktu prasībām un pieejamības problēmām pacientiem ar kustību traucējumiem, kā arī analizējot pašvaldības sniegtās rakstiskās atbildes ģimenes ārstu praksēm, asociācijai nākas secināt, ka Bauskas novadā netiek pienācīgi nodrošināta pašvaldības izpratne un iesaiste PVA pakalpojumu pieejamībā iedzīvotājiem. Informācija par sadarbības trūkumu ir saņemta no Stelpes, Vecumniekiem, Gailīšiem un citām apdzīvotām vietām. Prakses, kas patlaban neatbilst normatīvo aktu prasībām, nevarēs pārņemt jaunie ģimenes ārsti infrastruktūras neatbilstības dēļ. Ņemot vērā, ka jau pašlaik pastāv kritisks ģimenes ārstu trūkums reģionos, Bauskas novads ir pakļauts ārkārtīgi lielam riskam, ka tuvākajos gados nevarēs nodrošināt jauno kolēģu piesaisti, realizējot paaudžu nomaiņu, tādējādi rūpējoties par PVA pakalpoju nepārtrauktību un ilgtspēju novadā.
Citās pašvaldībās tiek realizētas dažādas atbalsta programmas un sadarbības modeļi ar PVA pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Visbiežāk pašvaldības sadarbībā ar ģimenes ārstiem realizē projektus, apgūstot Eiropas Savienības līdzekļus, renovējot vismaz pašvaldībai piederošās prakšu telpas, pielāgojot tās mūsdienu pieejamības prasībām. Pašvaldības veic energoefektivitātes pasākumus objektos, investē līdzekļus prakšu modernizēšanā. Tā, piemēram, blakus esošais Jelgavas novads ir pilnībā renovējis vairākas ģimenes ārstu prakses par Eiropas fondu līdzekļiem, ir pieņēmis saistošos noteikumus par finansiālu atbalstu praksēm, lai nodrošinātu prakšu uzturēšanas izdevumu segšanu. Minētais veicina jaunu kolēģu piesaisti darbam novadā, nodrošina iespēju ģimenes ārstiem iesaistīties jauno speciālistu apmācības procesā, kā arī rada pakalpojuma kvalitātes, iedzīvotāju apmierinātības pieaugumu un veselības rādītāju uzlabošanos novadā.
LLĢĀA iesaka Bauskas novada atbildīgajām amatpersonām sazināties un apmainīties ar pieredzi, piemēram, ar Jelgavas novada kolēģiem, lai gūtu pieredzi sadarbības un labās prakses piemēros PVA stiprināšanā.
(Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vēstules fragments, kas 12. novembrī nosūtīta arī Bauskas novada domei, Latvijas Pašvaldību savienībai, Veselības ministrijas Veselības aprūpes organizācijas nodaļai, Veselības inspekcijas Zemgales kontroles nodaļai.)