Vēja parka «Bauska–Ķekava–Ogre» būvniecības sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sapulcei Vecumnieku tautas namā ceturtdienas, 14. marta, vakarā bija reģistrējušies 86 dalībnieki, zāle bija cilvēku pilna.
Ar būvniecības ieceri un ietekmes uz vidi novērtējuma procesu klātesošos iepazīstināja un uz jautājumiem atbildēja būvnieces SIA «Latvijas vēja parki» (LVP) valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns, projektu vadītājs Lauris Baltiņš, akciju sabiedrības «Latvenergo» ietekmes uz vidi projektu vadītāja Kristīne Eglīte, kā arī ietekmes uz vidi vērtētājfirmas SIA «Skepast&Puhkim» pārstāvji Raivo Damkevics un Elīna Silgaile.
Kā skaidro LVP pārstāvji, uzņēmums izveidots ar Ministru kabineta rīkojumu, un tā vispārējais stratēģiskais mērķis ir «īstenot stratēģiski svarīgu vēja parku projektus Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam iekļauto mērķu sasniegšanai un turpmākai virzībai uz klimatneitralitātes sasniegšanu, veicinot enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu».
Bauskas novada Vecumnieku pagasta un Ķekavas novada Baldones pagasta teritorijā esošajos Latvijas valstij piederošajos mežos paredzēts izbūvēt vēja parku, kurā darbotos līdz 20 vēja elektrostacijas (turbīnas), kur katras stacijas nominālā jauda būs līdz 8 MW. Prognozēts, ka vienas stacijas torņa maksimālais augstums var sasniegt 300 m, rotoru diametrs līdz 200 m. Vairākkārt sanāksmes gaitā LVP pārstāvji uzsvēra, ka minēti maksimālie skaitļi, realitātē torņu augstums būšot zem 300 metriem. Akcentēts, ka turbīnas nedrīkst ierīkot tuvāk par 800 metriem no dzīvojamām ēkām un sabiedriskām būvēm.
E. Silgaile minēja iespējamās ietekmes uz vidi faktorus, kuri tiks vērtēti un iekļauti ietekmes uz vidi ziņojumā: trokšņi un mirgošanās, avāriju riski, ainava un kultūrvēsturiskās vērtības, hidrogrāfiskais tīkls, ģeoloģiskie procesi, bioloģiskā daudzveidība un citas ietekmes. Pirms ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma iesniegšanas Vides pārraudzības valsts birojā vēlreiz iedzīvotājiem tiks rīkota sabiedriskā apspriešana, kad jau tiks vērtēts un precizēts paveiktais darbs un IVN ziņojums. Konkrēti termiņi gan netiek prognozēti, bet tas varētu būt uz 2025. gadu.
Uz apspriedi bija ieradušies gan Vecumnieku, gan Valles un arī Baldones pagasta iedzīvotāji. Klātesošie aktīvi iesaistījās diskusijā, daudz jautāja. Pārsvarā saruna ritēja konstruktīvi; saprotamas emocijas, jo šis process ietekmēs ierasto dzīvi, uzplaiksnīja tik dažbrīd. Bija jautājumi par to, kāpēc vēja elektrostacijas jābūvē mežā; tika apšaubīts, ka vēja enerģija ir zaļa un moderna, tā esot novecojusi un Eiropā vairs tādas stacijas neceļ, turklāt arī torņu spārni ir no materiāla, kas nav pārstrādājams; neizpratni iedzīvotājos radīja tas, ka izpētes plānā nav ietverts ietekmes novērtējums uz meža zīdītājdzīvniekiem – ir putni un sikspārņi, bet ne zīdītāji; tāpat ietekme uz cilvēku veselību un labbūtību aprobežojoties tikai ar trokšņa un mirguļošanas mērījumiem. Zālē izskanēja replikas, ka par sikspārņiem vairāk rūpējas nekā par cilvēkiem.
Viens no iedzīvotājus interesējošiem tematiem, kas raisa bažas, – cik neatkarīgi strādās ietekmes uz vidi vērtētāji, vai neies LVP pavadā, vai vispār ir pieredze, ka noraida arī kādas vēja elektrostacijas būvniecību. Uz to SIA «Skepast&Puhkim» pārstāvis Raivo Damkevics, kas vadīja diskusiju, atbildēja, ka uzņēmums strādā profesionāli kopā ar sertificētiem ekspertiem, balstoties uz faktiem un viņiem ir no būvniekiem neitrāla pozīcija. Var minēt vairākus piemērus, kad bioloģiskās daudzveidības sekmēšanai, piemēram, nosaka kādu turbīnu pārcelt no sākotnēji plānotās vietas vai arī vispār atteikties no kādas. Pilnīgi iespējams, ka pēc IVN pabeigšanas no sākotnēji plānoto staciju skaita no kādām būvniekam būs jāatsakās. Citreiz mēdzot būt tā, ka tiktāl jāsamazina turbīnu daudzums, ka uzņēmumam vairs nav ekonomiski izdevīgi to parku celt.
Savus jautājumus, komentārus, paskaidrojumus sapulces gaitā pauda arī Bauskas novada domes deputāti Aivars Mačeks un Mārtiņš Mediņš, Saeimas deputāts, kas reizē ir eksperts arī vides jautājumos, Ingmārs Līdaka un Vecumnieku apvienības pārvaldes vadītāja Dace Šileika.
Sapulces dalībnieki ieteica ietekmes uz vidi novērtējumā iekļaut pētījumus par zīdītājdzīvniekiem, pieļaujot, ka tie nav ietverti, jo līdz šim Latvijā vēja elektrostacijas mežos nav būvētas. Turklāt ieteikums – noteikti rūpīgāk pievērsties pētījumiem par ietekmi uz cilvēku veselību un labbūtību, ņemt vērā to cilvēku pieredzi, kas jau ilgstoši dzīvo esošu vēja parku tuvumā.
Iedzīvotāji savus ieteikumus, komentārus saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējumu vēja enerģijas parka «Bauska–Ķekava–Ogre» būvniecības iecerei joprojām aicināti sūtīt Vides pārraudzības valsts birojam: vpvb@vpvb.gov.lv Kaut arī oficiāli noteiktais termiņš ierosinājumu iesniegšanai ir 18. marts, uzņēmumā «Latvijas vēja parki» informēja «Bauskas Dzīvi», ka ir vienošanās ar Vides pārraudzības valsts biroju, ka vēstules un iesniegumus var sūtīt arī pēc 18. datuma, un tas viss tiks ņemts vērā, attiecīgi reģistrēts, iekļauts IVN ziņojumā, ja tam būs pamats.
Jāmin, ka šonedēļ, 11. martā, arī Baldones kultūras centrā norisinājās sākotnējā sabiedriskā apspriede par vēja elektrostaciju parka “Bauska-Ķekava-Ogre” un tā saistītās infrastruktūras projekta īstenošanu. Tajā valdīja visnotaļ nokaitēta gaisotne, iedzīvotāji nevarēja saņemt atbildes uz sevi interesējošiem jautājumiem.
Jautājums par vēja parka izveidi Baldones pilsētas un pagasta iedzīvotāju vidū ir raisījis plašas diskusijas, tādēļ 15. martā tika sasaukta Ķekavas novada domes ārkārtas sēde, lai Ķekavas novada domes deputāti varētu nepastarpināti iepazīties ar plānoto projektu, domes sēdē uzklausītu SIA “Latvijas vēja parks” pārstāvju plānoto ieceri un SIA “Skepast & Puhkim” ietekmes uz vidi priekšpētījumu, informēja pašvaldībā. Domes sēde, kurā izskatīja tikai vienu jautājumu ilga trīs stundas.
Ķekavas novada domē skaidroja, ka IVN procedūra neparedz domes lēmumu, sasauktā ārkārtas domes sēde ir deputātu un domes vadības labā griba. Pašvaldībā iesniegts kolektīvais iesniegums ar 24 punktiem, kuru parakstījuši 400 iedzīvotāji.
“Mēs visi esam par saprātīgu risinājumu. To var panākt ieklausoties Ķekavas novada iedzīvotājos un speciālistos. Vides pārraudzības valsts birojs ir iestāde ar plašu speciālistu loku un brīdī, kad tiks saņemti mūsu un Ķekavas novada iedzīvotāju priekšlikumi, tie tiks ņemti vērā izstrādājot padziļinātu pētījumu par ietekmi uz vidi.
Atjaunojamā enerģijas ražošana ir ne tikai energoefektīva, bet arī būtisks faktors, kas ietekmēs valsts drošību un piesaistīs Ķekavas novadā ārvalstu un vietējos investorus. Ja projekts tiks realizēts, tiks sakārtoti ceļi, iespējams pat izveidoti jauni, kas uzlabos vietējo ekonomiku,” norādīja Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko.
Ķekavas novada domes deputāti ārkārtas domes sēdes laikā pieņēma lēmumu līdz 18. martam Vides pārraudzības valsts birojā iesniegt iesniegumu ar 12 priekšlikumiem, kurus SIA “Skepast & Puhkim” ņems vērā, izstrādājot padziļinātu pētījumu par ietekmi uz vidi, lai noteiktu vēja elektrostaciju novietojumu un skaitu, kā arī vēja parka saražotās elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu tehnoloģijas un infrastruktūras tehniskos risinājumus.
Vairāk par šo tematu lasiet laikraksta «Bauskas Dzīve» drukātajā versijā piektdien, 22. martā.
Šodien ir 17. marts, bet rīt jau 18. datums. Ķekavas novada domes deputāti parādīja savu labo gribu, bet mūsējiem laikam gribas nav.
Tātad, Latvijas Valsts Meži pēc uzbūvēšanas pārvērtīsies par zumm, zumm, zumm mežiem, kur vairs nelidos un neligzdos putni. No tā zumm zumm bēgs projām arī zvēri.
Kas šīs turbīnas apkalpos un labos? Un kāda sagadīšanās mūsējie attapās un sāks celt , kad lielākas kompānijas vēja turbīnu ražošanā ciešs nenormālus zaudējumus , kā piemēram Siemens Energy pērn 4,6miljardi un šogad vēl vai Dānijas kompānija Vestas, jo dēļ kvalitātes problēmām.. Kā tā, ja šis ir ienesīgs bizness, ražotājs ciešs tādos apmēros zaudējumus….
Es personīgi esmu pret. Un arī mana ģimene ir PRET.
Uz tām apspriedēm var aiziet visi vis vecākie un jaunākie zīdaiņi!!! Un nobalsot pret tiem parkiem, skveriem un tāpat uzrakstīs ka 79% nobalsoja atbalstīja un vis notiks kā lielie varenie nolēmuši! Naudas mašīna iedarbināta un nekas nemainīsies! Izbrauciet jau ßodiien uz mežiem novadā un redzesiet kā izcirsti meži, kādā tempā! Stārķi nelido uz Latviju, brieži, stirnas bēdziet prom piektdien sākās oficiālā zemes indēšana!!!
Mežos liek lai nebūtu jāmaksā zemes īpašniekiem 3-6 procenti no saražotās elektrības summas un pagastu iedzīvotāji nepieprasītu lētāku elektrību un tās piegādi.
Tās iedzīvotāju sabiedriskās apspriešanas tikpat vērtas kā ”vēlēšanas” Krievijā.Teātris.Demokrātiskā ņirgāšanās.
Mežos līdz turbīnām būs jābūvē ceļi priekš apmēram 1000 tonnīgajiem krāniem , mega treileriem, smagajiem betonvedējiem, jācērt mežs, atkal piķis. Elektrolīnijas kabeļu veidā jābūvē pa mežiem Esošos ceļus neparko negrib labot un izvietot turbīnas pie ceļiem loģiskākās vietās.
Galvenais jautājums! Kāds tautai būs reālais labums no vēja turbīnām? Ņemot vērā 30 gadu pieredzi, tautu kārtējo reizi apčakarēs. Vajag ielikt Kriminālkodeksā pantu par tautas apčakarēšanu ar augstāko soda mēru un tad var sākt runāt ar gribētājiem apčakarēt.
Lai konkrēti apspriestu ir jābūt konkrētam projektam ar konkrētiem ceļiem, tiltiem, kabeļu trasēm apakšstacijām, zibens kontūriem, jābūt ietekmes uz vidi novērtējumam, izmainītiem vai gatavotiem normatīvajiem aktiem, labumu paketei pagastam. Tas viss apspriedējiem jāiesniedz savlaicīgi. Savlaicīgi jāsagatavo pretenzijas un ierosinājumi. Jāizdara pamatīgs un profesionāls darbs. Pretējā gadījuma apspriešana ir balagāns un teātris.
Netālā nākotnē Latvija pieblīvēta ar vēja un saules parkiem,atlikušie iedzīvotāji emigrējuši vai kapos,tūristu,protams neviena,ārzemju energokompānijām speciāla naudas truba lai spēj raust utt..
Pameklējiet internetā kādi Vācijā ir zemes iznomāšanas noteikumi priekš vēja turbīnām. Zināsiet cenu. Noprotestējiet mežu un piedāvājiet savas zemes ar jau esošiem piebraucamajiem ceļiem.
Mūsu deputāti var paklausīties kolēģu Ķekavas novadā teikto. Tur deputāte piemin Sidnejas universitātes izdevumu Wind Turbine Syndrome: A Communicated Disease, norādot, ka visā pasaulē ir ļoti liela iedzīvotāju pretestība pret vēja parku būvniecību. Tajā izdevumā ir uzskaitīts, kā iegūt sabiedrības uzticību. Kompensācija, kas Latvijā paredzēta 2000 eiro par MW, puse domāta kā diskomforta maksājums iedzīvotājiem, bet otra puse pašvaldībai. Nu re pašvaldība saņem 320 tk eiro gadā, kur puse tiek iedzīvotājiem un otra puse pašvaldībai. Šī pati Ķekavas novada deputāte, paredzot, ka jau nākamgad būs cits domes sasaukums, pasaka, ka nevajag ļaut par šo naudu lemt pašvaldībai, jo tā finansējumu var ieguldīt visur citur novadā, ne vietā, kur ir vēja parks. Tāpēc labāk būtu veidot kopienu fondus un iedzīvotāju padomes lemj, kā šo naudu izlietot. Tāpat attīstītājiem bez šīm kompensācijām iedzīvotāju nostājas maiņai būtu vērtīgi apliecināt, ka blakus vēja parkiem dzīvojošajiem iedzīvotājiem elektroenerģijas rēķini samazināsies, nauda būs kopienai, tāpat var piedāvāt ar savu daļu, kaut mazu piedalīties turbīnu finansēšanā un tādā veidā nopelnīt. Cilvēka dabā ir baidīties no nezināmā. Pat paši Vēja parki pasaka, ka redz ļoti labs ierosinājums pausts, ka nauda jāatdod pašvaldībai caur vietējo kopienu, lai lielā novadā nauda nepazūd kā caurā zeķē. Tikai pašvaldībai jāvēršas ar ierosinājumu ministrijā…
Bet redz Latvijas Valsts meži ir izsolījuši arī blakus apgabalus, kur var ierīkot vēja parkus. tas nozīmē, ka nevis līdz 20 turbīnām te būs, bet nākotnē vēl vairāk. Vēl izsoļu rezultāti nav publicēti.
Miljardu projekts, kas atmaksāšoties vairāku desmitu gada laikā. Augstsprieguma elektrolīnijas nevar ierīkot, jo tad kārtīgi jāizcērt meži, tāpēc vilkšot kabeļus, kad visu pasākumu nenormāli sadārdzina. Es uzskatu, ka Latvijas valsts ar šo projektu brauc lielās auzās.
Kabeļus pa mežu var ierakt mežu neizcērtot? Vajag vismaz ekskavatora un atbērtnes platuma stigu. Zināmam labumam aborigēniem ir jābūt, milzīgo krānu un propelleru transportēšanai būvētāji būs spiesti uzlabot vietējo ceļu krustojumus, asos pagriezienus, švakās caurtekas un tiltus, šaurās takas, palielināt ceļu nestspēju. Vecumniekiem ir tāāds kumoss iespējamās infrastruktūras , naudas, lētas elektrības veidā, bet izskatās, ka viņi iespēju palaidīs garām. Dzīvnieki droši vien aizmuks, bet tad nebūs arī vilku. Rīgā pie jebkuras būvniecības uzliek arī infrastruktūras klaušas. Vecumnieku gadījumā varētu uzlikt apkuri uz elektrokatliem jo vēja enerģijas pašizmaksa ir viena no zemākajām. Uzreiz nāk prātā dzelzbetona rūpnīca. Tur jāierīko vismaz betona ražošanas cehu turbīnu pamatiem. Karjeri ceļiem būs vajadzīgi, ja vien nevedīs no partejiskā karjera Lubānas pusē. Elektroauto lādētājus lai saliek ar bezmaksas elektrību visā novadā, varēs vizināt skolēnus, pašvaldību, zemnieku meitenes.