Pirms ceturtdaļgadsimta aptuveni divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju miermīlīgā demonstrācijā no Tallinas līdz Viļņai sadevās rokās, lai parādītu vēlmi pēc neatkarības.
Šī gada 23. augustā, svinot akcijas «Baltijas ceļš» 25. gadadienu, trīs Baltijas valstu karogiem plīvojot, aptuveni simts velosipēdistu devās vēsturiskās akcijas trasē. Kopā ar viņiem vienotības posmu Bauskas novadā veica šo rindu autore.
Akcijai «Baltijas ceļš» veltītais velobrauciens pirms pulksten 10 sākās pie Latvijas un Igaunijas robežas, bet pulksten 15 riteņbraucēji atstāja Lietuvas robežu, lai dienas beigās sastaptos Rīgā. Atceres pasākumu organizēja Nacionālie bruņotie spēki.
Ap pulksten 14 pie Latvijas un Lietuvas robežas sāka pulcēties iedzīvotāji ar dažādu marku velosipēdiem. «Vēstures atkārtošanā» vēlējās piedalīties visu vecumu ļaudis no vairākām Latvijas pilsētām.
No Jūrmalas ar sabiedrisko transportu, līdzi ņemot riteni, bija atbraucis Viktors Jelovenko. Vispirms apskatījis Bausku, kur iepriekš nav bijis, pēc tam minies Lietuvas virzienā. «Par šo braucienu izlasīju internetā. Nolēmu, ka jāpārvar sevi un jānobrauc viss posms no Lietuvas robežas līdz Rīgai, kas ir nedaudz vairāk par 84 kilometriem. Nesen mēroju 80 kilometru garu maršrutu no Jūrmalas līdz Engurei un atpakaļ, attālums mani nebiedē,» atklāj jaunietis.
Jelgavnieks Kaspars Rezgalis uz brauciena startu ar savu ciskudrilli bija atminies no Bērzvircavas, kas ir aptuveni 50 kilometrus no Lietuvas robežas. Arī viņš bija nolēmis braukt līdz galvaspilsētai: «Nebūs grūti, jo plānotais ātrums ir 18 kilometri stundā. Braucot šurp, pretvējā veicu aptuveni 28 kilometrus stundā. Mēdz teikt, ka ir svētdienas darītāji, es esmu sestdienas braucējs,» smej K. Rezgalis. Kopā ar Kasparu bija domubiedri – velobraucēji no Jelgavas. Sākumā sprieduši, ka pievienosies tikai Iecavā, kas Jelgavai tuvāk, tomēr nolēmuši, ka brauciens jāsāk Grenctālē.
No Lietuvas un Latvijas robežas līdz Olaines novadam plānoja mīties baušķeniece Sanita Andersone. Viņa garākos velobraucienos dodoties vismaz trīs reizes nedēļā. Kopā ar gados jaunākiem braucējiem bija ieradušies brunavieši Staņislavs Bulīga un Ģirts Bērzleja: «Dzīvojam tepat netālu, savulaik stāvējām «Baltijas ceļā», tāpēc nolēmām arī šoreiz piedalīties un līdzi ņēmām jaunāko paaudzi,» teic Ģirts. Jaunietes Arta Piebalga un Keita Bērzleja cerēja, ka brauciens būs interesants.
Pirms došanās ceļā baušķenieks Aigars Urtāns spēlēja akordeonu un dziedāja «Šeit ir Latvija, šeit ir robeža, šeit ir mūsu tēvu dzimtene…». Atbraukušos uzrunāja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks, kurš arī pirms 25 gadiem kopā ar ģimeni «atvēra plaukstas neatkarībai». Viņš izteica prieku, ka atkal uz Baltijas ceļa tiekas ne vien tie, kas 1989. gadā tur stāvējuši, bet arī tie, kuri piedzima vēlāk. Pašvaldības vadītājs novēlēja, lai riteņi labi ripo, un nosmēja, ka ceļavēju nodrošinājusi Bauskas novada dome. Patiesi, pirmos brauciena kilometrus vējš, kā uzlicis roku uz pleca, palīdzēja. Tālākajos posmos braucēji piedzīvoja nelielu lietu un pretvēju, tomēr visus vienoja kopības izjūta.
No Lietuvas robežas līdz Bauskas Rātslaukumam brauca baušķeniece Agnese Strazdiņa. Lai arī bijusi vēlme, tālāk viņa nav devusies, jo būtu grūti tikt atpakaļ uz pilsētu. Agnese atzīst, ka pēc brauciena jūtas lieliski: «Nebija grūti braukt, jo ātrums pielāgots tā, lai ikviens varētu tikt līdzi. Lietus nebija tik stiprs, lai traucētu. Braucu, lai izrādītu cieņu tiem, kuri pirms 25 gadiem stāvēja uz Baltijas ceļa, es tad vēl nebiju piedzimusi,» teic Agnese.
Braucēju kolonnai pa priekšu minās Zemgales robežsargi – Ingēra, Ināra, Gaida, Aiva, Inga, Dzintars, Raimonds, Egidijs un Andis. Viņi joko, ka robežsargi visus pavadījuši ceļā, un secina, ka vieglāk mīties bijis, lietum līstot.
Saločos Lietuvā 23. augusta vakarā atklāja akcijai «Baltijas ceļš» veltītu pieminekli. Ap to viļņojās karogu «jūra» – te sarkanbalts, te dzeltenzaļš, te zilimelns. Atskanot katras Baltijas valsts himnai, karogus uzvilka mastā. Pāri pūlim svinīgi pārlidoja NATO iznīcinātāji, un katras valsts pārstāvji no pieminekļa noņēma lentītes karogu krāsās. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzrunā pauda pārliecī
bu – Baltijas valstis ir pierādījušas, ka nāciju vienotība var mainīt vēstures gaitu, tāpēc jāturpina doties «Baltijas ceļa» virzienā. Tas būs emocionāls, unikāls fons sadarbībai, kas ļaus mūžam dzīvot Baltijai.
