VIDEO: Ķekavā bez pajumtes var palikt vairākas ukraiņu bēgļu ģimenes; iespējams, saimes pārcelsies uz Bausku

Ķekavā bez pajumtes var palikt 15 ukraiņu kara bēgļu ģimenes, jo māja, kuras vienā spārnā cilvēki izmitināti, ir sliktā tehniskā stāvoklī. Ķekavas novada pašvaldībai remontiem naudas nav, tāpat naudas var trūkt arī apkurei, bet pakļaut iemītniekus salam bargā ziemā vietvara nedrīkst. Ukrainas iedzīvotāji ir neziņā par to, kas notiks ar viņiem tālāk, kur viņi un viņu bērni dzīvos, ziņo Zemgales reģionālā televīzija.

Sešu tūkstošu kvadrātmetru lielā ēka Baldonē 2022. gadā tika pielāgota īslaicīgai Ukrainas iedzīvotāju izmitināšanai. Tomēr māja ir avārijas stāvoklī – jumts tek, katlu māja jau pērn piedzīvoja avārijas stāvokli un, lai to labotu, nepieciešami aptuveni 80 000 eiro. 

“Mums ir kritiska šī apkures sezona un telpas, kuras apkurināt vai neapkurināt, attiecīgi tās ir atkal izmaksas pašvaldībai, uzturēšanas izmaksas,” skaidroja Ķekavas izpilddirektore Jolanta Jansone.

Tomēr Ukrainas iedzīvotāji bija samierinājušies ar to – vismaz kaut kāds jumts virs galvas. Un tad septembra sākumā nācis pēkšņi paziņojums. 

“Atnāca jaunā Ķekavas novada vadība un teica, ka pārskatījuši budžetu, ļoti dārgi sanākot mūsu uzturēšanas summa – 250 000 eiro. Mums teica: jūs nepārdzīvojat, tiem, kam ir bērni, mēs jums nodrošināsim dzīvesvietu – ģimenēm ar bērniem, bet pārējās ģimenes bija neizpratnē. Kāpēc tikai tiem, kam bērni, nodrošinās? Bet mums kādēļ ne? Pēc tam pēc nedēļas teica, ka visiem nodrošinās dzīvesvietu, bet, kad atbraucām uz sapulci 6. septembrī, mums saka – dzīvesvietu jums nenodrošināsim, meklējiet paši,” stāstīja Ukrainas kara bēglis, kurš vēlējās palikt anonīms.

Telpas jāatstāj līdz 31. oktobrim

Ukraiņi šobrīd dzīvo neziņā par nākotni – daudziem ir darba vietas, bērni ir iekārtoti bērnudārzos un skolās.  

“Kur mums meklēt mājvietu? Mūsu bērni iet dārziņā, skolā, un, ja arī es tagad atradīšu mājokli Rīgā… Es apzvanīju visus dārziņus – tie ir jau nokomplektēti, skolas. Kur mēs iesim?” izmisumu neslēpa Ukrainas kara bēglis.

Pašvaldībā sola – kaut kādi risinājumi cilvēkiem  būšot, pagaidām ir sarunāts, ka pārvākšanās varētu notikt uz Bausku. 

“Tepat blakus Bauskā ir divas adreses, kurās šobrīd nav piepildījuma, līdz ar to šīs telpas būtu iespējams arī izmantot. Esam sazinājušies ar Bauskas pašvaldību, un neoficiālas sarunas liecina, ka tas risinājums būtu akceptējams arī no Bauskas puses,” atklāja Jolanta Jansone.

Ukraiņi gan par šādu risinājumu vēl nezina – lēmums par to, vai viņi dosies uz dzīvi Bauskā, viņiem būs jāpieņem pašiem. 

Tikmēr valsts nav gatava pārņemt savā pārziņā atpakaļ avārijas stāvoklī esošo māju.

“Mums tā ēka pati par sevi nav vajadzīga. Tā kā mēs ēku bijām nodevuši pašvaldībai bez iemītniekiem un bez papildu saistībām, tad tādu pašu mēs viņu arī sagaidām pieņemtu atpakaļ,” sacīja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.

“Attiecībā uz cilvēkiem, kas šobrīd dzīvo ēkā, jautājums acīmredzot ir jārisina pašai pašvaldībai,” piebilda ministrijas pārstāve.

Pašvaldība tikmēr norādīja, ka ilgāku laiku meklējusi gan finansējumu ēkas remontiem, gan lūgusi palīdzību valstij, taču tagad situācija ir kritiska, jo ēkā dzīvot kļuvis bīstami. Tomēr, kā varēja nonākt līdz tam, ka cilvēkiem pusotra, divu mēnešu laikā jāatrod jaunas mājas, vietas bērnudārzos vai skolās, atbildēt īsti nevar neviens.