www.bauskasdzive.lv
Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas Bauskas novads kļuvis par vienu no lielākajiem Zemgalē – tajā apvienoti četri līdzšinējie novadi: Bauska, Iecava, Rundāle un Vecumnieki. No labiem kaimiņiem līdz piespiedu laulībām. Tā par reformu ironizē vietējie iedzīvotāji, ziņo Zemgales reģionālā televīzija.
Iedzīvotāju skaita ziņā Bauskas novads ir viens no lielākajiem – te dzīvo gandrīz 41 tūkstotis iedzīvotāju. Pirms četriem gadiem gan iedzīvotāju bija vēl vairāk un samazinājums ir par 2 %, kas ir vairāk nekā valstī vidēji.
Bērnu īpatsvars novadā gluži kā Latvijā vidēji – 15,1 %. Apkopotajos datos vienīgais rādītājs, kas Bauskas novadā ir labāks nekā valstī vidēji – skolēnu sekmes.
Pagājušajā mācību gadā novada pamatskolu beidzējiem eksāmenu vērtējumi zemāki par 10 % bija 1,2% eksāmenu. Savukārt rādītājs par iedzīvotāju pāragru mirstību te lielāks nekā Latvijā vidēji.
Bezdarbs Bauskas novadā ataino Latvijas vidējo rādītāju – 4,3 %, taču visi pārējie ekonomiskās attīstības rādītāji ir zem valstī vidējā. Strādājošo vidējā bruto darba samaksa Bauskas novadā ir zemāka – 1258 eiro. Tikai 50 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem. Un Bauskas novads arī saņem līdzekļus no pašvaldību izlīdzināšanas fonda – 195 eiro par katru iedzīvotāju.
Jautājumu virzība kļuvusi lēnāka; aktuāla lauku ceļu problēma
Pēc 2021. gada reģionālās reformas Bauskas novads kļuvis par vienu no lielākajiem Zemgalē – tajā apvienoti četri līdzšinējie novadi: Bauska, Iecava, Rundāle un Vecumnieki. Pirms reformas cerības bija lielas – uz stiprāku pārvaldi, efektīvākiem pakalpojumiem un vienmērīgāku attīstību. Bet, vai iedzīvotāji jūtas sadzirdēti, un vai reformas solījumi ir piepildījušies?
Pēc reformas daudzi iedzīvotāji, īpaši ārpus Bauskas centra, sacīja, ka viņiem būtiskie jautājumi tiek risināti lēnāk, bet iespēja tieši sazināties ar pašvaldības vadību vai ietekmēt lēmumus kļuvusi sarežģītāka.
“Iecava līdz šim ir bijusi pašpietiekama pilsēta, līdz ar to tā reforma kā tāda lielāku vai mazāku pienesumu, es domāju, ka nav nesusi. Viss ir plūdis pa druskai uz priekšu,” sprieda Iecavas pilsētas konsultatīvās padomes pārstāvis Andris Jaroslavs.
Arī Iecavas pagastā atzina — zudusi tiešāka saikne ar pašvaldības vadību, un vietējo jautājumu virzība kļuvusi lēnāka. Arī ceļu jautājums pagastā esot aktuāla problēma — naudas visam nepietiek.
“Konkrēti tie ir lauku ceļi, lauku ceļu remonts, uzturēšana, jo novads kā tāds ir zaudējis naudu lauku ceļu uzturēšanai apvienošanās dēļ, kopēja novada izveidošanas dēļ. Es runāju par Iecavas bijušo novadu,” sacīja Iecavas pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Uģis Zāģers.
Skolas direktore: Jūtamies ne tikai uzklausīti, bet arī sadzirdēti
Bauskas novadā pārmaiņas skolu tīkla sakārtošanā esot noritējušas pakāpeniski. Šobrīd kopējais skolēnu skaits novadā ir 6680 bērnu, un arī pirmās klases šogad pildās labi – īpaši Iecavā un Bauskā.
“Man jāsaka, ka mēs esam atraduši veidu, kā sadarboties. Es no savas puses varu teikt, ka mēs nejūtamies pamesti novārtā. Mēs jūtamies uzklausīti. Ne tikai uzklausīti, bet arī sadzirdēti,” teica Pilsrundāles vidusskolas direktore Daiga Saka.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem šobrīd ir jauno pedagogu piesaiste – gan kvalitatīvai izglītībai, gan novada attīstībai kopumā.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
“Jaunajai novada vadībai noteikti vajadzētu domāt par profesionālās izglītības programmu paplašinājumu, mums noteikti ir jādomā par jaunajiem pedagogiem, par jauno pedagogu ienākšanu skolās, jo šobrīd tiešām pedagogu novecošanās process ir ļoti izteikti jūtams,” atzina Saka.
Turpretī Bauskas novada jaunieši norādīja, ka pēc novadu reformas cerēja, ka lielāks administratīvais resurss nozīmēs arī plašākas iespējas viņiem.
“Šajos četros gados nav izveidojies novads kā viens vesels, un tā droši vien šobrīd ir tā lielākā problēma, ko īstenībā tagad, priekšvēlēšanu laikā, kad mēs organizēsim, vadīsim debates, mēs vēlamies tomēr aktualizēt. Šobrīd man sajūta, ka pašvaldība ir attālinājusies no cilvēka,” pauda biedrības “Laiks jauniešiem” vadītājs Gints Jankovskis.
Jaunieši arī atzina – izpratne par politiku un savu iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā joprojām ir ļoti zema.
“Tā situācija mums, apmeklējot skolas un ikdienā strādājot ar jauniešiem, ir ļoti, ļoti bēdīga. Viņi nevēlas iesaistīties un saka tikai: man vecāki saka, ka viss politikā slikti vai neko nezinu par to, kas vispār ir deputāti, kāpēc jābalso? Tāpat jau es braukšu tūlīt prom,” klāstīja biedrības “Laiks jauniešiem” valdes locekle Elīza Loja.
Jaunieši novadā grib būt uztverti kā pilntiesīgi partneri, nevis pasīvi novērotāji.
Uzņēmēji sagaida no pašvaldības ciešāku sadarbību
Līdzīgi arī uzņēmēji sagaida no pašvaldības ciešāku sadarbību, atbalstu un ilgtermiņa skatu uz attīstību.
“Pārstāvji no iepriekšējiem novadiem katrs velk deķīti uz savu pusi. Domāju, tas būtu pats primārais – ļauties, ieraudzīt lielo bildi, saprast tos plusus, kā mēs varam kļūt efektīvāki un arī jaudīgāki, stiprāki šajā apvienošanās rezultātā,” sacīja Bauskas novada uzņēmēju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.
Uzņēmēji kā prioritātes minēja infrastruktūras sakārtošanu un darbaspēka piesaisti.
Īpaši svarīgs ir dzīvojamais fonds – pieejamu un kvalitatīvu dzīvokļu trūkums kavē jaunu speciālistu piesaisti.
Novadā jau ir uzsākta zemo cenu īres namu būvniecība, taču ar to nepietiks.
“Šobrīd mēs paši risinām dzīvokļu jautājumus apkārtējās pilsētās, lai būtu, kur dzīvot, lai būtu, kur rasties šīm darbarokām, jo Iecavā šobrīd ir ļoti grūti atrast, kur iegādāties vai izīrēt dzīvokli,” atzina Auškāps.
Kultūras joma strukturāli kļuvusi centralizētāka
Pēc novadu apvienošanas kultūras joma strukturāli kļuvusi centralizētāka – katrā bijušajā novadā vairs nav sava kultūras nodaļa, un lēmumi par finansējumu un attīstību galvenokārt tiek pieņemti novada centrā Bauskā. Tas radot sajūtu, ka laukos kultūra atstāta otrajā plānā.
“Dažkārt ir tāda sajūta, ka kultūra ir pēdējais, par ko domāja lielajā novadā. Es saprotu, ka naudas ir nepieciešams daudz kur,
bet mēs tomēr esam latvieši – tā deja, tā dziesma ir tas, kas mūs satur kopā. Un tā amatiermāksla. Tā ir ļoti liela vērtība,”
norādīja Vecumnieku Tautas nama vadītāja Jana Goževica.
Bauskas novadā izaicinājumi paliek uzņēmējdarbības vidē, jaunatnes līdzdalībā un infrastruktūras attīstībā. Nākamajam sasaukumam būs jāstiprina saikne ar kopienām un jāveido vienots novada redzējums.
Šogad pašvaldību vēlēšanās par iekļūšanu Bauskas novada domē sacentīsies astoņu sarakstu 126 kandidāti. Konkurence – zem vidējā jeb 6,6 pretendenti uz vienu krēslu.
Esošais Bauskas novads nekad nebūs vienots! Ļoti labi strādāja iepriekšējā novada sistēma. Un, tapēc,ka iepriekšējā sistēmā bija vairāk skaidrības un jēgas, nekādi brīnumi nenotiks, lai cilvēkiem pēkšņi iepatiktos vecais Bauskas rajons, zinot cik labi bija iepriekšējā sistēmā. Domāju, ka plusus iegūtu tā partija, kas solītu atgriezt atpakaļ iepriekšējo reformu, veidotu kādu referendumu par šo.
Jau sākotnēji bija skaidrs,ka tā būs,jo nebija pamatojuma,ne aprēķinu..Pūce un Plešs ir sodāmi noziedznieki,jo tik pretīgi ar cilvēku dzīvēm spēlējas..
Un to turpina komunālie noziedznieki Romanovs, Rijkurs,Mačeks,Okmans,Cāzeru vismaz labi ka izmeta..
Cilvēku dzīvēm vairs nav vērtības,tikai vadoņu maka biezumam
Par atkritumu izvešanu Bauska maksā, kā piem., Brunava, bet reāli Bauskā tam vajadzētu maksāt 5 reiz lētāk. Okmanis un Romanovs dzīvo Rundālē, pēc iesniegtajiem jaunajiem bnks tarifiem kungi maksās par 18% mazāk, un viņus sponsorēs baušķinieki, kuri maksās par 28% virs faktiskām izmaksām. Kas vēl labs no reformas?
Būsim godīgi. Mīksti tie deputātu mugurkauli, lai spētu darīt pa jaunam un dabūt pa muguru. Labāk “iekļauties komandiņā”.
ko tik negrib katrs no gribētājiem- dodiet, dodiet un vēlreiz dodiet. Vien es, izskatās, negribu jūsu vēlmes izpildīt ar savu nodokļu palīdzību, tāpēc arī neko no jums negribu, strādāju un dzīvoju, it kā normāli dzīvoju, bez tās gribēšanas.
Par kultūru gan nepiekrītu ! Kāpēc atšķiras pagastu TN – Kurmene, Bārbele , Stelpe rullē, bet Skaistkalne un Vecumnieki buksē ! Ne jau Bauska jūsu vietā nāks strādāt, kur ir vadītāju darbs !
Ko tas Balticovo muld, par to deķīša raustīšanu, nu Iecava jau nevar žēloties, tik daudz projekti ir realizēti, ielas un ceļi atjaunoti, arī tilts ! Ne viens bijušais novads nav apdalīts !
Iedzīvotājs pareizi saka. Kuri grib, tie var un dara, un tur nauda nav pats galvenais. Stelpē viens cilvēks veido brīnišķīgus sarīkojumus, Rundālē arī viena darbiniece prot piesaistīt publiku ar interesantiem un dziļiem pasākumiem. Vecumniekos Tautas namā ir trīs darbinieces, bet pasākumi notiek reti un bez īpaša ieguldījuma. Sarīkot kino seansu domāju tur izcilas prasmes nav vajadzīgas. Nauda algās aiziet, bet kultūra paliek pabērna lomā . Novads nav vainīgs pie tā.
Ir tas novads izveidoots pārāk plašs te nesen bij par Taurkalni stāsts skaista vieta bet praktiski aizmirsts cèļš vienigais uz Bausku kāds bij 65 gadi atpakaļ tads arī šodien tas pats uz Brunavu, Vecumniekiem! Ceļi ir novada galvenā sāpe hroniska aizlaista. Šodien skats pie Mego veikala lauž visu atkal naudas izniekošana nu ne jau tā drausmigi visu ārdit ir drumākas vietas pilsētā! Bet ja sadalit novadu pareķinot cik tad nāks klāt visādu vajadzigo amatpersonu arlabu algu.
Iecavniek, tu laikam esi noslēpies deputātiņš, ja vari teikt, ka Iecavā, kopš Bauskai pievienota, ir jūtams progress. Kaut ko jau muļļā, bet ja atceramies kad Iecavā bija sava pašvaldība, daudzas jomas tomēr kustēja uz priekšu, bet tagad nenotiek. Gribētos redzēt matemātiku eiro, kāds ir katras vecās mazās pašvaldības pienesums un kāda ir atdeve. Neticu, ka bilance būtu par labu Iecavai, tas kritums ir redzams ar neapbruņotu aci!
Atbilde tam iecavniekam
Tie projekti jau tika veikti novada laikā , Bauska nav pirkstu pielikusi
A kam Bauskas problēmas interesē = tas ir ir tālu no Vecumniekiem, Iecavas, un vēl un vēl = mums ir silti un pārējaisjs tutū’….
Galvenais uzsvars, ka nepieciešams atkal pāriet uz lielajiem novadiem, bija administratīvā aparāta samazināšana un līdzekļu ietaupījums uz to, bet …….. administratīvais aparāts ir tikai uzaudzis, pāraudzis un jēga no tā nav, jo mazajam pagastam aizsniegt Tur Tālumā sēdošos ir praktiski nereāli un bezjēdzīgi vispār. Diemžēl….
Kad bija teritoriālā reforma ar mazajiem novadiem, “pamalītes” arī tika ieraudzītas, apčubinātas, saklausītas un tās sāka attīstīties. Tagad atkal mazie nomales pagasti tiek aizmirsti.
Un tas, ka tagad Bauska izdomājusi, ka par pašu amatiermākslinieku priekšnesumiem jāiekasē ieejas maksa ar biļeti, tas vispār!!! Ne kripatu Bauska nav ieguldījusies mākslinieku izpildījumos, lai par viņu darbu saņemtu samaksu! Amatiermākslinieks ieguldās bez atlīdzības, iegulda pats savus līdzekļus, lai nodrošinātu pilnvērtīgus priekšnesumus, bet Bauska tagad iekasē par to naudu!!! Tā nedrīkst!!!
vai tad neesat pamanījušas, ka jau labu laiku dzīvojam valstī, kur viss ir priekš tās iedzīvotājiem, ar piebildi -par jūsu naudu arī mūsu labklājībai un tas šobrīd tas svarīgākais, jo nekam citam naudas neatliek.
Riktīgs naudas sūknis ir tarifi un to sacerētāji BNKS. Gāzes cenas esot gaisā…Toties gāzei piesaistītās naftas cenas krīt. Ziņas jālasa. Laukos un Bauskā kurina pārsvarā ar koksni, kuras ir tik daudz, ka tā pūst mežos. BNKS pat apsteidza Trampu tarifu jomā un pirms ASV prezidenta saprata kā taisīt naudu cik vajag un pamatojoties uz dažādo pagastu dažādību…Gali ūdenī.