VIDEO: Sāk dokumentu izstrādi iepirkumam par Bauskas apvedceļa izbūvi

Sācies darbs pie dokumentiem, lai varētu piesaistīt publiskās un privātās partnerības līguma ietvaros privāto partneri Bauskas apvedceļa izbūvei, kas izmaksās 300 miljonus eiro un tiks pabeigts 2030. gadā. Vēlāk paredzēts būvēt arī Iecavas apvedceļu. Kopā abi projekti izmaksās vienu miljardu eiro. Satiksmes ministrija (SM) sola, ka viss process noritēšot caurspīdīgi. Bauskā uzrunātie iedzīvotāji atzina – šāds apvedceļš vajadzīgs jau sen, taču izskanējusi arī neticība, ka to patiešām kādreiz īstenos, ziņo Zemgales reģionālā televīzija.

Bauskas apvedceļa projektu īstenos pēc modeļa “projektē-būvē-finansē-uzturi”.  Tas nozīmē, ka publiskā iepirkumā izraudzītais uzņēmējs pats piesaistīs naudu projektēšanai un būvdarbiem. Privāto partneri plānots izraudzīties līdz 2027. gada beigām. 

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) sacīja: “Tas, cik kvalitatīvi būs noorganizēts un novadīts šis iepirkums, nodefinēs arī to, cik kvalitatīvi būs pretendenti un cik kvalitatīvi būs viņu piedāvājumi.”

Ministrijā pieļauj, ka līgums par apvedceļa izbūvi tiks slēgts ar kādu no starptautiskā Eiropas Savienības līmeņa iepirkumā atlasītu pretendentu. Tā kā summas ir lielas – pirmās projekta kārtas izmaksas ir 300 miljoni eiro bez pievienotā vērtības nodokļa –, caurspīdīga konkursa rīkošana būšot nozares reputācijas jautājums.  

“Publiskās un privātās partnerības līguma struktūra rada pietiekami lielu motivāciju būvniekam projektu pabeigt laikā; pēc iespējas ātrāk uzsākt šīs infrastruktūras ekspluatāciju, jo tikai tas ir brīdis, kad valsts sāk maksāt par šo infrastruktūru, un svarīgi ir, ka šajā līgumā ir norādīts, – ja gadījumā ir kaut kādi termiņu kavējumi vai arī netiek pildīti kādi līguma nosacījumi, tad valsts to atskaita no šīs piekļūstamības maksas,” atzīmēja Briškens.

Brīdī, kad būvniecība pilnā apmērā tiks pabeigta un tās kvalitāti atzīs par atbilstošu, valsts sāks maksāt privātajam partnerim pakāpeniski, 20 gadu garumā pilnībā norēķinoties par veiktajiem ieguldījumiem un sniegtajiem pakalpojumiem. Projektu uzraudzīs VSIA “Latvijas Valsts ceļi”.

“Latvijas Valsts ceļu” pārstāve Anna Kononova norādīja: “Process ir tikai sākuma posmā. Šo sešu gadu laikā gan tiks izstrādāts projekts, kur tiks norādīti visi konkrētie risinājumi, gan arī uzbūvēts pats ceļš.”

Bauskas apvedceļa pamata trase būs jaunbūves ceļš 14,2 km garumā, plānots, ka tam būs divas joslas katrā virzienā. Apvedceļa trasē tiks izbūvēts arī jauns tilts pār Mēmeli, divlīmeņu mezgli un caurbrauktuves, to skaits tiks precizēts projektēšanai gaitā, vietējie ceļi apmēram 3,5 km garumā, atsevišķi jau esošie vietējie autoceļi tiks pārbūvēti. Tiks arī izbūvēts savienojums ar Bauskas šosejas (A7) pamata trasi apmēram divu kilometru garumā. 

Plānotās Bauskas apvedceļa projekta izmaksas 23 gados, ieskaitot ceļa uzturēšanu un periodisko seguma atjaunošanu, plānotas līdz 300 miljoniem eiro. Precīza līguma summa būs zināma iepirkuma noslēguma.

“Dzirdēju par Bauskas apvedceļu trīsdesmit gadu atpakaļ, bet joprojām nekas nemainās,” paziņo baušķenieks Aigars. “Visiem stāsta kaut kādus sapņus, ka būs kaut kas. Tagad atkal kaut kas jauns tiek pausts,” tā baušķenieks Andrejs.

Bauskas apvedceļa infrastruktūras izbūve par 300 miljoniem plānota līdz 2030. gada beigām. Kopējās projekta izmaksas, kurā būs arī Iecavas apvedceļa izbūve, izmaksās vairāk par vienu miljardu eiro.  

Satiksmes ministrijā norāda, ka Bauskas un Iecavas apvedceļi ir daļa no Eiropas transporta tīkla (turpmāk – TEN-T) pamattīkla un autotransporta koridora “Via Baltica” (no Tallinas līdz Varšavai). Šie posmi ir nozīmīgi ne vien Latvijai, bet arī starptautiskas nozīmes pasažieru un kravas transporta plūsmai, kā arī militārajai mobilitātei starp Baltijas valstīm un tālākām Eiropas Savienības valstīm ziemeļu – dienvidu virzienā.

Patlaban Bauskas šosejas posmā no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavai noslogojums ir sasniedzis 115% līmeni, kas ir kritisks. Posmos Iecava–Bauska un Bauska–Lietuvas robeža noslogojums ir tuvs 100% un to pārsniegs tuvākajos gados. Liela daļa no transporta plūsmas ir kravas transports – Via Baltica ir noslogotākais tranzīta autoceļš Latvijā. Patlaban Bauskas šosejas maršrutā ir tikai viens posms ar atdalītajām brauktuvēm un divām joslām katrā virzienā – tas ir Ķekavas apvedceļš. Visa pārējā šosejas trase neatbilst drošas un ērtas satiksmes prasībām, kā arī TEN-T regulas prasībām.

Ņemot vērā negatīvo ietekmi, ko intensīva tranzīta satiksme atstāj uz Bauskas pilsētvidi un iedzīvotājiem, sadalot Bauskas un Iecavas apvedceļu projektu kārtās, kā pirmo kārtu paredz Bauskas apvedceļu.

Kāpēc PPP?

PPP projekts ir salīdzināms ar ģimenes lēmumu iegādāties dzīvokli un ņemt tam kredītu. Līdzīgi kā hipotēkas gadījumā, PPP modelis paredz, ka valsts “iegādājas” ceļu uz nomaksu, kur pirmos gadus, kamēr notiek būvdarbi, valsts nemaksā neko, savukārt pēc būvdarbu pabeigšanas 20 gadu garumā nomaksā gan aizņēmuma pamata summu, gan procentus. Šāds projekts ļauj uzbūvēt ceļu tagad, bet maksāt par to vēlāk, tādā veidā nenoslogojot valsts budžetu un neapgrūtinot fiskālo telpu. Tas ļauj paralēli realizēt arī citus būtiskus valsts projektus, kas nebūtu iespējams, ja visas apvedceļa izmaksas būtu jāsedz uzreiz un no valsts budžeta.

Citi pārslogotie posmi valsts ceļu tīkla

Lai uzlabotu satiksmes drošību un nodrošinātu, ka valsts galvenie autoceļi pilnvērtīgi pilda savu funkciju, vairākos valsts ceļu tīkla posmos nepieciešams veikt pārbūvi, pārveidojot tos par maģistrālajiem autoceļiem ar atdalītām brauktuvēm un vairāk nekā vienu joslu katrā virzienā. Lielākā satiksmes intensitāte, kas jau pārsniedz ceļa kapacitāti ir abās Rīgas apvedceļa pusēs, uz Bauskas šosejas visā tās garumā, Liepājas, Ventspils un Tallinas šoseju sākumposmos Pierīgā, kā arī atsevišķos Valmieras un Vidzemes šosejas posmos Siguldas tuvumā.

Ceļu noslogojumu apzīmē ar koeficienta palīdzību. Noslogojuma koeficients parāda, vai ceļš ir ekonomiski efektīvs:

• 0,45 līdz 0,70 – ekonomiski efektīvs;
• 0,70 līdz 1,00 – jādomā par caurlaidi uzlabojošiem pasākumiem;
• 1,00 – ērtības līmenis pavisam zems, steidzami jādomā par caurlaidi uzlabojošiem pasākumiem;
• vairāk nekā 1,00 –  ceļa caurlaides spēja ir izsmelta un maksimumstundās braukšanas ērtības līmenis ir ārkārtīgi zems, satiksme notiek nepārtrauktā kolonnā, kas var apstāties.

Augstākminētie un attēlotie posmi ir tie, kur koeficients ir gandrīz 1 vai pārsniedz 1, atsevišķi posmi sakrīt arī ar kravas transporta intensīvākajiem posmiem.