www.bauskasdzive.lv
Putnkopības un pārtikas ražošanas uzņēmums ”Ķekava food” plāno Bauskas novadā būvēt biogāzes ražotni. Paredzēts, ka jaunajā stacijā gadā 50 000 tonnu vistu kūtsmēslu tiks pārstrādāti par biogāzi un biometānu. Projekta izstrādātāji teic, ka pārstrādes process norisināsies slēgtā sistēmā, tādējādi neradot nepatīkamas smakas. Tam gan īsti netic baušķenieki, jo biogāzes stacija atradīsies vien dažus kilometrus no pilsētas, vēstīts Vidzemes televīzijas sižetā speciāli ReTV.
Bauskas pievārtē – Ceraukstes pagasta Janeiku ciemā – jau izsenis atradusies putnu fabrika, kas pagājušā gada februārī apvienojās ar līdzīga profila uzņēmumu A/S ”Ķekava foods.” Uzņēmuma teritorijā pašreiz ir vairāk nekā 30 putnu kūtis un atklāta tipa mēslu krātuve. Tagad uzņēmums iecerējis šajā teritorijā izbūvēt modernu biogāzes staciju, līdz ar to atteikties no atklātās mēslu krātuves.
Kā skaidro A/S ”Ķekava foods” tehniskais direktors Romāns Ivanovs, uzņēmumam jau sen bija tāds sapnis, sagatavot tādu slēgtā tipa ražotni. Tas nozīmē, ka mēs no dabas ņemam kaut ko dabisku un dabai atgriežam dabisko. Šajā gadījumā tas nozīmē, apsaimniekojot vistu kūtsmēslus, kas tiks ņemti gan no Janeikās esošajām putnu fermām, gan vesti no uzņēmuma fermām Ķekavā, tiks ražota biogāze. Daļa no tās tiks attīrīta līdz biometānam un ievadīta A/S ”Gasso” tīklā. Iespēja pieslēgties gāzes vadam arī esot bijis iemesls, kāpēc biogāzes staciju uzņēmums izvēlējies būvēt Bauskas novadā nevis Ķekavā.
“Blakusprodukts šai tehnoloģijai ir digestāts, kuru atdosim kompānijai, kas nodarbosies ar digestāta izplatīšanu, ko viņi tālāk pārdos zemniekiem, kuri esot ļoti ieinteresēti dabūt šo materiālu,” teic ”Ķekava foods” tehniskais direktors Romāns Ivanovs.
Kā biogāzes ražotnes ieceres prezentācijā stāstīja uzņēmuma parstāvji un projektētāji, ražošanas process norisināsies slēgtā sistēmā. 95% no visiem cauruļvadiem atradīšoties zem zemes, bet, atverot tvertni, tikšot izmanto hidrauliskie sūkņi un filtri, tādējādi maksimāli samazinot iespējamo smaku nonākšanu gaisā.
Uz prezentāciju sanākušo cilvēku nebija daudz, bet uzrunāto viedokļi atšķīrās. Oskars ir par atjaunojamo resursu izmantošanu, tāpēc atbalsta biogāzes stacijas izveidi. Viņaprāt, arī bažām par smakām iemesla neesot: ”Ja var apgalvot, ka tas aromāts nebūs, tad arī nebūs. Mūsdienu jaunās tehnoloģijas, ko ražo, tur neko nejūt.”
Atjaunīgās enerģijas ražošanu atbalsta arī novada vides speciālists, bet, līdzīgi, kā izskanējis interneta komentāros, piesardzīgi raugās uz iespēju paglābt tuvumā esošo pilsētu no nepatīkamām smakām.
”Svarīgs arguments ir arī tas, kurā pusē atrodas biogāzes ražotne pret Bauskas pilsētu. Valdošie vēji mums parasti ir rietumu un dienvidrietumu. Šis objekts atradīsies tādā vēju plūsmā, kas ir aiz pilsētas, tie vēji tā kā nenāks virsū, bet tāpat tuvumā dzīvojošie to varētu manīt. Uz to, ka nebūs nekādu smaku, gan nevar lolot nekādas cerības. Jautājums – cik lielā mērā tās būs un cik lielā mērā tās traucēs iedzīvotājiem,” intervijā TV pauda Bauskas novada vides speciālists Valērijs Gabrāns.
Plānots, ka gadā tiks pārstrādāti ap 50 000 tonnu putnu kūtsmēslu, bet ar saražotās gāzes apjomu ”X” stundā varētu apsildīt visu Bausku. Pašvaldības izveidotās publiskās apspriešanas aptaujas anketas, kurās lūgts izteikt viedokli par atļaujas izsniegšanu biogāzes stacijas būvniecībai, iedzīvotāji var iesniegt klientu apkalpošanas centrā vai nosūtīt būvvaldei līdz 24. februārim.
netic arī tam, ka “mainot zonējumu” tas, savulaik Janeiku” vasarnīcu kvartāls”, tagad iekļauts Bauskas pilsētas teritorijā ar šādai teritorijai piemērot NĪN no šā gada? Vai tiešām netic, ka nav vairs tie “pāris kilometru līdz pilsētai”? Iespējams, ja tādi “neticīgie” vēl joprojām sastopami domes ēkā, tad jau jūnijā ar steigu tie nomaināmi….
netic tam, ka šajā teritorijā blakus Mēmelei dolomīta slānis ir dažuviet vien nieka pusmetra attālumā no zemes virsmas. Netic tam, ka šādos gadījumos, kad pašu reaktoru pamatnē vai digestāta krātuvēs radušās sūces rezultātā noplūdušie labumi pa tiešo nonāks dolomīta slāni un upē kā pa augstākās kvalitātes cauruli? Netic tam, ka ne reaktorus, ne arī digestāta krātuves nebūvēs tādā veidā, kā mūsu ilgi loloto basens, kurš speciālistiem apskatāms gan no augšas, gan apakšas sūces konstatēšanai? Netic tam, ka gribētāji savu ieceri īstenos pēc tipveida projekta šādām celtnēm, neņemot vērā.ka būves pamatnei ir īpašas caurlaides spējas? Netic tam, ka kaut niecīgākās sūces iespējas ir lielas, sūces, kas citos apstākļos ,varbūt,būtu pamanāma laicīgāk, nepiesārņojot upi?
Ja ar šo projektu likvidēs līdzšinējo atklāto mēslu krātuvi, tad es būšu “par”. Tagad ik pa laikam pilsētā jūt to smaķeli, ja pūš austrumu vējš.
Iedzīvotāju vidū jāveic izskaidrošanas darbs,ka tā sauktās smakas ir visnotaļ patīkamas un pat derīgas,augstvērtīgas smaržas.Laba pīāristu kompānija to varētu dabūt gatavu,jo nedaudz pacenšoties ļautiņiem var iestāstīt da jebko.
Dieva dēļ, paskatieties (paostiet) kā tas ir Mežotnē. Arī teica, ka nesmirdēšot… Tā tik vem un pļūtī pa visu pagastu un domā dzīvesvietu mainīt.
un tieši tālab tam biogāzes reaktoram un digestāta krātuvēm ir vieta šādām industriālajām ražotnēm par vairāk kā miljonu eiro jau uzbūvētajā industriālajā parkā. Tas kilometrs vai divi no kūtīm līdz ražotnei industriālajā parkā un šāda pat garuma gāzes caurule atpakaļ. neko lielu iecerētajā peļņā nemainīs. Un pret šādu risinājumu nevajadzētu būt pretargumentu ne no “zaļo” sektantu, ne ražotāja, ne arī domes pārstāvju puses. Visam jāatrodas tur, kur jau tam paredzēta vieta. Šādām, potenciāli bistamām ražotnēm nav jātrodas upes krastā, kur avārijas gadījumā tiktu radīti nopietni kaitējumi ekosistēmai. Izvietojot biogāzes razotni industriālajā parkā tiktu ievērots gan likumā paredētā tās atrašanās vieta attālumā no pilsētas teritorijas, kā arī ar kontrolurbumiem apkārt šai ražotnei spētu savlaicīgi reaģēt uz avārijas noplūdi vai citu negadījumu ražotnē.
Nu vismaz Bauskai būs tituls-smirdīgākā pilsēta.
Jauki. Bet,,kurš lv paglābs tos , kuri šodien lauku ceļos dzīvo putekļos…ziemā putekli. Pavasarī dubļi. Vasarā atkal putekli . Rudenī vieni vienīgi dubļi…Un atkal ziemā sāls un kailsala un atkal putekli …Un tā no gada gada…kamēr nebūs rasts risinājums bauskas apved ceļa izbūvei, tikmēr atgazes nāksies visus lv labumus ostīt…
Vienreizeji. Te cepiens par atgazem. Bet vai, kāds ir padomājis, kuri lauku ceļos pat logu nespēj atvērt. Ne smaku dēļ, bet lv ceļu uzturētāju putekļus mājokli nelaižot…
Ne velti novada sauklis – labi būt mājās. Iekštelpās lietot gaisa atsvaidzinātājus un būs labi.
Nu fermas nepārcels, tur tās smakas jau bijušas izsenis, ja reiz būvē kā pārstrādāt mēslus, nu vai tad būs vēl smacīgāk kā līdz šim?
Ja pilns ar svaigiem un nesvaigiem mēsliem, tad no smakām nekas neglābs.
Njā, Bauskas klasika, ja neko nedara – slikti, ja grib kaut ko darīt – atkal slikti.
Otra klasika – visi ir tādi eksperti, ka pārzin jebkuru jomu labāk par tiem, kas ar to nodarbojas. Tas, ka psrs laikos būvētie brīnumi piesmirdināja visu rajonu, galīgi vairs nav attiecināms uz mūsdienās izmantotajām metodēm.
Bet nu, protams, labāk vienkārši Bauskā neko neceļam, neko neattīstam, lai pilsēta lēnu garu nomirst dabīgā nāvē 🙂
ja novada amatpersonas savu pilsētu un arī visu novadu un tā iedzīvotājus, ja šī mīlestība ir bez “īpašās intereses” tad smakas nebūs, tās smakas, ko pavada korupcija, kāda iespējama starp vietējo varu un uzņēmēju sevisķi delikātos jautājumos, jautājumos, kas skar uzņēmuma ietekmi uz apkārtējo vidi un peļņas iespējām, paredzētajām, ja ši ietekme netiek ņemta vērā un videi bīstami objekti tiek būvēti vietās, kur to aizliedz pat likums un avārijas gadījumā tie var nodarīt videi neatgriezenisku kaitējumu. Kā arī, ja šādu ražotņu būvei turpat blakus jau uzņēmuma iecerētajai zemes platībai ir jau par miljoniem uzbūvētais industriālais parks, tieši arī šādām ražotnēm paredzēts. Vai iepriekš pieredzētā domnieku un uzņēmēja vienošanās par salmu pārstrādi šajā industriālajā parkā būtu bijusi kaut par mata tiesu izdevīgāka pilsētai, kā biogāzes ražotne šajā pat teritorijā? Varētu jau domnieki paskaidrot, kāpēc tos salmus nevarēja pārstrādāt kaut kur upes tuvumā, kur lakstīgalas vēl joprojām pogo? Tiesa, ar to salmu pārstrādi bija vien iecerēta afēra ES naudas “apgūšanai”, tad jājautā, vai biogāzes ražotnes celšana tiešā upes krastā nav nākamais objekts ar domnieku un uzņēmēja “īpašas intereses” iespējām, tik uz kā rēķina, ja turpat blakus hektāriem lielas neapgūtās paltības, tieši šādiem mērķiem radītas, ar perspektīvām nākotnē…
bieži vien tās “mūsdienu metodes” ir vien demagoģija, pašlaik plašā klāstā sastopama arī valdības līmenī. Tāds vispārējs bla, bla ir vien domāts, lai novērstu uzmanību no konkrētām problēmām un šo problēmu risinājumiem ar vispārēju “viss ir slikt” un tagad, atšķirībā no tiem laikiem viss ir labi, jo mēs redz patreiz esam pie varas. Vai ne tā, jau sen apnikušie ‘andžiņi”, patreiz pie varas esošie?
Biznesa parka Bauskas pusē ir Bauskas ūdensapgādes artēziskie urbumi. Negribētos dzert digestātu.
Kur tās anketas ir dabūjamas? Un vispār cik tas ir bīstami, ja kait kas tai biogāzes stacijā noiet greizi?
Iecavnieki jau sen osta jaukās smaržas, kas ar vējiņu tiek atnestas no Balticovo un Zeltezeru biogāzes ieguves tvertnēm. Un kā smaržo lauki, kad uz tiem izgāž digestātu, var tikai baudīt. Baušķinieki, jums ir paveicies! Drīzumā arī daļai no jums būs iespēja izbaudīt patīkamās smakas!
vai tad tev nav skaidrs, ka visa biogāzes ražošana notiks “slēgtā vidē”, ka 95% cauruļu atradīsies tieši zem zemes, tikpat netālu no atrēziskajiem urbumiem gan vienā “blakus upei” , gan otrā variantā” idustriālā parka” teritorijā, gan ar “upes variantā” ar lielāku iespēju iesākumā piesārņot jau līdz nejēdzībai piesārņoto upi. Tad, kādai vajadzībai izdoti tie, ja nemaldos, 2,5 miljoni eiro industriālā parka ierīkošanai, lai tajā adītu vien zeķes, un industriālās ražošanas vietā turpinātu mums tamborēt smadzenes. Teica taču arī tev, ka pat smakas nebūs….
Iekārtas un betons ir jaunas kādu laiku. Es runāju par nākotnes noplūdēm.
ja atceramies, vēl tikai gadus divus atpakaļ nupat izbūvētai sadzīves kanalizācijas ūdeņu tvertnei attīrīšanas stacijā nobruka viena šīs tvertnes siena, pēc projekta būvētajai un būvniecības gaitā visiem normatīviem pakļautā, eksplotācijā nodotā. Cik lielu apkārtni pavisam nesen pārpludināja šie neattīrītie notekūdeņi ne hektārus? Diez, kā monitorēs šo 95% no caurulēm zem zemes uzstādīt paredzētajām, tām, kurām pat atrodoties virzemē no parastā dzeramā ūdens “pušumi” rodas . BŪ vēl Svētiņa vadībā tos nespēja atklāt, cik ūdentiņa aiztecēja pa šiem gadiem grāvi, tā ūdentiņa, par ko mēs visi vēlāk savos rēķinos redzējām cenas palielināšanās ziņā. Bet te, kaut kāda upe, ne man par to maksāt, ja tajā vairs dzīvu radību nav. Nesaprast to, ka mēs jau sen par to maksājam un dārgi maksājam.