www.bauskasdzive.lv
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK, turpmāk tekstā arī Regulators)) uzsākusi SIA “Bauskas novada komunālserviss” vienotā siltumenerģijas tarifa projekta vērtēšanu. Tikmēr iedzīvotājiem ir virkne jautājumu saistībā ar izstrādāto tarifa projektu.
Iecavniekam Atim Avotam, iepazīstoties un izvērtējot Regulatoram iesniegto kopsavilkumu par BNKS siltumenerģijas apgādes pakalpojumu vienoto tarifu projektu Bauskas novadā, radušās vairākas neskaidrības par vienotā tarifu projekta leģimitāti, izmaksu pamatotību un caurspīdīgumu.
Viņš lūdzis Regulatoru izvērtēt neskaidrības, tarifa pieaugumu salīdzinot ar pašreizējo tarifu Bauskā un Iecavā un iespējām to samazināt kopumā.
A. Avota iebildumi un priekšlikumi:
1. BNKS paziņojumā “Latvijas Vēstnesī” 3. lappuses 1. rindkopā atsaucas uz Bauskas novada pašvaldības lēmumu par vienotu siltumapgādes tarifu pakalpojuma sniegšanas zonās, bet lēmums par vienotu siltumapgādes tarifu Bauskas novadā nav pieņemts ne Bauskas novada domes 2023. gada 23. februāra lēmumā Nr. 53 (prot. Nr. 3, 2.p.), ne arī 2023. gada 27. jūlija lēmumā Nr. 313 (prot. Nr. 8, 15.p.) “Par sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu Bauskas novada administratīvajā teritorijā”.
Lietotājiem nav pieejams Bauskas novada pašvaldības apliecinājums Nr. BNP/2025/4.7/424/N par vienotu siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu visiem siltumapgādes pakalpojumu lietotājiem, arī tehniski savstarpēji nesaistītās centralizētās siltumapgādes sistēmās. Uz to atsaucas komersants, atbildot uz manu pieprasījumu par vienoto tarifu projektu, bet nav devis iespēju iepazīties ar pilnu apliecinājuma tekstu.
Līdz ar to rodas jautājums, vai Regulators ir tiesīgs pieņemt izskatīšanai tarifu projektu, kas pamatots ar lietotājiem publiski nepieejamu pašvaldības apliecinājumu?
2. Šī gada februārī Regulators ir apstiprinājis jaunus tarifus Bauskas pilsētai, kas stājas spēkā no 1. aprīļa, un Iecavas pilsētai, kas stājās spēkā no
–10. marta. BNKS jauno vienoto tarifu projektu saista ar kurināmā, elektroenerģijas un dabasgāzes akcīzes nodokļa maiņu, darba samaksas izmaiņām, iepirktās siltumenerģijas apjomu maiņu, ražošanas investīcijām Vallē un Codē.
Regulatoram iesniegtais kopsavilkums un BNKS mājaslapā pieejamā informācija nepārliecina, ka tik būtiski mainījušās energoresursu cenas laika periodā no iepriekšējo tarifu iesniegšanas brīža, ka tarifs Bauskā jāpalielina no 72,34 līdz 93,17 EUR/MWh, un Iecavā – no 76,73 līdz 93,17 EUR/MWh.
No “Latvijas Vēstnesī” publicētā paziņojuma redzams, ka pēc energoresursu cenu maiņas Bauskas pilsētā siltumenerģijas ražošanas izmaksas samazinās no 72,34 līdz 61,08 EUR/MWh, bet siltumenerģijas pārvades un sadales izmaksas pieaug par 47,55%. Savukārt Iecavas pilsētā pārvades un sadales izmaksas pieaug par 56,07%, un tirdzniecības izmaksas pieaug par 71,75%.
Rodas neskaidība – kāds sakars ir kurināmā cenu izmaiņām ar pārvades un sadales izmaksām, kā arī ar tirdzniecības cenām?
3. Kopsavikuma tabulā “Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu jauno tarifu veidojošās izmaksas”, saskaitot mainīgās izmaksas un pastāvīgās izmaksas, neveidojas tabulā norādītā izmaksas kopsumma, proti:
2996,01 + 1695,88 = 4691,89 MWh, nevis 5099,59 MWh, tātad pierakstījums ir 407,7 tūkst. eiro. Par šo pierakstījumu jāsamazina visas kopējās izmaksas, kas galā dotu tarifu nevis 93,17 EUR/MWh, bet gan 84,42 EUR/MWh. Rodas iespaids, ka BNKS lietotājus grib apkrāpt par 407,7 tūkstošiem eiro gadā.
4. BNKS lietotājiem jāizskaidro mājaslapas sadaļā “Aktualitātes” un kopsavilkumā par vienoto tarifu projektu teiktais:
4.1. Vienotais tarifs piedāvā vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar atsevišķiem tarifiem katrai apdzīvotai vietai. Te ir vairāki jautājumi. Konkrēti kādas priekšrocības sagaidāmas? Vai priekšrocības radīs jaunu lietotāju pieslēgšana centralizētajiem siltumapgādes tīkliem, proti, Vecumniekos ekspluatācijā nodota liela vidusskolas piebūve, Bauskā būvē daudzdzīvokļu īres namu ar 60 dzīvokļiem un “Lidl” tirdzniecības centru?
4.2. Viens no galvenajiem vienotā tarifa ieguvumiem būtu stabilākas un prognozējamākas apkures izmaksas visiem novada iedzīvotājiem. Rodas jautājums – kāds sakars pārējiem novada iedzīvotājiem ar vienoto tarifu, arī tiem, kuriem nav centralizētās siltumapgādes?
4.3. Pārmaiņas uzņēmumam ļautu efektīvāk plānot investīcijas un nodrošināt ilgtermiņa attīstību, ieguldot līdzekļus infrastruktūras uzlabošanā, modernizācijā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā. Kādas investīcijas un infrastruktūras uzlabojumi ir paredzēti? Kādas jaunas tehnoloģijas plānotas nākotnē vienotā tarifa darbības laikā?
4.4. Otrs faktors, kas ietekmējis tarifu, ir iepirktās siltumenerģijas samazinājums Iecavas pilsētā. Uzņēmums vairs nesaņems siltumenerģiju no SIA “BM Holding”. Šeit ir pretruna ar kopsavilkumā norādīto, jo redzams, ka vienotajā tarifā ir iekļauta iepirktā siltumenerģija par 67,64 tūkst. eiro gadā.
4.5. Kopsavilkumā norādīts, ka 12. rādītājs “Pārējās izmaksas” ir 3,54% no visām kopējām izmaksām. Šis izmaksu postenis jāatšifrē detalizētāk – tā, lai katra izmaksu sastāvdaļa būtu mazāka par 1,5%, tad tās varētu uzskatīt par mazāk būtiskām, atbilstoši statistikas teorijai. Izmaksu tabulā vairāki izmaksu rādītāji ir uzrādīti ar ļoti mazu īpatsvaru – intervālā 0,04-1,37%. Iesaku visiem izmaksu posteņu rādītājiem pieiet ar vienādu detatalizācijas pakāpi.
4.6. Kopsavilkuma tabulā “Jauno piedāvāto tarifu salīdzinājums ar spēkā esošajiem tarifiem” iekļauts un pieskaitīts neparedzēto ieņēmumu palielinājums, kas veidojies iepriekšējā periodā, ko paredz tarifu metodikas 43.14.’ punkts. Konkrēti kādas izmaksas radījušas neparedzētos ieņēmumus?
Lai aizstāvētu lietotāju intereses, A. Avots rosina Regulatoram izvērtēt iespēju rīkot uzklausīšanas sanāksmi klātienē Iecavas pilsētā par BNKS iesniegto vienoto siltumapgādes tarifa projektu.
SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons norādīja, ka siltumapgādes komersanti siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektus aprēķina saskaņā ar SPRK noteikto “Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku”.
J. Miķelsons paskaidro, ka likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” nosaka, ka tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti. Pakalpojumu sniedzējs tarifu projektā var iekļaut tikai siltumenerģijas ražošanai, sadalei, pārvadei un tirdzniecībai nepieciešamās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar šiem darbības veidiem saistītos aktīvus un darbības.
“SIA “Bauskas novada komunālserviss” šī gada 31.martā iesniegtais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projekts atbilstoši likuma un metodikas prasībām ir vērtēšanas procesā, kurā tiek izvērtētas visas siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās izmaksu pozīcijas, kā arī plānotā siltumenerģijas bilance. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā SPRK pieprasa papildinformāciju par izmaksu pozīcijām un aprēķiniem par kuriem trūkst informācijas, kā arī pieprasa pārskatīt tarifu projekta aprēķinu vai izslēgt kādas izmaksas, ja tiek konstatēts, ka tās neatbilst metodikas prasībām un nav ekonomiski pamatotas. Tādējādi SIA “Bauskas novada komunālserviss” aprēķinātie tarifi var mainīties tarifu projekta izvērtēšanas gaitā,” uzsver J. Miķelsons.
Viņš atzīmē, ka tarifu projekta izvērtēšanas laikā iedzīvotājiem ir iespējas paust savu viedokli par iesniegto tarifu projektu, iesniedzot to SPRK. Līdz šim šādu iespēju izmantojuši vien pieci interesenti. Ja tarifu projekta izvērtēšanas gaitā SPRK saskatīs nepieciešamību rīkot uzklausīšanas sanāksmi, par to tiks informēti iedzīvotāji, pašvaldība un pakalpojumu sniedzējs.
“Kā paredz metodika, ja komersants siltumenerģijas pakalpojumus sniedz vairākās tehniski savstarpēji nesaistītās centralizētās siltumapgādes sistēmās, komersantam ir tiesības aprēķināt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus katrai centralizētās siltumapgādes sistēmai atsevišķi. Attiecīgi, komersantiem ir tiesības, bet nav pienākuma izvēlēties noteikt atšķirīgus tarifus katrai centralizētās siltumapgādes sistēmai.
Saskaņā ar Pašvaldību likumā un Enerģētikas likumā noteikto, pašvaldības funkcija ir organizēt siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā. Līdz ar to pakalpojumu sniedzējam kopā ar pašvaldību ir iespēja izvēlēties noteikt vienotus vai atsevišķus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus dažādās teritorijās.
Jaunais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projekts ir iesniegts, pamatojoties uz pienākumu iesniegt jaunu tarifu projektu sakarā ar Bauskas novada pašvaldības kapitālsabiedrību reorganizācijas procesu, kā to paredz SPRK vispārējās atļaujas noteikumu 8.punkts. SIA “Bauskas novada komunālserviss”, iesniedzot SPRK tarifu projektu, iesniedza arī 2025.gada 4.marta Bauskas novada pašvaldības vēstuli ar informāciju, kurā Bauskas novada pašvaldība atbalsta vienotu siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanu Bauskas novadam,” pauž J. Miķelsons.
Jau ziņots, ka pašvaldības uzņēmums SIA “Bauskas novada komunālserviss” 31. martā iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai vienotu siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektu Bauskas novadā. Uzņēmumā skaidroja, ka tarifa projekta izstrāde un iesniegšana Regulatoram saistīta ar pašvaldības kapitālsabiedrību reorganizācijas procesu. SIA “Bauskas novada komunālserviss” (BNKS) pārņēma centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniegšanu Bauskas un Iecavas pilsētā, Vecumniekos, Vallē, Misā, Garozā, Codē, Pilsrundālē un Saulainē, kā arī saņēma Bauskas novada pašvaldības akceptu vienota tarifa piemērošanai visiem lietotājiem minētajās teritorijās.
Līdz šim dažādās pakalpojuma sniegšanas vietās tika piemēroti atšķirīgi tarifi – Misā, Vecumniekos, Vallē, Pilsrundālē, Saulainē, Garozā un Codē tika piemēroti pašvaldības apstiprinātie tarifi, savukārt Bauskā un Iecavā – regulatora apstiprinātie. Šobrīd tarifi būtiski atšķiras, jo tos ietekmē konkrētās vietas siltumapgādes infrastruktūra, izmantotais kurināmais un citi faktori. Novada mazāk apdzīvotajās vietās siltumenerģijas ražošanas un piegādes izmaksas ir augstākas nekā pilsētās, jo patērētāju skaits ir neliels un infrastruktūra mazāk attīstīta.
BNKS akcentēja, ka vienotais siltumenerģijas tarifs ļautu izvairīties no straujām cenu svārstībām dažādās teritorijās un nodrošinātu lielāku cenu stabilitāti. Ieviestās pārmaiņas uzņēmumam ļautu efektīvāk plānot investīcijas un nodrošināt ilgtermiņa attīstību, ieguldot līdzekļus infrastruktūras uzlabošanā, modernizācijā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā.
kalpojuma sniegšanas vieta Iepriekšējais gala tarifs (EUR/MWh, bez PVN) Piedāvātais vienotais tarifs (EUR/MWh, bez PVN) Izmaiņas (%) Bauska 72,34 93,17 +28,79% Iecava 76,73 93,17 +21,43% Misa 89,75 93,17 +3,81% Vecumnieki 108,62 93,17 -14,22% Valle 122,10 93,17 -23,69% Saulaine 113,99 93,17 -18,26% Rundāle (Pilsrundāle) 113,99 93,17 -18,26% Garoza 105,86 93,17 -11,99% Code (Virsaiši) 88,44 93,17 +5,35% Code (Virsaiši 1) 123,01 93,17 -24,26%
BNKS piedāvātais vienotais siltumenerģijas gala tarifs ir 93,17 eiro par megavatstundu (bez PVN) visās minētajās teritorijās. Jāmin, ka Bauskā tarifs pieaugs par 28,79 procentiem, Iecavā – par 21,43 procentiem, Codē (Virsaiši) – par 5,35 procentiem un Misā – par 3,81 procentiem. Savukārt vairākās apdzīvotās vietās, kur tarifs iepriekš bija būtiski augstāks, tas tagad samazināsies. Vecumniekos gaidāms tarifa samazinājums par 14,22 procentiem, Saulainē un Pilsrundālē – par 18,26 procentiem, Garozā – par 11,99 procentiem, Vallē – par 23,69 procentiem, bet visbūtiskāk Codē (Virsaiši 1), kur tarifs samazināsies par 24,26 procentiem.
Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu jauno tarifu veidojošās izmaksas:
Piedāvātais tarifs varētu stāties spēkā no 2025. gada 1. septembra, ja to apstiprinās Regulators.
Paldies Avota kungam. Tikai ar šādu cilvēku palīdzību iespējama cerība uz Regulatora godprātu. Ir jāraksta šādas vēstules, jāaizstāv taisnīgums. Bubināšana forumos un bnks zākāšana soc.medijos nav produktīva (es arī rakstīju Regulatoram).
Jautājumu ir daudz un vairāk. Atceroties Cāzera vēstuli – Okmanis lika tsm ierakt tarifos to, kas bija jāapmaksā no pašvaldības līdzekļiem (hidranti). Okmanis dzīvo Rundālē, tur, kur tarifs (kāds pārsteigums!!) kļūs zemāks par 18%. Pilns ar pārkāpumiem, interešu konfliktiem, kuri ir jāizmeklē! Par kuriem jāsoda!!! Nevis jāievēl vēl uz četriem gadiem siltajā krēsliņā!!!
Enerģētikas likums, kas regulē arī siltumapgādi neparedz šķērssubsīdijas! Pēc šīs nekompitences paraugstundas vietējo Locekļi prom atkritumus šķirot!
Kas tas par Regulatoru ar lielo R?Tas Kungs ddebesīs vai Jūsu Majestāte?
Skatoties tabulā kam tarifi visvairāk pieaugs ir Bauska un Iecavai rodas jautājums kādēļ tika apvienots ar Bauskas novadu Valle Saulaine u.t.t. lai Bauskai un Iecavai varētu uzlikt lielākus tarifus ,lai Bunks varētu vairāk pelnīt apkalpojot lielāku teritoriju uz baušķinieku rēķina?Tad kāds Bauskai labums no novada palieliināšanas?
Iestādes nosaukums rakstām ar lielo burtu. Nekas vairāk. Nevajag meklēt jēgu tur, kur ir tikai gramatikas senu sens likums.
Paldies Avotam!
Es arī neredzu nekaadu labumu, ko solīja pirms apvienošanas….ir tikai sliktaak. PIEMĒRAM , man rēķins tikai 2 pozīcijaas no janvaara mēneša ir pieaudzis gandrīz par 50 eiro. Tatad KATRU mēnesi man jaamaksaa 50 eiro vairaak. Un izraadaas, ka ar rudeni vēl naaks klaat . Cilvēki mīļie, kur lai ņem naudiņu tie, kam pensijas ir mazas??? Varbūt deputaatiem jaasamazina taas aldziņas?
ko jūs te varat čīkstēt, ja Rīgas Centrāltirgū baravikas maksā 30 eiro kg, tad Bauzes tirgū tām jāmaksā tāpat. Tā lemtu regulators, ja pakalpojums būtu no neatraidāmajiem.
BNKS un tā politisko vadību vajag pāraudzināt, tas ir, atlaist.
ņemot vērā to, ka Lindas sarakstā ir 3 BNKS darbinieki, diez vai viņa glābs.
Tikai pieci cilvēki ir uzrakstījuši SPPK. Pieci! Pārējie izvēlas komentēt te, pukstēt un gaidīt, ka kāds rīkosies un panāks taisnību. Bezcers.
SPRK nav nekādi enģeļi. Tikai sacerēto ciparu piesedzēji un budžeta pildītāji. Apstiprina varbūt par algu, varbūt par interesi?
SPPK lēmēju motivācija ir pavisam cits jautājums. Te stāsts par pasivitāti, nedarīšanu, cerîbu uz kādu bet ne sevi.
Bez SPPK ir Tiesībsargs, Administratīvā tiesa, EK utt. Bet nu komentēt citu it kā naivumu?ir vieglāk un patīkamāk nekā iemācīties rīkoties.
tad, ja viss maksās tik cik maksā, tad jau nebūs par ko barot to melno tūkstoti krēlos brīkšķinātāju, no kuriem ne viens vien jau dzīvo saulainajā komunismā, ko piedzīvojis vien it kā brīvā tirgus valstī, kapitālisma zemē.
Normālā valstī iedzīvotājiem nav jānodarbojas ar sūdzību rakstīšanu neskaitāmiem birokrātiem. Birokrātiem pašiem automātiski ir jāstrādā lai sūdzībām nebūtu iemesla. Kāpēc neraksta sūdzības? Tāpēc, ka visi visos līmeņos prot lieliski atrakstīties kāpēc neko nevarot mainīt un darīt. Turklāt vēl sūdzētāju padara par vainīgo vai atriebības mērķi.. Atceramies neseno gadījumu ar BDz aprakstīto kāda onkuļa sūdzību Bauskas būvvaldei. Viņu pašu sodīja. Tomēr masveidīgas sūdzības birokrātiem liktu sarosīties.
Tieši tā! Masveida vēstules.
Normālā valstī birokrāti paši cīnītos par taisnību, nevis gaidītu, kad viņiem uzrakstīs sūdzību vai uzkliegs sabiedrība. Bet pie mums birokrātijas pašplūsma nozīmē vienu — ja klusēsi, tevi bez liekām emocijām piekāps zem kārtējā “saskaņotā” tarifa.
Tieši SPRK ir tā vieta, kur jābirst sūdzībām — jo viņi formāli ir vienīgā institūcija, kam vēl ir tiesības nepieļaut absurdus tarifus vai vismaz piespiest birokrātus izlikties, ka viņi “vērtē sabiedrības intereses”.
Ja raksta tikai viens cilvēks, SPRK var pie sevis nodomāt: “Mierīgi, tauta apmierināta.” Ja raksta simts — tas kļūst par politisku jautājumu, ko nevar vairs vienkārši noslaucīt zem paklāja.
Negaidīt ir svarīgi, jo pēc tam, kad tarifs būs apstiprināts, sākt cīnīties būs tas pats, kas mēģināt no ledus gabala izcirst silto peldbaseinu.
vaitad, tikpat daudziem to “siltuma cenu” nesamazināja? Tiem būtu jāceļas jauno tarifu aizstāvībai, vai ne tā? Šādu demokrātijas triku no birokrātijas puses zināja jau senajā Romā un arī pielietoja.
Pamatā ir faktiskās izmaksas. Pēc piedāvātā vienotā tarifa daži maksātu mazāk par faktiskajām izmaksām, daži – vairāk. Piem., Bauska vairāk par 28% vairāk par faktiskām izmaksām, tātad maksās par tiem, kuriem faktiskās izmaksas bijušas augstākas. Tas ir vienādi, bet netaisnīgi. Nekāda balansa šajā piedāvātajā komunismā nav.
Kritiskā ūdensškirtne manuprāt Latvijā jau ir šķērsota. Tā, pēc kuras atpakaļceļa uz valsti, par kādu sapņojām, vairs vienkārši nav. Uzblīdis savtīgu un pārmēru labi apmaksātu parazītu bars visu līmeņu pātvaldē un apātisks pūlis, kas gatavs ciest jebkādus mēslus. Šī sistēma ir jau tiktāl cementējusies, ka to vairs neizšķobīt.
“Vienīgais, kas nepieciešams, lai ļaunums uzvarētu, ir tas, ka labi cilvēki neko nedara.” (Edmund Burke)
Ņirgāšanās, ēst nav par ko pirkt
Jau pirmajā jautājumā redzams fenomenāls ierēdņu stulbums. Jaukt pašvaldības pienākumu organizēt siltumapgādi ar maksas un cenas noteikšanu par siltumapgādes pakalpojumu. Nē! Pašvaldībai vispār nav nekādu tiesību noteikt un aprēķināt maksu par siltumapgādes pakalpojumu, ja tā pati nesniedz šo pakalpojumu. Kārtību, kādā aprēķina maksu, nosaka likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem, un tajā ir īpaši noteikts, ka jebkura komersantu pakalpojumu darbības zonu apvienošana nedrīkst radīt negatīvu ietekmi uz sabiedriskā pakalpojuma izmaksām, šā pakalpojuma nepārtrauktību, drošību un kvalitāti citiem lietotājiem attiecīgajā licences darbības zonā.
vaitad visu to mēs neredzam koncerna “Latvenergo” veikumā, kura peļņas daļa neatpaliek no visu Latvijā darbojošos komercbanku peļņas gadā gūtās. Tad kādēļ siltuma ražotājiem pašvaldībās lai klātos sliktāk, pie tam regulators viens un tas pats.
Interesanti kā darboņi izskaidrotu, kāpēc tāda cenu atšķirība novadā. Varbūt vajadzēja siltumtīklu attīstībā ieguldīt līdzekļus, lai visur vienādi rentabli būtu piegādāt siltumu. Kurš ir atbildīgs par tīklu uzlabošanu, vai tur līdz šim tika kaut kas darīts? Tad nevajadzētu neko pat izlīdzināt.
Hosamu par bnks valdes locekli , izarstēs visus vaimanātājus par bnks un sprks darbu .
Kurš atbildiigs novadaa par siltumapgaadi un tarifiem?
BNKS organizācija un tās ļoti slepenie kadri ir Okmaņa vadības komandas un deputātu kopražojums. Pats sliktākais, ka BNKS ļoti slepenie kadri ignorē loģiskus argumentus, konkrētus aprēķinus, arī konkrētus likumus. Viņiem ir iestājusies augstākās kastas sajūta un nesodāmības sajūta.
Bulciņš, eklers atbildīgais par siltumtīkliem trijās vietās vienlaikus muļķi laiž un piekāš visu.
Nesūdzas un neraksta vēstules tāpēc ,ka lielai daļai cilvēku nav laika iedziļināties šinī jautājumā un lielai daļai nav saprašanas šajos birokrātijas labirintos.Lai uzrakstītu pamatotu sūdzību,jābūt pretargumentiem.
Tā kā ” Kā i,tā i ! “
Kad rijkuri sauks pie atbildības par deputātu maldināšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu apvienošanas nepieciešamībai?
Interesanti. Tiem, kam raksta, pietiek ar vienu iemeslu to darīt (netaisnība), tiem, kas neraksta, atrodas simtiem iemeslu to nedarīt.
Atbrīvot liekos rijas zēnu, bitkinu.
Tad lai regulātors regulē arī algas ,lai visiem maksā vienotu algu ,kādēļ vieni saņem tūkstošus ,kas tup telpās un spaida datora pogas vai guļ krēslos un pieņem “gudrus lēmumus”,bet citiem jāiztek ar dažiem simtiem ,kas strādā fiziski.
lai būtu “rentabli” tad arī lielveikaliem rentablitātes nodrošināšanai valsts vai pašvaldība varētu piešķirt zināmu summu no budžeta. Ar ko tad tas lielveikals atšķiras no siltuma ražotāja un piegādātāja, kam jūsuprāt būtu jāpiešķir dotācijas modernizācijāi. Lūdzu modernizējiet, bet tās summas, nepieciešamās modernizācijai, pieskaitiet patērētāju ŗēķiniem, jo sen kā vairs nedzīvojam “attīstītajā sociālismā”, kur siltums un dzīvokļa īres maksa bija vienkārši smieklīga un ,redzams, ne vienam vien ilgi atmiņā paliekoša.
Lielvieikalu īpašnieki/ labuma guvēji ir fiziskas personas (bieži Lietuvas pilsoņi). BNSK kapitāldaļu turētējs ir Bauskas nov.dome. Nav tā piedāvātā rentsblitātes ideja vietā šādā salīdzinājumā.
Lai spaidītu pogas un sēdētu krēslos, sākumā ir jāmācas ilgus gadus. Neviens nav liedzis mācīties, bet ja kāds vēlās maizi pelnīt fiziski tā ir viņa izvēle vai kūtrums, bet lai nečīkst vēlāk un netēlo cietēju. Startā visiem ir dotas vienādas iespējas, bet ja kāds tās iespējas neizmanto, vai uzskata par nevajadzīgu, tā ir viņa izvēle. Nav ko vainot citus savā sliņkumā. Nebūs sociālisma laiks, kad lāpstas operators varēja vairāk nopelnīt, kā tas, kurš vairākus gadus ir mācījies. Ej mācies! Paskaties cik pelna IT speciālisti.
Kembridžā mācījies vai mūsu spīdošajā un plaukstošajā izglītības sistēmā?
Liels paldies Atim par šo neklusešanu.Iedzivotaji nav slaucamas govis .Pašvaldiba uzliek maksāt Bauskas un Iecavas iedzivotājiem , par dotācijām kuras agrāk viņi sniedz citiem pagastiem .Ceru , ka Ata kungs pie ša neapstāsies , jo ar udeni ir tas pats .
Ko maunat? Dodaties uz vēlēšanām beidzot. Citādi sanāk tāda dīvaina vēstuļu rakstīšana. Kā redzams vēlēšanās NA saņem vairāk par 50% balsu. Viss kārtībā. Tā, ka muti ciet un sākat ar pamatiem.
diez, ar ko leišu MAXIMA kapitāla turētāji atšķiras no biznesmeņiem domē, BNKS kapitāla turētājiem? Ar to, ka dažus no viņiem esi aiz savas glupības ievēlējis deputātos? Vairāk jau ne ar ko, kā vieni tā otri no savas darbības grib gūt peļņu, ne tev naivajam ko dāvināt.
Vienīgais normālais lēmums ir šis vienotais tarifs…super BNKS, malači beidzot nevarēs darboņi zagt un viss būs skaidri redzams. Lūgums muļķus, kas neko nesaprot mani nekomentēt…ekonomiku labāk mācieties
Kapitālsabiedrību (piemēram, pašvaldības vai valsts dibinātu) var subsidēt, jo tā var darboties sabiedrības labā — piemēram, nodrošināt siltumu, ūdeni vai autobusus vietās, kur tas pats par sevi nebūtu izdevīgi. Nauda šeit palīdz visai sabiedrībai, nevis tikai peļņai.
Maxima (privāts uzņēmums) strādā, lai pelnītu naudu saviem īpašniekiem. Ja valsts vai pašvaldība sāktu dot naudu Maximai, tas būtu negodīgi — kāpēc vienam veikalam palīdzēt, bet citiem ne? Tas kropļotu tirgu un būtu pat nelikumīgi
Kapitālsabiedrība var dabūt subsīdijas, ja tā dara kaut ko sabiedriski svarīgu (teorijā). Maxima dzīvo pati par sevi — ja nevar, tad nevar. Naudiņu dāvina tikai par kopīgu labumu, nevis par bulkām!
bet, tad jau vairs nepastāvēs tā ilgi gaidītā vienlīdzība starp balto cilvēku un citādas ādas krāsas pārstāvi. Tad, ko darīt tiem, kam vēl ar spaini no akas jāsmeļ un tiem, kam plīts, krāsns kurināšanai iegādājāmā malka nekādas subsīdījas neparedz? Tu, ko nēģerus, nē, melnās rases cilvēkus šeit neieredzi?
malacis, nu gan nodevi, vien aizmirsi, ka neuzstājies Filozofu vai Tvaika ielas namos ierīkoto palātu iemītnieku priekšā.
Ilgi gaidītā balto un melnādaino vienlīdzība??? Ja ja diskusijā parādās šādas murgainas analoģijas, tad tai nav jēgas.
ar ko tad jūs “baltie cilvēki”, tiem kam centralizētie pakalpojumi pieejami atšķirieties no tiem “nēģeriem”, kuri tāpat savu artavu nodokļu veidā budžetā iemaksā, bet šos pakalpojumus nesaņem? Izkatās, ne viens vien šeit kā no “mātes pupa” tā uzreiz pie budžeta dotācijām viņam, viņiem.
Subsidē visas krāsas, nemaldiniet, lūdzu.
Mājsaimniecības var saņemt kompensāciju par malkas iegādi, ja tās cena pārsniedz noteiktu slieksni. Atbalsts tiek aprēķināts 50% apmērā no summas, kas pārsniedz 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk kā 15 eiro par berkubikmetru. Maksimālais apjoms, par kuru var saņemt atbalstu, ir 35 berkubikmetri. Piemēram, ja malka iegādāta par 60 eiro/berkubikmetrā, atbalsts būs 10 eiro/berkubikmetrā, kopā līdz 350 eiro.
Ja malka iegādāta bez maksājuma apliecinoša dokumenta, iespējams saņemt vienreizēju atbalstu 60 eiro apmērā. Šis atbalsts bija pieejams līdz 30. novembrim.
Papildus tam, ir pieejams Eiropas Savienības fondu atbalsts mājsaimniecībām, kas vēlas uzstādīt granulu apkures katlus, īpaši, ja iepriekš izmantota malkas apkure. Atbalsts var sasniegt līdz 4400 eiro uz vienu mājsaimniecībā deklarēto iedzīvotāju, sedzot līdz 70% no projekta attiecināmajām izmaksām.
Rīgā par gāzes apkuri lētāk kā Bauskā par šķeldu
Subsidēt var no pašvaldības budžeta, bet likt maksāt pārējiem iedzīvotājiem. Izdevumiem jābūt pamatotiem.
Kur ir ES projektu piesaiste apkures tarifu samazināšanai laukos?
kurināmā iegādi mājsaimniecībām subsidēja ļoti nelielā apmērā vien kovida laikos un arī tad ne visa veida kurināmajam. Māte tev nemācija, ka melot nav labi?
Kārtējo reizi Avots mēģina panākt savu taisnību, gvelžot vienu un to pašu. Ja cilvēks to dara pirmo reizi, var pieņemt, ka ne visi izprot tarifu noteikšanas metodiku, turklāt publiski nav pieejamas kapitālsabiedrībā katram komercdarbības veidam nodalītās izmaksas. Ok, viņam tiek izskaidrots. Protams, var rasties jautājumi, taču tos var atrisināt profesionālā līmenī. Ja nesaprot jau otro reizi, iespējams, Avotam, vecuma dēļ ir bremzēta uztvere, vai atsevišķas lietas ir pārāk sarežģītas viņa smadzenēm. Taču, ja tos pašus jautājumiem šis “eksperts” uzdod jau trešā tarifa izstrādāšanas laikā, ir pilnīgs pamats uzskatīt, ka taisnības cīnītājs Avots sirgst ar kādu no nedziedināmām vecuma kaitēm (piemēram, demence), un viņa iebildumi ir slima suņa murgi.
1. SPRK vadītājs precīzi formulēja – atbilstoši metodikas 12.1.punktam, pēc noklusējuma tiek rēķināts vienots tarifs. Komersantam tiešām ir tiesības katrai nošķirtai sistēmai rēķināt atšķirīgu tarifu, taču šajā gadījumā BNKS šīs tiesības nav izmantojis. Ja Avots, pieklājības pēc, būtu pārskatījis metodiku, tad redzētu, ka tur ne vārda nav par to, ka nepieciešams publiski pieejams domes vai cita pašvaldības orgāna lēmums par vienoto tarifu. To nosaka pats komersants. Vēsturiski gan ir iegājies, ka pašvaldība, vēstules formā, gan iesniedz SPRK apliecinājumu, ka ir informēta par savas kapitālsabiedrības izvēli, taču tas pēc būtības neko daudz neizšķir. Turklāt, ja siltumu piegādātu privātais komersants, tam šāds pašvaldības viedoklis būtu pie kājas.
2. Ja Avots būtu nedaudz iedziļinājies, saprastu, ka izņemot Bausku un Iecavu, visās pārējās sistēmās tarifs, atbilstoši SPRK metodikai tiek aprēķināts pirmo reizi. Tarifi, kurus virknē ciemu līdz šim apstiprināja pašvaldība, bija diezgan tālu no faktiskajām izmaksām – lielu daļu no tām vienkārši nosedz pašvaldība, kas šobrīd vairs nav iespējams un nenotiek. Tādēļ ir pašsaprotami, ka šobrīd, aprēķinot vienoto tarifu pēc SPRK metodikas, mainās arī pārvades un sadales izmaksu daļa.
3. Par aritmētiku Avotam var piekrist, kaut kas tur kārtībā nav, un kādi 400 tūkstoši ir pieskaitīti. Šķiet, problēma ir arī mainīgo izmaksu procentu sadalījumā.
4. Skaidrojumā katrs var saprast to, ko vēlas, un tas pēc būtības ir formāls “ūdens” ar ko aizliet acis lasītājiem. Politiski būtiskākais iemesls ir – visi, kas Bauskas novadā izmanto BNKS piedāvāto centralizēto apkuri, par to maksā vienādi. Savukārt no BNKS puses būtiskākais ieguvums – vienkāršāks tarifu aprēķins, un viss. Pārējais ir maznozīmīgi sīkumi – gan par tehnoloģijām, gan prognozēm. Starp citu, Avots nav pamanījis, ka visos tarifos ir minēts ka SIA “BM Holding” ir ievērojami samazinājis siltuma piegādi, nevis to pilnībā pārtraucis. Un kas attiecas uz izmaksām, kuras nepārsniedz 1,5%, tad par tām tiešām nav vērts skaldīt matus, jo to iespējamās tarifa izmaiņas vērtēšanas laikā nav pat 1 cents.
Sapulcē jāpiedalās slavenajam 1ir labāk par 3 aiditoram, lai pastāsta kā tā sanāk
lētā siltuma un citu pakalpojumu pieprasītāji, vai jūsu galvenā problēma neslēpjas jūsu slinkumā? Slinkumā aizčāpot līdz sociālā dienesta kantora durvīm un tur mītošajām labsirdīgajām būtnēm pamatot savu trūcīgās personas stāvokli? Nevarat? Tad par ko gaužaties, lai kāds apmaksā daļu no jūsu ērtībām? Arī lasi veikalā var nopirkt “pa lēto” vienīgi tad, kad tas vairs nav griežams bet smērējams.
Pirmām kārtām, tarifa aprēķināšanas metodikā aprēķināt atšķirīgus tarifus lietotājiem komersantam ir pienākums, ja lietotājiem sniegtās pakalpojuma izmaksas atšķiras. Tiesību normās nedublē prasības, kuras ir iekļautas augstākā likumā. Vienotu tarifu tas var piedāvāt vienīgi tad, ja šī atšķirība ir minimāla. Taču šajā gadījumā tā nav.
Otrkārt, var jau saprast, kāpēc Dzintaram patīk vienotais tarifs visiem, jo tajā var lieliski paslēpt neefektīvu, nolaistu un pavirši uzraudzītu siltuma ražošanas un pārvades sistēmu infrastruktūras radītās izmaksas. Kas nav iespējams pie atšķirīgiem tarifiem. Tādēļ sliņķis var turpināt laist luni, šķaidot pienu ar ūdeni kopējā katlā, bet pasniegt to kā kvalitatīvu pakalpojumu.
ja siltuma piegādātājs tagad skaitās viens, tad kāda atšķirība tam no tā paša “elektrum”, arī šim elektroenerģijas pārdevējam un piegādātājam pārdošanā esošā elektriba tiek saņemta no dažādas efektivitātes ražotājiem- hesos tā maksā vienu cenu, tecos citu un vēja parkos un saules dārzos vēl citu. Tad ko ķegumnieki vai salaspilieši nebrēc- dodiet mums to lēto mūsu hesu enerģiju. Atcerieties, “tajā pusē” muļķu nav.
Grafoman ar metodiku nav runa par lēto siltumu bet ,par to ka Bauskā dzīvojošiem grib likt apmaksāt siltumu par Saulainē Vallē un vēl citu kam tagad ir lielāka maksa.
Ja salaspilieši un ķegumnieki var pierādīt, ka hesus cēla tikai par viņu naudu, tad kāpēc gan tiem ar kādu būtu jādalās? Taču Bauskas siltumapgādes infrastruktūru un investīcijas tajā ir apmaksājuši tikai Bauskas iedzīvotāji, tādēļ tiem nav pienākuma stutēt tos sivēntiņus, kuri savu siltumsaimniecības infrastruktūru lāpīja ar salmiem. Ja pašvaldība vēlas tiem palīdzēt, tad tikai pašvaldības budžeta rēķina, nevis piedāvāt vienam maksāt par otru.
ar tev, izskatās, pa ceļam, jo ja vari pierādīt, ka “katlu mājas” Bauskā, Saulainē, Vecumniekos un vēl citās apdzīvotajās vietās cēla vien par tur siltumu patreiz saņemošo iedzīvotāju naudu….
Iespējams, BNKS ” finansistu” komentāri liecina par akūtu nepieciešamību piemērot BNKS ne inženieriem Gausa metodi – atlaišanu. Reketieru rezervāts attīstās, kas piesedzas ar SPRK kantori. ” Prinstonas” un citu planētas Zeme “augstākā” līmeņa universitāšu diplomu īpašnieku daudzums BNKS ir kļuvis pārāk finansiāli nepanesams novada iedzīvotājiem.
varbūt, “nepanesami ” ir daži daudzdzīvokļu namos dzīvojošie lūzeri, kuri nespēj samaksāt par radītājām ērtībām, vai arī tādi kviecēji, kuri visu mūžu grib nodzīvot uz pārējo rēķina. Kur problēma, nespēj samaksāt, maini savu dzīvokli uz mazāku, ar malkas apkuri un tev kā nabagam arī dome ko piešķirs, ja vien spēsi pierādīt savu nabadzību.
BNKS vēl nav bruņotas apsardzes? Jaunās manageru dačijas arī vajag bruņotas. Ak neražo?