Vilis Janums: «Aiz manis seko viss mans pulks»

Leģendārajam pulkvedim 7. janvārī apritētu 130 gadu

Viens no mūsu izcilākajiem novadniekiem, kurš sevi pierādījis militārajā jomā un sabiedriskajā dzīvē, ir Codes pagastā dzimušais Vilis Janums. Viņš pasaulē nāca 1894. gada 7. janvārī Codes pagasta Ilziņkrogā mūrnieka Hermaņa Januma un Annas ģimenē kā trešais bērns. Izglītību apguvis Bauskas pilsētas skolā, tagadējās Rīgas ielas namā, kur atrodas Bauskas bērnu un jauniešu centrs.

Militārās karjeras sākums
Viļa Januma militārā karjera sākās Pirmā pasaules kara laikā, kad 1914. gada oktobrī jaunekli iesauca Krievijas armijā un norīkoja otrajā artilērijas jātnieku brigādē. 1916. gada janvārī viņš pabeidza Oranienbaumas praporščiku skolu ar praporščika dienesta pakāpi, virsnieka dienestu sākot 198. rezerves kājnieku pulkā. Tā paša gada martā Janumu pēc paša lūguma pārcēla uz latviešu strēlnieku vienību – Latviešu strēlnieku rezerves bataljonu.
1916. gada vasarā viņš pabeidza Oranienbaumas virsnieku skolas ložmetēju virsnieku kursu, bet 1917. gada februārī praporščiku Janumu pārcēla uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulku par ložmetēju komandas komandieri. Šīs vienības sastāvā viņš piedalījās vairākās kaujās un par varonību tika apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. Šo ordeni V. Janums 1920. gadā nodeva Latvijas Sieviešu palīdzības korpusa zelta fondā.
1918. gada sākumā, kad vecā Krievijas armija jau bija sabrukusi un formējās jaunā Sarkanā armija, V. Janums militāro dienestu pameta un palika Vidzemē, kad Vācija okupēja arī to. Pēc tam viņš atgriezās un strādāja sava tēva saimniecībā Codes pagastā. 1919. gada martā Vili mobilizēja Sarkanajā armijā un iecēla par 4. Padomju Latvijas strēlnieku pulka posma komandieri, pēc mēneša viņš no lielinieku karaspēka dezertēja. Savukārt 1919. gada 1. jūnijā jaunais virsnieks brīvprātīgi iestājās Latvijas Republikas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos.

Darbība brīvvalstī
Latvijas Neatkarības kara cīņās V. Janums piedalījās kā leitnants 2. Cēsu bataljonā, vēlāk – 2. Ventspils kājnieku pulkā. Kā speciālistu-ložmetējnieku viņu vispirms iecēla par ložmetēju vada komandieri, bet 1919. gada septembrī – par rotas komandieri tajā pašā pulkā. 1920. gada martā V. Janums tika paaugstināts par virsleitnantu, bet 1921. gadā – par kapteini. Tajā pašā gadā viņš apprecējās ar skolotāju Līnu Letcs, viņu laulībā 1922. gadā piedzima dēls Linards un 1924. gadā meita Velta.