Visdārgākā lauksaimniecības zeme Latvijā Rundāles pagastā; par vienu hektāru samaksāti 14 865 eiro

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) un mežu zemes patlaban piedzīvo krietni lēnākus tirgus tempus nekā gada sākumā, portālu informēja nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” pārstāve Signija Elste.

Viņa skaidro, ka augsto kredītprocentu likmju dēļ lauksaimniekiem rodas grūtības iegādāties zemi ar bankas finansējumu, kā rezultātā pieprasījums pēc lauku zemēm samazinās. Tāpat augstvērtīgākās un auglīgākās LIZ pārdotas iepriekšējos gados un jauni īpašnieki tām tik drīz netiks meklēti. Savukārt notikumi Eiropā iespaidojuši meža īpašumu segmentu, mazinoties pieprasījumam pēc Latvijā ražotiem kokmateriāliem. Ja gada sākumā vidējā cena par meža īpašumu bija 4292 eiro par hektāru, šobrīd tā noslīdējusi līdz 3306 eiro par hektāru, bet kopējais darījumu skaits, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, samazinājies par 31%.

Tostarp kopumā darījumu skaits ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm gada laikā krities par 22%. Šī gada trīs ceturkšņos reģistrēti 1715 darījumi, tostarp 58 noslēgti septembrī. S.Elste atzīmēja, jāņem vērā, ka reālais darījumu skaits varētu būt nedaudz lielāks, ņemot vērā 1-3 mēnešu nobīdi datu reģistrācijā Zemesgrāmatā, tomēr, salīdzinot LIZ darījumu skaitu pērnā gada septembrī, kritums ir vairāk nekā 70%.

Pērn septembrī visvairāk darījumu ar lauksaimniecības zemēm notikuši Rēzeknes novadā, kā arī Ludzas, Krāslavas, Valmieras, Bauskas, Augšdaugavas un Madonas novados, bet šogad pieprasījums pēc LIZ saglabājies Krāslavas, Augšdaugavas, Cēsu, Dienvidkurzemes un Talsu novados.

Analizējot notikušos darījumus ar kvalitatīvām lauksaimniecības zemēm un platību no trīs hektāriem, secināts, ka  LIZ vidējā cena par hektāru gada laikā nav būtiski mainījusies, uzrādot vien divu procentu kritumu – no 3986 EUR/ ha pērnā gada 3.ceturksnī līdz 3888 EUR/ ha šā gada 3. ceturksnī.

Vidējā LIZ nomas maksa Latvijā patlaban sasniedz nepilnus 190 eiro par hektāru, savukārt augstākās vidējās fiksētās nomas maksas reģistrētas Zemgalē, cenām svārstoties no 370 līdz 375 eiro par hektāru. Darījums ar augstāko LIZ cenu šogad reģistrēts Bauskas novada Rundāles pagastā, kur cena par vienu hektāru sasniegusi 14 865 eiro, zemnieku saimniecībai iegādājoties līdzenu lauku 7,4 ha platībā.

Vidējā meža īpašumu cena lielāko investoru darījumos šā gada trešajā ceturksnī samazinājusies par 11%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn. Hektāra cena nedaudz pārsniedz 3300 eiro, bet kailcirte jeb meža zeme bez mežaudzēm vidēji maksā 2300 eiro par hektāru , salīdzinot ar pagājušo gadu, cenas samazinājums ir aptuveni 10%.

Arī pieauguša skujkoku meža cena šī gada trešajā ceturksni, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, samazinājās par 11% un sasniedza 23 000 eiro par hektāru. Pērn hektārs meža, ieskaitot gan audzes, gan meža zemes vērtību, maksāja 26 000 eiro.

Savukārt cena vidēja vecuma skujkoku briestaudzei samazinājusies par 23% jeb 13 000 eiro par hektāru, bet skujkoku jaunaudžu cena saglabājusies ap 5000 eiro par hektāru apmērā. Arī lapukoku mežaudzēm, kuru pamata suga ir bērzs, cena saglabājusies nemainīga – 17 000 eiro par hektāru pieaugušai audzei, 10 000 eiro par hektāru vidēja vecuma briestaudzei un 3700 eiro par hektāru jaunaudzei.

Abas minētās koku sugas ir nozīmīgākās tirgū, sasniedzot lielāko īpatsvaru eksportā un vietējā tirgū, norāda “Latio”.

Kompānijā skaidro, ka, lai gan iepriekš ieviestais embargo koksnei no trešajām pasaules valstīm ļāva cerēt uz stabilu noietu un cenām Eiropas tirgū, prognozes nav apstiprinājušās. Ņemot vērā recesiju un inflācijas ietekmē sarukušo patēriņu pēc rūpnieciski ražotām precēm, pieprasījums pēc koksnes, zāģmateriāliem un industriālajiem produktiem sarucis par aptuveni 15%, savukārt koksnes cenas atgriezušās pirmskara līmenī un, salīdzinot ar gada sākumu, kritušās par piektdaļu.

Kā norāda “Latio”, ārvalstu eksperti paredz, ka situācija kokmateriālu tirgū uzlabosies ne ātrāk par nākamā gada rudeni, kad atkal varētu atgriezties aktīvāka celtniecība un rūpniecība, veicinot pieprasījumu pēc Latvijas koksnes Rietumeiropā.

Tāpat uzņēmumā atzīmē, ja pirms gada pirkt krūmājus bija izdevīgi, tad patlaban augušas gan šķeldas, gan darba spēka izmaksas. Lielākais Latvijas konkurents šajā ziņā ir Polija, kur ir krietni lētākās darba spēka izmaksas, kā arī Zviedrija kur, pateicoties vājajai kronai, kuru ir izdevīgi konvertēt uz eiro, pirkt kokmateriālus ir kļuvis daudz lētāk.

“Nevar noliegt, ka meža tirgus mainās, taču tas nav apstājies. Mežu īpašniekiem pašiem ir jāizsver, kas, viņuprāt, ir labākais rīcības modelis – vai īpašuma nākotnes vērtība pēc 100 gadiem šobrīd spēj nest jūtamu gandarījumu – vai arī lielāks ieguvums būtu realizēt īpašumu tagad un iegūtos līdzekļus izmantot aktuālām vēlmēm.

Redzam, ka mazie mežu investori jeb privātpersonas un pakāpeniski palielina savus portfeļus ar nelieliem mežu īpašumiem – ar domu, ka tas būs ieguldījums viņu pensiju fondā vai arī plāno tos nodot nākamajām paaudzēm. Un tad jau tas kalpo kā ģimenes mantojums, kurā paaudze pēc paaudzes var baudīt Latvijas mežu bagātības un piedalīties to ilgtspējīgā apsaimniekošanā,” stāsta “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Jānis Vēbers.

Foto:Publicitātes foto