Zemgalē šogad pieckārt augusi interese par LVM atļauju saņemšanu malkas vākšanai cirsmās

Interese par atļauju saņemšanu malkas vākšanai cirsmās šogad ir augoša – ir reģioni, kur patlaban ir izsniegts tikpat liels atļauju skaits kā pērn visa gada laikā kopā, savukārt Zemgalē ar salīdzinoši mazo mežainumu un lielāku iedzīvotāju blīvumu nekā Latgalē šogad interese par iespēju saņemt atļaujas bijusi pieckārt lielāka nekā pagājušajā gadā, aģentūru LETA informēja “Latvijas valsts meži” (LVM) pārstāve Inga Kalna.

Tāpat viņa norādīja, ka lielākā interese par atļaujām ir tajos reģionos, kuros ir lielāks iedzīvotāju skaits un mazāk mežu, kā arī tajos, kas atrodas tuvāk Rīgai – Zemgalē, Rietumvidzemē.

LVM ziņoja, ka, raugoties no cirsmu pieejamības, uzņēmums centīsies rast risinājumu pēc iespējas vairāk interesentiem, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka lielā pieprasījuma dēļ LVM nevarēs piedāvāt vietu malkas vākšanai pilnīgi visiem interesentiem. Pieaug arī LVM apjomi tās šķeldas ražošanai, kuru ražo no ciršanas atliekām.

Pēc mežizstrādes darbiem daļā cirsmu paliek ciršanas atliekas, kas netiek savāktas enerģētiskās koksnes ražošanai un kas var labi noderēt kā malka mājsaimniecībām. LVM ļauj iedzīvotājiem pašpatēriņa vajadzībām vākt ciršanas atliekas bez maksas, ja saņemta koksnes atlieku vākšanas atļauja. To var saņemt, sazinoties ar atbilstošā LVM reģiona pārstāvi.

Atļauja nepieciešama, lai ciršanas atlieku vākšanas darbi tiktu veikti valsts mežu teritorijā, kur to drīkst darīt, un lai tas notiktu droši videi un pašiem malkas vācējiem. LVM vērš uzmanību, ka par ciršanas atliekām nav uzskatāmi stāvoši nokaltuši koki jeb sausokņi un kritušu koku stumbri jeb kritalas. Atmirusī koksne ir nozīmīga daudzu augu un dzīvnieku sugu pastāvēšanai jeb bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai.

Šādu atļauju iespējams saņemt reizi gadā. Ik gadu LVM izsniedz vairāk nekā 2000 šādu atļauju.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.