Zemgalē, tai skaitā Bauskā un Iecavā, nostrādāja visas trauksmes sirēnas

Otrdien, 22. novembrī, Zemgalē, pārbaudot valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību – trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamos bojājumus vai traucējumus sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamību, nostrādāja visas 23 Zemgalē izvietotās trauksmes sirēnas, informē Viktorija Gribuste, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā.

«Lai izplatītu brīdinājumu iedzīvotājiem dabas vai tehnogēnās katastrofas vai tās draudu gadījumā, Latvijā ir izvietotas trauksmes sirēnas. Paralēli  informācija par apdraudējumu tiek pārraidīta ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu palīdzību. Šādu pārbaudi veicam ik gadu. Notikumi Ukrainā parāda, ka valsts un sabiedrības drošības stiprināšanai nepieciešama tāda agrīnās brīdināšanas sistēma, kas būtu piemērota dažādu veidu apdraudējuma situācijās. Tādēļ esošā valsts agrīnās brīdināšanas sistēma ir jāpapildina ar šūnu apraides tehnoloģiju, kas nodrošinātu ātrāku informācijas izplatīšanu sabiedrībai par ārkārtas notikumiem un ieteicamo rīcību,» uzsver VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks pulkvedis Ivars Nakurts.

Visā Latvijā bez traucējumiem un bojājumiem nostrādāja 162 no 164 izvietotajām trauksmes sirēnām, no kurām deviņas iedarbinātas manuāli.

Lai pilnveidotu un attīstītu esošo valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas būtu piemērota dažāda veida apdraudējuma situācijās, 2021. gadā VUGD organizēja un veica pētījumu, lai apzinātu piemērotākos tehnoloģiskos risinājumus sabiedrības apziņošanai, izmantojot mobilo sakaru tīklus. Noslēdzoties pētījumam, 2021. gadā sadarbībā ar Iekšlietu ministriju tika sagatavots informatīvais ziņojums, kuru 2021. gada 13. aprīlī apstiprināja Ministru kabinets, atbalstot risinājumu, ka valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā tiks ieviests šūnu apraides risinājums, lai apdraudējuma situācijās iedzīvotāji varēt saņemt agrīno brīdināšanu uz saviem mobilajiem telefoniem.

Paredzēts, ka šūnu apraides risinājuma ieviešanu finansēs, piesaistot Eiropas Savienības 2021. – 2027. gada fonda – ES Darbības programmas specifiskā atbalsta mērķa «Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām» līdzekļus, ja tiks atbalstīta to piešķiršana šī mērķa īstenošanai.

Šūnu apraide papildinās jau esošo agrīnās brīdināšanas sistēmu, kuras viena no sastāvdaļām ir trauksmes sirēnas, un būs viena no tās elementiem. Šūnu apraide ļauj katastrofu vai militāru apdraudējumu gadījumos dažu minūšu laikā ar mobilā tālruņa starpniecību apziņot iedzīvotājus par notikušo un nepieciešamo rīcību. Tā ir tehnoloģija, kas apvieno divus nozīmīgus agrīnās brīdināšanas sistēmas elementus – brīdināšanu un informēšanu. Izmantojot šūnu apraidi, personas, kuras atradīsies apdraudētajā teritorijā, vienlaikus tiks informētas par apdraudējumu un saņems savos mobilajos telefonos informāciju par ieteicamo rīcību neatkarīgi no apdraudējuma skartās teritorijas lieluma un mobilo telefonu jeb abonentu daudzuma konkrētajā teritorijā.

Šīs sistēmas ieguvumi ir apziņošanas ātrums, jo informācija tiks nosūtīta dažu minūšu laikā; brīdinājums tiks saņemts uz jebkuru ieslēgtu telefonu; būs nodrošināta iespēja sasniegt personas, kuras viesojas Latvijā, kā arī personas ar dzirdes traucējumiem. Ja gadījumā kāds no mobilo sakaru operatoru tīkliem nestrādās, citu operatoru tīkla pārklājums ļaus nodrošināt iedzīvotāju apziņošanu. «Šūnu apraide izpaudīsies kā paziņojums uz telefona ekrāna. Līdzīgi īsziņai, bet vizuāli tomēr atšķirsies,» nākotnes jauninājumu «Bauskas Dzīvei» skaidro V. Gribuste.

Plānots, ka 2023. gada janvārī Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs varētu sākt iepirkuma procedūras izsludināšanu, bet 2024. gada laikā varētu tikt ieviesta šūnas apraides tehnoloģija, bet tas būs atkarīgs no vairākiem faktoriem – iepirkuma rezultātiem, pieejamā finansējuma un citām lietām, teic VUGD pārstāve.

Savukārt 2022. gada 3. maijā Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas Informācijas centram piešķirt vienreizēju investīciju 852 000 eiro apmērā (2024. gadā), lai pilnveidotu un modernizētu trauksmes sirēnu sistēmu, jaunu sirēnu iegādi, esošās sistēmas centrālās vadības infrastruktūras un programmas modernizāciju.

Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas, kuras ir izvietotas tā, lai raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā (sirēnu dzirdamību ietekmē sirēnu izvietojuma augstums, teritoriālās apbūves īpatnības, pilsētas ikdienas transporta un ražošanas objektu radītie trokšņi, meteoroloģiskie apstākļi). Mūsu novadā tādas ir divas – Bauskā, Dārza ielā 9, uz Bauskas 2. vidusskolas jumta, un Iecavā, Skolas ielā 19, uz pamatskolas jumta. «Šogad trauksmes sirēna Bauskā bija krietni skaļāka nekā pērn. Lai arī par tās pārbaudi biju dzirdējusi, tomēr Ukrainas notikumu dēļ, dzirdot ko tādu, pārņēma nelāgas izjūtas,» vērtē baušķeniece Velga.

VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, izdzirdot trauksmes sirēnu signālu, iedzīvotājiem jāieslēdz televizori un radioaparāti vai citas ierīces, piemēram, mobilo telefonu radiouztvērēji, informācijas saņemšanai par trauksmes sirēnu ieslēgšanas iemeslu un iedzīvotāju nepieciešamo rīcību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumiem Nr. 440 «Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība» trauksmes sirēnu pārbaude notiek divas reizes gadā.

Foto:jelgavasvestnesis.lv