www.bauskasdzive.lv
Zemgalē un Ziemeļlietuvā sākts invazīvo sugu ierobežošanas projekts “Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība no invazīvām svešzemju sugām” (INVAGO), informēja Zemgales plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Launerte.
Projekta mērķis ir tuvāko divu gadu laikā rast efektīvus risinājumus cīņai ar šīm sugām, vienlaikus stiprinot gan vietējo speciālistu zināšanas, gan sabiedrības spējas tās veiksmīgi kontrolēt un ierobežot.
Projekta uzmanības centrā ir agresīvas un izplatītas svešzemju sugas kā Sosnovska latvānis, kas ne tikai nomāc vietējo floru, bet arī apdraud cilvēku veselību, Spānijas kailgliemezis, kas posta dārzus un lauksaimniecības kultūras, kā arī strauji izplatošās Puķu sprigane un Kanādas zeltgalvīte, kas nopietni pārveido dabiskās ekosistēmas.
Gan Latvijā, gan Lietuvā veiksmīga šo sugu ierobežošana saskaras ar vairākām problēmām, tostarp nepilnīgiem datiem par to patieso izplatību un ietekmi, saskaņotu vietējā līmeņa rīcības plānu neesamību, kā arī nepieciešamību celt gan sabiedrības, gan atbildīgo iestāžu zināšanas un kapacitāti.
Tieši šiem izaicinājumiem INVAGO piedāvās praktiskus risinājumus un veicinās efektīvu pārrobežu sadarbību.
Lai šos risinājumus ieviestu dzīvē, projekts paredz daudzveidīgus pasākumus kā Latvijas, tā Lietuvas pierobežas teritorijās.
Zemgales plānošanas reģions kā vadošais partneris koordinēs kopējo darbu un komunikāciju, kā arī nodrošinās metodoloģisko atbalstu visiem partneriem invazīvo sugu apkarošanas pasākumu plānošanā un īstenošanā.
Zemgales reģiona Bauskas, Jelgavas un Dobeles novadu pašvaldības aktīvi strādās pie konkrētu invazīvo sugu izplatības mazināšanas savās teritorijās. Piemēram, Bauskas novadā galvenā uzmanība tiks pievērsta Puķu spriganes audžu samazināšanai Iecavā un Kanādas zeltgalvītes ierobežošanai Bauskā un Rundālē.
Jelgavas novads Bērvircavas ciemā apkaros Spānijas kailgliemezi, bet Dobeles novads, īpaši Zebrenes pagastā, koncentrēsies uz Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanu.
Šajos darbos tiks izmantotas situācijai atbilstošākās apkarošanas metodes, kā arī veikts rūpīgs monitorings un rezultātu analīze.
Attēlā – Kanādas zeltgalvīte, tās ierobežošanā strādās Bauskā un Rundālē. Foto: L. Grīnberga, Dabas muzejs./www.dabasmuzejs.gov.lv
tad apkarojamās sugas augs un vairosies ar visu projektā iztērētās naudas spēku, kā jau tas gadu desmitiem redzams ar latvāņu “kungiem”. Cik miljonu jau viņiem nav piešķirti?
Vai tiešām Iecava ir puķu spriganes izplatības epicentrs? Zeltgalvītes un gliemeži vēl var augt mierīgi!
Spānijas kailgliemeža jaunas apkarošanas metodes būtu svarīgas,jo tā mehāniskā aplasīšana,alus lamatas ar sāli tā īsti neko nemaina.Ja gliemezis ielīdis mežā ,viņš lien laukā un grauž blakus uz lauka augošo rapsi un citas kultūras.Savā īpašumā ar latvāni tikām galā apmēram 10 gadu laikā,pļaujot un pārstaigājot lauka malas un ar lāpstu izrokot saknes.Latvāņu sēklas saglabā dīgtspēju daudzus gadus.
kuriem tiks vairāk- “projektētājiem” vai spriganei ar zeltgalvīti?
Gliemjus, beidzamais laiks ir Iecavas parkā indēt, pēc lietus pilnas visas taciņas.
Vispār jau to puķi visu laiku sauca par Kanādas zeltslotiņu , ja kas.
Ar latvāņiem nevar tikt galā , tāpēc jāmēģina ar mazāk nekaitīgiem vai pat pilnīgi nekaitīgiem augiem ?
Sabojāta Latvijas daba? Uzliekot purvos un Latvijas zemē vēja ģeneratorus un sabojajat Latvijas dabu NEATGRIEZENISKI! Purvā vispār nedrīkst likt ģeneratorus. Tā ir tam latvijas,,gudrajam”-vispirms dara un pēc tam savaritos meees tīra l. Ārā no Latvijas ar saviem ģeneratoriem,lai nav kā invāzijām,ka jablauj pa pasauli kā paši savā stulbums dēļ nespēja 30 gadus izskaust invāzijas….kaut gan , mulķim pulkiem tas ir saprotams,ka vienkārši nevajadzēja ļaut izdziedēt….tagad komisijas un pgojektus taisa..
It kā Latvijā būtu trīstūkstoš kilometru garumā…
Lauksaimniecības universitāte arī vairs nav….
Zilie kalni un karogi…..
Pirmajiem saules paneļiem jau beidzas derīguma termiņš. Interesanti,kuros krūmos tos met tagad?
Ja parekina ka katrā trešajā māja ir saules paneļi…..
Būs Pastalam ka ar invazivajiem augiem?- visi stūri ar stiklu piemetāti no paneļiem, un visi stūri piemetāti ar stikla vati no vēja ģeneratoriem?
Vai kāds Latvijā domā??? Ar ko domā?
Ārzemēs ceriņi esot invazivs augs 😄 taisot valsts atbalstu! Nopietni? Es divdesmit gadus nevaru ceriņu aleju ieaudzēt,bet šiem ceriņi – invazivs…ceri u vispār ir lenaudzigi.