Pašvaldības nav gatavas veicināt azartspēļu biznesa attīstību savās teritorijās, atsaucoties uz Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības padomē secināto, aģentūru LETA informēja ZPR.
Attīstības padomes oktobra sēde atklāta ar Latvijas Spēļu biznesa asociācijas pārstāvju prezentāciju. Asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks aicināja pašvaldību pārstāvjus rast samērīgu risinājumu azartspēļu regulējumā.
Zemgales politiķi pieņēma zināšanai asociācijas pārstāvju prezentāciju, informē ZPR. Esot secināts, ka šāda veida uzņēmumu atrašanās pašvaldību teritorijā arvien rada lielus zaudējumus un kaitējumu pašvaldībām un to iedzīvotājiem, jo ne vienmēr iedzīvotāji iesaistīšanos azartspēlēs uztver kā izklaidi.
“Nereti šie klienti pēc šo uzņēmumu apmeklēšanas vēršas pašvaldībās pēc sociālā atbalsta, jo trūkst iztikas līdzekļu. Tādēļ arī pašvaldību vadītāji nav gatavi savās pārstāvētajās teritorijās veicināt šīs nozares uzņēmējdarbības attīstību,” skaidro ZPR.
Sēdes otrs izskatāmais jautājums bija par grozījumiem ZPR budžetā. Tie nepieciešami, lai nodrošinātu iestādes darbību un apstiprināto ZPR dokumenti izpildi.
Tāpat apstiprinātas izmaiņas ZPR darba plānā, iekļaujot tajā jaunu projektu. Projektā “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” plānots veikt inventarizāciju pašvaldību un privātpersonu īpašumā esošajās vēsturiskajās kūdras ieguves vietās četros reģionos Latvijā, aptverot vismaz 9000 hektāru.
Tāpat sēdes dalībnieki apstiprināja ZPR Attīstības programmas 2021.-2027.gadam Uzraudzības pārskatu. Šādu pārskatu izstrādā ar mērķi novērtēt programmas īstenošanas rezultātus. Secināts, ka minētajā periodā vairums rādītāju ar ir augšupejošu tendenci, bet ir vairāki rādītāji, kas iezīmējas negatīvi. Starp tiem ir, piemēram, iedzīvotāju skaits, kultūras centru skaits, uzņēmēji, kuru darbība saistīta ar inovatīviem risinājumiem.
Zemgales politiķi atbalstīja dalību vēl vienā projektā. Projekta “PFAS ķīmisko vielu avotu noteikšana, mazināšana un sanācija Centrālbaltijas reģionā” mērķis ir samazināt perfluorēto un polifluorēto alkilvielu jeb PFAS slodzi Baltijas jūrā, sadarbojoties ar pašvaldībām, pašvaldību ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumiem, universitātēm un reģionālajām iestādēm. Projektā tas tiks sasniegts, īstenojot kompleksu preventīvo, regulējošo un tehnisko pasākumu pieeju. ZPR plānotie projekta rezultāti palīdzēšot sekmēt nozares politikas ieviešanu, jo tie paredz uzlabot vietējo pašvaldību un reģionālo institūciju spējas noteikt un pārvaldīt PFAS piesārņojuma avotus. Projektā iesaistās Skandināvijas valstis un dažādās pilotteritorijās tiks testēts notekūdeņu monitoringa sistēmas.
Nākamā Attīstības padomes sēde norisināsies novembrī, kad valsts svētku laikā reģions uzņems sadarbības pašvaldību no Ukrainas. Plānots, ka nākamās sēdes laikā pārstāvjiem no Rivnes rajona padomes tiks prezentēta reģiona pieeja, īstenojot dažādus Eiropas Savienības finansētos attīstības projektus, kā arī projektus, kuru aktivitātes saistītas ar civilo aizsardzību un drošību.
