Zemgales reģionālais arhīvs atzīmē 60 gadu jubileju; šeit glabā vairāk nekā 1,7 miljonus dokumentu

Šogad zonālie arhīvi, tostarp Zemgales reģionālais arhīvs, kas atrodas Jelgavā, atzīmē 60 gadu jubileju.
Arhīva pārstāvji norāda: gadu gaitā arhīva fondos uzkrāti un glabājas vairāk nekā 1,7 miljoni vienības jeb vēsturisko dokumentu, kuri lieti noder iedzīvotājiem visdažādāko jautājumu gadījumā – darba stāža apliecināšanā, izglītības dokumentu sakārtošanā, militārā dienesta laika posma pierādīšanā un daudzos citos.

Zemgales reģionālā arhīva fondos iekļautas 1 730 202 glabājamās vienības, nodrošinot nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļaujamo dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu. Tādējādi strukturētajā dokumentu klāstā arī iedzīvotājiem pieejami dokumenti, kas nozīmīgi dažādu situāciju risināšanai.

Zemgales reģionālā arhīva galvenā fondu glabātāja Ritma Patmalniece informēja, ka visbiežāk iedzīvotāji vēršas arhīvā, lai sakārtotu jautājumus par darba stāžu līdz 1995. gada 31.decembrim, arodslimību gadījumā, bezdarbnieku statusa iegūšanas gadījumā, izglītības dokumentu sakārtošanai, militārā dienesta laika posma pierādīšanai, kā arī dažādos īpašumu un mantojumu lietu sakārtošanas jautājumos.

Savukārt iestādes un uzņēmumi vēršas arhīvā ar lūgumu savlaicīgi sakārtot institūciju dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai nākotnei saglabātu nacionālo dokumentāro mantojumu. Jelgavas arhīvglabātuvē atrodas Olaines, Dobeles, Bauskas, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada institūciju dokumenti.

Šobrīd Zemgales reģionālais arhīvs Jelgavā ir Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) teritoriālā struktūrvienība, taču 60 gadu periodā arhīvam bijusi arī cita piederība, nosaukumi un darba telpas.

Ieskats vēsturē

• Ar Latvijas PSR Ministra padomes lēmumu 1964.gada 1.aprīli izveidota LPSR Centrālā Valsts Oktobra revolūcijas un sociālisma celtniecības arhīva (CVORSCA) Jelgavas filiāle, kurai tika nodoti Jelgavas pilsētas, Bauskas un Dobeles rajonu arhīvu fondi, kuros ietilpa arī iepriekš likvidēto Jelgavas, Bauskas, Auces un Elejas rajonu arhīvu fondi.
• Pamatojoties uz LR 1991.gada 1.maija lēmumu, Jelgavas arhīva filiāle pārdēvēta par Jelgavas zonālo valsts arhīvu Latvijas valsts arhīvu ģenerāldirekcijas pakļautībā. Privatizācijas process radīja nepieciešamību pieņemt lielus apjomus likvidēto juridisko personu personālsastāva dokumentus, tāpēc 1993.gadā tika izveidotas 4 personālsastāva dokumentu saglabāšanas daļas – Jelgavas pilsētā un rajonā, kā arī Bauskas un Dobeles rajonos.
• Jelgavas zonālā valsts arhīva 1994.gada darba nozīmīgais moments bija pārcelšanās uz jaunajām darba telpām, kuras bija nodotas ekspluatācijā 1994.gada 30.augustā. Arhīva pamatuzdevums tā pastāvēšanas laikā gan bijis un paliek nemainīgs – informatīvi bagātu dokumentu pieņemšana, to saglabāšanas nodrošināšana un izmantošana sabiedrības interesēs. Šajā nolūkā tiek veikts darbs ar institūcijām, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku informācijas nesēju nonākšanu valsts arhīva glabāšanā. Jāpiebilst, ka iepriekšējā adrese no 1964. līdz 1990. gadam bija Lielā iela 11.
• Pamatojoties uz Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas 2000. gada 14.janvāra rīkojumu, veikta Jelgavas zonālā valsts arhīva reorganizācija, likvidējot Jelgavas pilsētas un Jelgavas rajona personālsastāva dokumentu saglabāšanas daļas, līdz ar to izmainot Jelgavas zonālā valsts arhīva (JZVA) struktūru.
• No 2001.gada 1.janvāra Latvijas valsts arhīvu ģenerāldirekcija tika nodota Kultūras ministrijas pārraudzībā. Pamatojoties uz valsts arhīvu ģenerāldirekcijas 2001.gada 15. februāra rīkojumu, veikta Jelgavas zonālā valsts arhīva reorganizācija, likvidējot Bauskas rajona un Dobeles rajona personālsastāva dokumentu saglabāšanas daļas, dokumenti pārvietoti uz JZVA glabātavām. Bauskā un Dobelē daļu vietā tika izveidoti informācijas un pakalpojumu centri.
• Pamatojoties uz Ministru kabineta 2010. gada 7. decembra rīkojumu notika arhīvu sistēmas iestāžu reorganizācija un ar 2011. gada 1. janvāri izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde – Latvijas Nacionālais arhīvs, apvienojot tajā visas arhīvu sistēmas iestādes. Līdz ar to, Jelgavas zonālais valsts arhīvs kā atsevišķa juridiska persona beidz pastāvēt un kā aktīva tiesību un saistību pārņēmēja kļūst par LNA struktūrvienību.
• Saskaņā ar Latvijas Nacionālā arhīva 01.12.2021. rīkojumu, tika reorganizēti LNA Jelgavas zonālais valsts arhīvs un LNA Tukuma zonālais valsts arhīvs, apvienojot tos un izveidojot LNA Zemgales reģionālo arhīvu (no 01.01.2022).

Jāmin, Zemgales reģionālais arhīvs būtiski cieta jūlija beigās, kad Jelgavā piedzīvotas postošas lietavas. Pēc ekstremāli stiprā lietus, kad Jelgavā nokrišņu daudzums sasniedza 180 milimetrus uz kvadrātmetru jeb divu mēnešu normu, applūda arī viena no Zemgales reģionālā arhīva glabātuvēm. Visus dokumentus esot izdevies izglābt, bet problēmu tas neatrisina. Padomju gados būvētajai ēkai likt jaunu jumtu neesot lietderīgi, jo jau gadiem ilgi ļoti sliktā stāvoklī ir visa ēka, augusta sākumā ziņoja ReTv.

Latvijas Nacionālā arhīva Zemgales reģionālā arhīva lasītavu darbs un klientu pieņemšana klātienē tiek nodrošināta Jelgavā (Pulkveža Brieža ielā 24) un Tukumā. Sazināties ar arhīvu iespējams pa e-pastu zemgale@arhivi.gov.lv vai pa klientu apkalpošanas tālruni Jelgavā – 26800049.

Arhīva darba laiks no pirmdienas līdz ceturtdienai ir no pulksten 8.15 līdz 17 (ar pusdienu pārtraukumu no 12.15 līdz 12.45) , bet piektdienā – no pulksten 8.15 līdz 15.45 (ar pusdienu pārtraukumu no 12.15 līdz 12.45) Ar visiem Latvijas nacionālā arhīva pakalpojumiem var iepazīties mājaslapā: www.arhivi.gov.lv sadaļā “Pakalpojumi”.