Vēl janvāra sākumā zemnieki par ziemājiem neraizējās, jo laika apstākļi
gan rudenī, gan ziemas sākumā pieturējās augiem labvēlīgi. Šobrīd
zemgaliešiem, skatoties uz nobrūnējušajiem graudaugu sējumiem, bažas
mijas ar izmisumu – visticamāk, ziemājus nāksies pārsēt, šodien ziņo laikraksts «Neatkarīgā».
Zemgalē daudzviet vērojama posta aina – jaunajai ražai iesētie
ziemāju lauki ir nobrūnējuši, vietām tīrumi mirkst ūdenī. Izskatās, ka
daļa ziemāju ir aizgājuši bojā. Arī Latvijas Lauku konsultāciju un
izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars
Balodis neslēpa bažas, ka, visticamāk, daļa ziemāju būs
jāpārsēj. To, cik lieli ir bojājumi, precīzi varēs pateikt tad, kad
atsāksies veģetācija. Parasti tas ir aptuveni marta beigās, aprīļa
sākumā, taču, ja atceramies, pērn pavasaris atnāca vēlu. Kā būs šogad,
gūti prognozēt.
Pēc O. Baloža vērtējuma, īpaši slikta situācija ir Zemgalē. Pat
agronomi ar 40 gadu pieredzi viņam teikuši, ka ziemājus tik dramatiskā
stāvoklī iepriekš nav redzējuši. Cietušas pat ziemcietīgākās šķirnes,
par mazāk ziemcietīgām nemaz nerunājot.
«Mēs zemniekus jau brīdinām par iespējamību, ka ziemāju lauki daļēji
varētu būt jāpārsēj, lai viņi būtu gatavi šādai situācijai un zinātu, kā
jārīkojas. Protams, ir cerība, ka pat tie lauki, kuri izskatās bēdīgi,
varētu atkopties, taču pagaidām to precīzi pateikt nevar, tāpēc
zemniekiem ir jābūt gataviem rīkoties,» sacīja O. Balodis.
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Augkopības
nodaļas vadītāja vietnieks Gints Lanka «Neatkarīgajai» rādīja Eiropas
karti, kas sagatavota, pamatojoties uz Monitoring Agricultural Resources
Unit datubāzi. Tajā redzams, ka ziemāji visvairāk cietuši Lietuvā,
Polijā, Krievijā un citās valstīs, kā arī Latvijā, īpaši Zemgalē.
«Sējumu stāvoklis Zemgalē, īpaši
ziemas rapsim, pasliktinās, cietušie augi pamazām iet bojā. Zemgalē
noteikti būs lauki, kas būs jāpārsēj. Tieši cik daudz, pašlaik vēl nevar
prognozēt. Daudz izšķirs iesētā šķirne, jo ziemcietīgās šķirnes
izskatās krietni labāk,» teica G. Lanka.
Kurzemē, pēc speciālista teiktā,
pašlaik ziemāju sējumi izskatās labāk nekā Zemgalē, un tas, iespējams,
esot saistīts ar to, ka Kurzemē tomēr bija neliela sniega sega, kas
nedaudz pasargāja sējumus no sala bojājumiem, un gaisa temperatūra
vidēji bija augstāka nekā Zemgalē un Latgalē.
«Arī ziemas rapsis
patlaban vēl izskatās cerīgi, laukos nedaudz ir vērojams zaļums. Lapas
rapsim ir beigtas, bet augšanas punkts pagaidām ir zaļš un, ja neuznāks
vēl kādi ekstrēmi laika apstākļi, domājams, ka izdzīvos,» cerīgs ir G.
Lanka.
Arī Kurzemē liela loma būs
izvēlētajai šķirnei. Laukus, kur iesētas sēklas mazāk ziemcietīgai
šķirnei, iespējams, pavasarī nāksies pārsēt, Vidzemē cerīgi pagaidām
izskatās ziemas rudzi. Savukārt ziemas kviešu lauki ir dzelteni. «Tomēr
jāteic, ka tajos laukos, kur ziemāji tika iesēti pēc lauka uzaršanas, ir
novērojams zaļums, un jācer, ka cerošanas mezgls ir dzīvs. Tiešās sējas
lauki ar minimālo augsnes apstrādi šogad izskatās daudz bēdīgāki,»
vērtēja G. Lanka.
Speciālists gan uzsver, ka ziema vēl
nav beigusies un atlikušajā periodā vēl ir virkne risku, kas var
ietekmēt pārziemošanu, bet skaidrs, ka zaudējumi būs. «Zemniekiem, kam
sējumi pašlaik izskatās ļoti slikti, jāsāk domāt par pārsēšanu, tajā
pašā laikā jācer, ka daļa augu izdzīvos un pārsēšana varbūt nebūs
nepieciešama. Pēc LLKC novērojumiem, kviešiem labāk izturējuši salu
lielākie un labāk salapojušie augi, bet rapsim – gluži pretēji – lielie
augi cietuši vairāk,» uzsvēra speciālists.
Arī apdrošināšanas sabiedrības BTA
Insurance Company SE apkopotā informācija par apdrošinātajiem ziemāju
sējumiem liecina, ka kailsala dēļ 80% no apdrošinātajām ziemāju sējumu
platībām pastāv paaugstināts izsalšanas risks. Vislielākās izsalšanas
risks ziemāju sējumu platībām, kas apdrošinātas BTA, ir ziemas kviešiem
(aptuveni 1000 ha), ziemas rapsim (aptuveni 500 ha), kā arī hibrīdajiem
rudziem. Tomēr precīzu informāciju, kā ziemāji būs pārcietuši kailsalu,
varēs uzzināt pavasarī, atsākoties augu veģetācijai.
