Zemju atsavināšana “Rail Baltica” – ar sarežģījumiem

Jau ilgāku laiku Saeimas gaiteņos iestrēdzis lēmums par dzelzceļa projektam “Rail Baltica” nepieciešamu konkrētu zemes gabalu. Tas nepieciešams jau pirmās kārtas būvniecībai, kam jau piešķirta nauda. Nozares ministrija no vienas puses saka, ka būvniecībai to vajag, no otras, ka nē. Un darbus varot sākt jau bez tās, ziņo sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Zemes gabals “Mazputniņi” atrodas Iecavas pagastā – vietā, kurai cauri ies “Rail Baltica” pamata trase. Valsts to nu jau ilgāku laiku centusies atsavināt piespiedu kārtā, jo esošais īpašnieks nepiekrita labprātīgai zemes pārdošanai, vēloties par īpašumu iegūt desmit reizes augstāku cenu par piedāvāto.

Jautājums par atsavināšanu sākumā 2023. gadā atbalstīts Ministru kabinetā. Pēc tam nodots arī Saeimai, kur bijis jāskata pēc pilnas kārtības – trijos lasījumos. Dokumenti atsavināšanai parlamentā nonāca jau pirms gada – 2024. gada jūnijā. Šogad janvārī likumprojekts izskatīts otrajā lasījumā. Bet pēc tam viss iesprūdis. Atsavināšana skatīta Juridiskās komisijas sēdē uz trešo lasījumu. Taču ar atbalstu nolemts nogaidīt.

Atšķirībā no citām vietām Latvijā, darbu sākšanai šim posmam pat piešķirta arī nauda. Parlamentā jautājums neesot izskatīts Satiksmes ministrijas (SM) dēļ, norādīja Juridiskās komisijas vadītājs. Pavisam nesen iestāde nosūtījusi komisijai vēstuli ar aicinājumu likumprojekta skatīšanu atlikt.

“Jautājums – ja institūcija, kas iesniedza likumprojektu, par kuru mēs jautājām – vai tiešām ir vajadzība? Raksta mums, ka lūdzam nevirzīt. Nu tad mēs arī nevirzām,” pauda Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”).

Neskatoties uz to, ka pati aicinājusi jautājumu tagad atlikt, vēl pirms pavisam neilga laika ministrija informatīvajā ziņojumā rakstīja: konkrētais īpašums “ir kritiski nepieciešams “Rail Baltica” būvdarbu uzsākšanai”. Intervijās raidījumam “De facto” ierēdņi skaidroja, ka vajadzība, izrādās, tomēr nav tik liela.

“Tas netraucēs. Mēs ļoti labi zinām, ka iztrūkst šis viens īpašums, bet tas neietekmē mūsu būvdarbu grafiku,” pauda “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes loceklis Jānis Naglis.

“Mēs drīkstam sākt būvniecību, rīkoties un darīt tajos īpašumos, kas nepieciešami “Rail Baltica” vajadzībām. Arī tad, ja vēl atsavināšanas process nav līdz galam pabeigts, to jau šobrīd paredz “Rail Baltica” likums,” norādīja SM valsts sekretāra vietniece “Rail Baltica” projekta jautājumos Kristīne Malnača.

Citādāks viedoklis izskanēja šā gada martā Juridiskās komisijas sēdē.

“Ir jāsaprot, ka, lai sāktu būvdarbus, ir jābūt pieejamiem būvdarbiem visiem objektiem, kas ir konkrētajā būvatļaujā.

Iztrūkstot kaut vienam no objektiem, principā šie būvdarbi arī situācijā, kad nauda tiek rasta, principā nav uzsākami,” pauda “Eiropas Dzelzceļa līniju” pārstāve Jana Upeniece.

Bet kā tad ir? No vienas puses ministrija saka, ka īpašumu vajag, bet no otras – ne. Ministrijas parlamentārais sekretārs stāstīja, ka jautājums, galu galā, neesot tik steidzams. Šīs vasaras laikā būvdarbi varēšot sākties, pat neskatoties uz to, ka valsts īpašumu vēl nav atsavinājusi. Šo zemes gabalu uz laiku nomās, tikai pēc tam atpirks. Tā kā arī Saeimas vasaras brīvdienas, kurās parlaments devies, nebūšot šķērslis būvniecībai.

Foto: Publicitātes foto