Vecumnieku novada Stelpes pagasta bioloģiskais zemnieks Andris Kalniņš
jaunajā gadā vēlētos sagaidīt skaidri noteiktus valsts un sabiedrības
izaugsmes mērķus.
Patlaban nav skaidra ne kopējā valsts politika
un virzība, ne mērķi lauksaimniecībā, portālam pauda zemnieks.
«Valdības situācija atgādina Krilova fabulu, kad katrs velk uz savu
pusi, bet tā nestrādā kā saskaņots mehānisms,» vērtē A. Kalniņš, «tā arī
lauksaimniecībā nav kopējas, stabilas izpratnes. Bet varētu un
vajadzētu būt kaut tā, kā tas tiek īstenots, piemēram, Vācijā.»
«Ķibeles
liecina, ka mūsu galvās kaut kas nav kārtībā, mēs nezinām, ko īsti
gribam, lietas nav garīgi sakārtotas,» uzskata lauksaimnieks, kas
saimnieciskajā darbībā ievēro un pēta dabisko ciklu ietekmi. «Izskan
viedokļi, ka Edvarta Virzas «Straumēni»
ir atpalicības simbols,
tātad cilvēki nesaprot šīs ideoloģijas dziļāko būtību.
Lauksaimniecībai
nav jātaisa plika nauda, kaut redzu, ka Vecumniekos saimniekojošie
vācieši te audzētos ekoproduktus par bargu naudu pārdod ārzemēs.
Galvenais – jāpiepilda Latvija ar cilvēkiem, jādara viņu dzīve laimīga
un droša. Es gribu laukos redzēt cilvēkus, vienalga, ko viņi te dara,
bet lai mana kopiena ir vesela, lai labā vidē aug stipra, gudra un
vesela jaunā paaudze.»
Dominējot savtīgai kārei pēc vieglas
naudas, tauta ir apmulsusi, nesaredz vērtības, nonicina tās, uzskata A.
Kalniņš. «Kopš 90. gadu sākuma cilvēki dažādi maldināti. Cīnoties tikai
par naudu, mēs cits citu iznīcināsim. Atkal ir strīdi par čekas maisu
atvēršanu. Tas jāizbeidz, maisi jāatver un jāļauj katram, kas tajos
iekļuvis, bet nav vainīgs, to paskaidrot. Tikai visu atklāti izrunājot,
mēs varam sakārtot garīgo pamatu un būvēt savu jauno valsti uz klints,
nevis plūstošām smiltīm.»
