ZM: Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju izmantošana vēja parkiem neradītu būtisku pienesumu tautsaimniecībai

Valdība otrdien pieņēma zināšanai Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju izmantošanu vēja parku izveidei.

Ziņojumā ZM norāda, ka nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju izmantošana vēja parkiem neradītu būtisku pienesumu tautsaimniecībai, jo šādas teritorijas aizņem tikai 3,1% no visas lauksaimniecības zemes platības.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka lauksaimniecības zemei Latvijā ir īpaši būtiska nozīme, jo Latvija ir unikāla ar lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamiem zemes resursiem.

“Tieši zeme ir uzskatāma par Latvijas nacionālo bagātību,” teikts informatīvajā ziņojumā, norādot, ka pārtikas un meža nozare dod būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, nodrošinot vairāk nekā trešo daļu no kopējās Latvijas eksporta vērtības un gandrīz 12% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī vairāk nekā 200 000 darbavietu. Vienlaikus lauksaimniecības zeme Latvijā ir pakļauta spiedienam, ko rada tās izmantošanas iespējas ar lauksaimniecību nesaistītiem nolūkiem, kā arī arvien lielāks pieprasījums pēc pārtikas, enerģijas un biomasas.

Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas tiek īpaši izceltas un aizsargātas, un to regulējums ir ietverts Ministru kabineta (MK) noteikumos “Par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām”.

Tajos noteikts, ka nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, kas neatkarīgi no īpašumu robežām veido nedalītu zemes nogabalu, kurā ieskaita pašvaldību, komersantu un māju ceļus un ūdenstilpes ar platību līdz vienam hektāram. Nogabala kopējā platība nav mazāka par 50 hektāriem.

Nacionālās enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam (NEKP) noteikts, ka būtu lietderīgi nodrošināt nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes un meža zemes izmantošanu vēja parku attīstībai, kā arī izstrādāt kārtību valsts mežu zemes izmantošanai, tostarp nosacījumus nomas maksai un ietekmes uz vidi mazināšanai. Noteikts, ka NEKP pasākumu īstenošanas svarīgākais iznākums ir lielā mērā izmantots vēja enerģijas ražošanas potenciāls atbilstoši pieejamās infrastruktūras kapacitātei.

ZM skaidro, ka, analizējot Valsts zemes dienesta (VZD) sniegto informāciju, secināts, ka nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas, kas ir Bauskas, Dobeles un Jelgavas novados, aizņem tikai 3,1% no kopējās lauksaimniecības zemes platības jeb 66 929 hektārus no 2 189 897 hektāru.

Tikmēr Ekonomikas ministrija (EM) pauž, ka nav saglabājami ierobežojumi vēja elektrostaciju būvei nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās, jo vēja elektrostacijas neaizņems būtisku daļu no attiecīgās teritorijas un apkārt vēja elektrostacijām būs iespējams turpināt lauksaimniecisko darbību. Turklāt aizlieguma atcelšana ļaušot lauksaimniekiem diversificēt ekonomiskās darbības.

Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) norāda, ka atbalstīs to normatīvu aktualizēšanu, kuros noteikta nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes izmantošana, lai tajā varētu sekmēt ar lauksaimniecisko darbību savietojamas enerģijas iegūšanas attīstību.

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) pauž, ka nav plānojis jaunu pārvades tīkla objektu izbūvi minētajās teritorijās, bet kompānijai nav iebildumu par vēja un saules elektrostaciju ierīkošanu šajās teritorijās. Arī AS “Latvenergo” un SIA “Enefit Green” neiebilst pret konkrēto teritoriju izmantošanu elektrostaciju uzstādīšanai.

Savukārt sadales sistēmas operators AS “Sadales tīkls” skaidro, ka pašreiz Bauskas, Dobeles un Jelgavas novadu teritorijās elektroenerģijas sadales sistēmu veido vidējā sprieguma 6-20 kilovoltu (kV) elektrotīkls 3051 kilometra garumā, zemsprieguma (līdz vienam kV) elektrotīkls 4670 kilometru garumā un 2810 sadales transformatori. Elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanas iespējas sadales sistēmā ir būtiski atkarīgas no jaudu caurlaides spējas, kas pašlaik ir ierobežojošais faktors jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu pieslēgšanai.

Pēc “Sadales tīkla” pārstāvju paustā, ja tiek īstenoti projekti, kuriem izsniegtas tehniskās prasības pieslēgumu ierīkošanai, ņemot vērā arī saglabājamo sistēmas drošuma jaudu rezervi mikroģenerācijas un nelielu pašpatēriņam paredzētu ražošanas jaudu attīstībai, jaunu sauszemes vēja un saules parku izveide pieslēgumos pie elektroenerģijas sadales sistēmas attiecīgo novadu teritorijās, visticamāk, nav iespējama, kā arī nav lietderīga. Pastāv iespējas, ka papildu jaunas elektrostacijas tomēr var tikt attīstītas, izveidojot tiešu pieslēgumu pie elektroenerģijas pārvades sistēmas.

Vienlaikus Bauskas, Jelgavas un Dobeles novadi neatbalsta nacionālās nozīmēs lauksaimniecības teritoriju izmantošanu vēja elektrostaciju projektiem, norādot, ka teritorijas aizņem mazu daļu novadu teritoriju un šobrīd tiek izmantotas lauksaimniecībai.

Savukārt lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām nav būtisku iebildumu pret vēja parku būvniecību šajās teritorijās, bet Vides konsultatīvā padome norāda, ka vēja parki primāri izvietojami lauksaimniecības zemēs un tikai pēc tam mežu teritorijās.

Arī Vēja enerģijas asociācija atbalsta nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju atvēlēšanu vēja enerģijas attīstībai, norādot, ka tas neietekmētu lauksaimniecības teritoriju auglību.

Savukārt ZM informatīvā ziņojuma noslēgumā secina, ka vēja parku ierīkošana lauksaimniecības zemē ir atļauta jau pašlaik.

ZM norāda, ka noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām šobrīd ierobežo tikai 3% no visas lauksaimniecības zemes platības, tāpēc atzīstot šos noteikumus par spēku zaudējušiem, tas neradīs būtisku pienesumu tautsaimniecībai, taču augstvērtīgā lauksaimniecības zeme tiks pakļautas apbūvei, tā radot kaitējumu ne tikai ar lauksaimniecību saistītajai saimnieciskajai darbībai, bet arī kultūrvēsturiskajai ainavai, kas tiks neatgriezeniski izpostīta.

Foto: TVNET