Janvāris makšķerniekiem sagādā daudz raižu un neērtību.
Janvāris makšķerniekiem sagādā daudz raižu un neērtību. Pat vispieredzējušākie copmaņi bieži atgriežas mājās bez loma, kaut arī šajā laikā ķeras brekši, vēdzeles, zandarti, asari, raudas, retāk karūsas un līdakas. Sakarā ar šo zivju kūtrumu lielu lomu spēlē makšķernieka reakcija uz mazāko sardziņa kustību.
3. janvāris. Laba copes diena. Lai aizsargātos no nepatīkamā vēja, dažreiz nākas pat celt sniega aizsargvaļņus. Tomēr nedrīkst visu dienu sēdēt pie viena āliņģa. Vēlams biežāk aplūkot arī blakus esošos un atbrīvot tos no uzsalušā ledus.
4. janvāris. Zivīm nebūs apetītes.
5. janvāris. Iesācējiem nav ieteicams iesaistīties ziemas makšķerēšanā, ja pieturas sals. Bez sagatavošanās un vajadzīgā treniņa viegli var kļūdīties, piemēram, uzģērbjot nepareizo apģērbu (pārāk vieglu vai apspīlētu, kas ierobežo kustības). Taču gaidāmi labi lomi.
6., 7. janvāris. Raudas, brekši un citas baltās zivis ir mazkustīgas un par ēsmu interesējas vāji, arī līdakas ir kūtras. Janvārī nārsto vēdzeles. Pēc nārsta tās labi ķeras ar gruntsmakšķeri. Tomēr galvenie janvārī ir asari.
8. – 11. janvāris. Zivju barošanās intensitāte ir vāja, tomēr dažos ezeros tās ķeras labi. Neveiksmē vainojami meteoroloģiskie apstākļi – atmosfēras spiediena strauja krišanās, biežas un krasas temperatūras maiņas, nokrišņi, stiprs vējš. Labvēlīgi apstākļi makšķerēšanai ir atkusnis, laiks pēc sniegputeņa.
12. janvāris. Zivīm zūd apetīte, bet ne uz ilgu laiku.
13., 14. janvāris. Lai tiktu pie laba loma, asari jāmeklē gan ezeru sēkļos, gan dziļumu nogāzēs. Lielās raudas un brekši jāatrod un jāiebaro dziļumos. Jālieto viskārdinošākās ēsmas, arī vībotņu kāpuriņi un sānpeldes.
15. janvāris. Bez loma paliks ne tikai tie, kas sēdēs mājās siltās istabas čībiņās, bet arī tie, kas copi gaidīs uz ledus.
