Par Latvijas 2005. gada dzīvnieku izvēlēts lielais susuris, par šī gada putnu – ziemeļu gulbis, bet par gada augu – meža silpurene.
Par Latvijas 2005. gada dzīvnieku izvēlēts lielais susuris, par šī gada putnu – ziemeļu gulbis, bet par gada augu – meža silpurene.
Lielais susuris
Latvijas Dabas muzeja speciālisti par “Gada dzīvnieku 2005” izvēlējušies lielo susuri (Glis glis).
“Noslēpumains, nepazīstams, nepamanāms – tā varētu raksturot lielo susuri, jo ziņas par šī grauzēja sastopamību Latvijā ir skopas,” tā informē Kaspars Milaševičs, Latvijas Dabas muzeja izstāžu un informācijas nodaļas vadītājs. Tomēr pēdējos gados lielais susuris liek sevi manīt aizvien biežāk. Tas mēdz uzturēties arī cilvēka mītņu tuvumā – ielīst pagrabā vai bēniņos un pamieloties ar ziemai atstātiem āboliem, iekārtot migu tukšā bišu stropā. Kā stāsta K. Milaševičs, viena susuru ģimene atrasta Turaidas muzejrezervātā, savukārt Gaujas Nacionālā parka (GNP) darbiniekus susuris pārbiedēja bibliotēkā, kur tas bija sagrauzis dokumentus.
Lai nedaudz tiktu skaidrībā par lielā susura sastopamību un uzvedību, 2004. gada novembrī GNP teritorijā tika iekārtots pētījumu parauglaukums – izlikti 100 speciāli susuriem projektēti būrīši. Kā susuriem būs veicies ar to apsaimniekošanu, varēs uzzināt pēc gada.
Jau piekto gadu Latvijas Dabas muzeja Zooloģijas nodaļas speciālisti izvēlas gada dzīvnieku. Uz šo titulu pretendē galvenokārt Latvijā reti un ar likumu aizsargājami dzīvnieki. Pievēršot kādai noteiktai dzīvnieku sugai īpašu uzmanību, muzeja apmeklētāji var iegūt sīkāku informāciju gan par pašu dzīvnieku, gan par tā aizsardzības nepieciešamību un veicamiem aizsardzības pasākumiem, tādējādi pamudinot vērīgāk ieskatīties un ieklausīties dabā un sev apkārt.
Ziemeļu gulbis
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2005. gada putnu izvēlējusies ziemeļu gulbi, informēja LOB reģionālo grupu projektu vadītāja Ilze Štrausa.
Šogad šim Latvijā retajam, taču pēdējos 15 gados arvien biežāk sastopamajam putnam tiks pievērsta īpaša uzmanība, lai apzinātu ziemeļu gulbju ligzdošanas vietas un noteiktu sugas izplatību Latvijā. Ziemeļu gulbji ir Latvijā un Eiropā aizsargājama putnu suga, kas iekļauta gan Eiropas Savienības direktīvā par savvaļas putnu aizsardzību, gan Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Putnu ligzdošanas vietās veidojami mikroliegumi. Tuvākajos gados LOB plāno radīt sugas aizsardzības plānu, tādēļ sabiedrība tiek aicināta ziņot par ziemeļu gulbju ligzdošanas vietām. Pašlaik Latvijā ligzdo 150 – 200 pāru.
Latvija atrodas ziemeļu gulbju migrācijas ceļā. Pavasarī un rudenī valsts teritoriju šķērso desmitiem tūkstošu ziemeļu gulbju, kuri ligzdo Krievijā. Šajā laikā gulbji ir ļoti skaļi un var būt sastopami dažādās vietās. Ziemeļu gulbis ir viens no lielākajiem Eiropas putniem ar spārnu izpletumu līdz 2,35 metriem un svaru līdz 11 kilogramiem. Latvijā sastopamas vēl divas gulbju sugas – paugurknābja gulbji un mazie gulbji. Visbiežāk novērojamo paugurknābja gulbi no ziemeļu gulbja var atšķirt pēc raksturīgās knābja formas ar “pauguru” un sarkanās knābja krāsas.
Gada putna akciju LOB rīko jau desmito reizi. Iepriekš par gada putniem nominēti: grieze, vakarlēpis, zaļā vārna, mazais ērglis, ķīvīte, ūpis, lielais ķīris, mednis un baltais stārķis.
Meža silpurene
Latvijas Botāniķu biedrība par “Gada augu 2005” ievēlējusi meža silpureni, informēja biedrības padomes priekšsēdētāja Valda Baroniņa.
Meža silpurene ir neliels, pavasarī sausos priežu mežos ziedošs augs. Silpurene biežāk sastopama valsts austrumu daļā. Latvijas atradnes ir tuvu šīs sugas izplatības areāla rietumu robežai. Rietumlatvijas iedzīvotāji savos mežos šo augu nez vai varētu redzēt, bet vēl tālāk uz rietumiem silpurene nav sastopama. Īpatnību un dekoratīvo ziedu dēļ meža silpurene iekļauta ne vien Latvijas Sarkanajā grāmatā un ar likumu īpaši aizsargājamo augu sarakstā, bet ir arī Eiropas nozīmes aizsargājama augu suga. Meža silpurene ir viens no visagrāk pavasarī ziedošiem augiem. Silpurenes zilie zvaniņi būs redzami jau aprīlī.
Gada augu Latvijas Botāniķu biedrība nosaka trešo gadu. Iepriekš par gada augu tika ievēlēta dzeltenā dzegužkurpīte un bezdelīgactiņa.
Sagatavots, izmantojot aģentūras LETA ziņas
