INĀRA PLUCE, Saulaines profesionālās vidusskolas arodapmācības skolotāja un ēdnīcas vadītāja: – Pirmdien pārsteidza vētra. Audzēkņi skolu neapmeklēja, taču pedagogi strādāja dežūrrežīmā.
INĀRA PLUCE, Saulaines profesionālās vidusskolas arodapmācības skolotāja un ēdnīcas vadītāja:
– Pirmdien pārsteidza vētra. Audzēkņi skolu neapmeklēja, taču pedagogi strādāja dežūrrežīmā. Par laimi, Saulainē nebija daudz postījumu, brāzmās izgāzti daži koki. Naktī nebija elektrības, tā parādījās no rīta.
Otrdien biju uztraukusies, jo nevarēja saprast, kā sarīkosim pavāru konkursu. Sazinājāmies ar citām skolām un nolēmām, ka to neatcelsim.
Trešdiena pagāja vienā skriešanā. Konkursam bija jānoskaņo mūsu audzēkņi, jāgatavojas viesu uzņemšanai. Bija prieks, ka kolēģi ir atsaucīgi un ieradās pie mums.
Ceturtdien strādāju ar viesmīļu grupu, kurai ir lielā prakse. Darbojāmies laboratorijā, kas ir labi aprīkota. Man patīk mācību process, saskarsme ar jauniešiem. Tā ir mana sirdslieta.
Piektdiena bija īpaša, jo tikos ar sava kursa audzēkņu vecākiem. Uz sapulci viņus parasti aicinu pēc pirmā semestra, kad var secināt, kā kuram veicies pirmajā mācību pusgadā. Diemžēl esmu sapratusi, ka vecāki pārāk maz interesējas par bērniem. Parasti ierodas puse no uzaicinātajiem. Sarunās ar vecākiem esmu atklājusi, cik atšķirīga var būt jaunieša uzvedība mājās un skolā. It kā audzēknim būtu divas sejas. Ar saviem otrkursniekiem esmu apmierināta. Viņi ir zinātkāri, jūtu, ka noskaņojušies mācībām.
Sestdien posos sarīkojumam. Mans vīrs strādā uzņēmumā “Bauskas klēts”, un tas ik gadu rīko darbiniekiem Jaungada balli. Šoreiz tā notika Līduma kultūras namā.
Svētdien mājās sarodas visa ģimene. No Rīgas atbrauc dēls Kristaps, kurš mācās Tehniskajā koledžā. Kristīne ir Baltijas Krievu institūta studente un apgūst starptautiskās attiecības, pastiprināti izzinot Latvijas un Zviedrijas saiknes. Jaunākā meita Laura mācās pamatskolas septītajā klasē.
