Gaiļa gads nav sācies, bet jau iedziedāts. Ar aizpagājušās svētdienas orkānu un tā nodarīto postu.
Gaiļa gads nav sācies, bet jau iedziedāts. Ar aizpagājušās svētdienas orkānu un tā nodarīto postu. Visvairāk cietuši meži un zemnieku saimniecības Kurzemē un Vidzemē. No sprostiem un aplokiem izbēgušas Amerikas ūdeles un staltbrieži, bojā gājis tūkstošiem vistu, nosmakušas cūkas. Proletariāta vadoņa Ļeņina teiciens – komunisms ir padomju vara plus visas zemes elektrifikācija – attiecināms arī uz kapitālismu, izņemot, protams, padomju varu. Taču elektrība nevar balstīties uz sapuvušiem stabiem, koku ielenktām augstsprieguma līnijām.
Vēl brūces nebija pat apdzijušas, kad sinoptiķi brīdināja par jaunu pūtienu, kas jau ārdoties virs Lielbritānijas. Kritiskajā naktī uz 13. janvāri Latvijas Radio 1 dežurēja žurnālists A. Tomsons, lai uzturētu klausītājos možumu un sakarus ar valsts novadiem. Zvanītāju vēlās nakts stundās bija daudz, bet vētra neatnāca.
Šoreiz gribēju iztikt bez apnikušās un dažkārt neizprotamās politikas. Dalīties priekā par R. Paula dzimšanas dienas koncertu, ko skatījos televīzijā, un pasapņot par tiem, kurus nedzirdēju. Atcerēties Maestro gandrīz vai piespiedu piedalīšanos “Zariņa mikslī”, kas esot beidzies visai traģiski, kad sieva “novērtējusi” notašķīto dārgo plīti.
Diemžēl jārunā par vētru, ko Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izsauca uz sevi, pēkšņi paziņodama: 9. maijā es braukšu uz Maskavu un sniegšu draudzīgu roku Krievijai, jo tur būs visu Eiropas valstu vadītāji. Viņa nosūtījusi deklarāciju Krievijai un daudzām pasaules valstīm, skaidrodama savu izvēli.
Uz mani šis paziņojums iedarbojās ar orkāna spēku: kāpēc tik ātri, bez solītā dialoga ar sabiedrību; kāpēc viena, nevis kopā ar Lietuvu un Igauniju, kā bija norunāts? Prezidente konsultējusies ar saviem padomniekiem, un Baltijas valstis neesot nekādi “Siāmas trīnīši”.
Krievijas vēstnieks Latvijā Koļužnijs priecājās: esot vairākkārt teicis, ka prezidente ir gudra sieviete. Tas nu gan nav viņa atklājums. Vēsturnieks A. Stranga bija nepatīkami pārsteigts. Latvijas Okupācijas muzeja vadītājs pamatoti vaicāja, kas 9. maijā valdību pārstāvēs Uzvaras laukumā Rīgā, kur, tāpat kā katru gadu, uzvarētāji ne vien līksmosies, bet arī gānīs valsti, pie kuras turas ar visiem ordeņiem? Eiroparlamenta deputāts V. Landsberģis apšaubīja Baltijas valstu vienotību. Viņu sāpinājis, ka paziņojums noticis dienu pirms traģiskajiem notikumiem Viļņā 1991. gada janvārī. Latvijas prezidente, paziņodama par piedalīšanos Uzvaras svētku svinībās Maskavā, patiesībā noteikusi arī Igaunijas un Lietuvas izvēli.
Kad TV raidījumā “Valsts pirmās personas” žurnāliste B. Strautmane ar saviem jautājumiem samulsināja prezidenti, viņa sasteigto izvēli saistīja ar… pašvaldību vēlēšanām. Kļuvis zināms, ka mūsu prezidente gada pirmajā pusē apmeklēs divpadsmit ārvalstis un vēlēšanas tas nebūt netraucēs.
Divas dienas Baltijas valstu ārlietu ministri apspriedās Lietuvas kūrortpilsētā Palangā. Ticis runāts arī par kopēju paziņojumu, ka Baltijas valstīm 9. maijam ir cita nozīme. Kā smejies, dubults neplīst.
