Ir sēdināta Latvija pie šaha spēles galda, kur karaļi kā pasakā un karaļdāmas valda.
Ir sēdināta Latvija
Pie šaha spēles galda,
Kur karaļi kā pasakā
Un karaļdāmas valda.
Te itin bieži karaļi
Ar saviem krēsliem mainās,
Vispirms cits citu apsūdzot
Visnejaukākās vainās.
Ja miesassargiem galvas krīt,
Tad citas vietā rodas
Un sāpju naudu čakli vien
Valsts kasē saņemt dodas.
Vien bandinieki noskatās
Un slepus norij slienas.
Nav cerību, ka nākotnē
Būs laimīgākas dienas.
Jo jāuztur ir karaļnams
Ar saviem nieka grašiem.
Neviens no galma nejautā,
Cik palicis ir pašiem.
Bet spēlē vienmēr iejaucas
Gan laumiņas, gan rūķi,
Gan varaskāri līdēji
Un diži naudas pūķi.
Ir karaļdāmai jāpacieš
Šo nerātneļu niķi,
Vien reizītēm tiem uzšaut mēdz
Pa īsto vietu pliķi.
Ir spēlē aplamību daudz.
Vai jāraugās mums klusi,
Kad figūras sāk virzīties
Uz nepareizo pusi?
M. KURČANOVA Stelpē
