Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrā 2005. gads sākās ar jaunumu – ar nesen iegādātu mamogrāfu pagājušajā nedēļā pārbaudītas pirmās pacientes.
Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrā (IVSAC) 2005. gads sākās ar jaunumu – ar nesen iegādātu mamogrāfu pagājušajā nedēļā pārbaudītas pirmās pacientes.
Nav jābrauc uz Rīgu
Aparatūra ir desmit gadu veca, bet maz lietota, labā kārtībā un kalpos vēl ilgi. Dienā krūšu dziedzeru pārbaude tiek veikta vismaz septiņām sievietēm, stāsta ārste radioloģe diagnostiķe Svetlana Bogdanova. Viņa ir iecavniece, radioloģijā specializējas kopš 1999. gada, strādā arī Diagnostikas centrā un ir priecīga, ka šis svarīgais izmeklējums tagad ir labāk pieejams Bauskas rajona iedzīvotājām.
Līdz šim ģimenes ārsti pacientes šo izmeklējumu veikt sūtīja uz Latvijas Onkoloģijas centru, Stradiņa slimnīcu vai Diagnostikas centru. Tagad to var izdarīt Iecavā, taupās laiks un nauda. Tas, iespējams, iedrošinās vairāk sieviešu izmantot iespēju pārbaudīt veselību, saka Svetlana Bogdanova. Kabinets strādā visu dienu, pēc neilga laika var saņemt atbildi. Ja paciente ir no cita pagasta, atbildi var izsūtīt pa pastu. Ja nepieciešams diagnozi vēl precizēt, turpat līdzās ir ultrasonogrāfijas aparāts papildu izmeklēšanai.
Daktere S. Bogdanova skaidro: “Šo procedūru veic, ja sievietei parādās nepatīkami simptomi, tas var būt sataustāms veidojums, izdalījumi no krūts gala, sāpes, krūts gala ievilkums. Mamogrāfija ir ļoti svarīga agrīna vēža atklāšanā pat tad, ja vēl nav simptomu. Tiek ieteikts sievietēm pēc 40 gadu vecuma veikt mamogrāfiju reizi vienā vai divos gados, pēc 50 gadu vecuma – reizi gadā.
Rentgena attēlā varu saredzēt mīkstos audus, taukus, piena dziedzeru struktūru, sabiezējumus, jaunveidojumus, mezgliņus, cistas. Tā ir diezgan nekļūdīga metode, kas palīdz noteikt precīzu diagnozi. Radiologam redze ir ļoti svarīga, bet ilgākā laikā rodas pieredze, acis pamana būtisko. Nereti sieviete pati atrod kādu jaunveidojumu, taču nekļūdīgāk dziedzeri iztaustīs ārsts, un tad to var pārbaudīt ar mamogrāfu.”
Precizē starojumu
Vai šādas izmeklēšanas ir nekaitīgas? Iznāk taču iet arī uz fluorogrāfu, veikt dažādas rentgena pārbaudes, diagnoze tiek precizēta arī sonogrāfā. Svetlana Bogdanova uzskata, ka, fotografējot zobu, pacients saņem krietni lielāku starojuma devu nekā mamogrāfā. Taču viņa arī stāsta, ka pašlaik top pacientu reģistrs, kurā tiek fiksēts, cik reižu katrs pacients ir izmeklēts radioloģiski, lai precizētu saņemtā starojuma devu.
***
Uzziņai
– Krūšu forma un lielums mainās dažādos sievietes dzīves posmos.
– Ikmēneša menstruācijas, grūtniecība, vecums, svars maina krūšu formu, lielumu, sajūtas krūtīs.
– Dažas pārmaiņas krūtīs ir nekaitīgas, bet bieži tām var būt arī agrīna krūts vēža pazīmes.
– Atrodot krūtīs pārmaiņas (sacietējumus, izdalījumus, ādas krāsas pārmaiņas), jāvēršas pie onkologa vai ginekologa, ķirurga un ģimenes ārsta.
– Sievietēm līdz 40 gadu vecumam krūtis pie ārsta jāizmeklē reizi gadā. Pēc 40 gadiem – divreiz gadā.
Informācija no P. Stradiņa universitātes klīnikas mājaslapas internetā.
***
Skaidrojums
– Kā tiek veikta mamogrāfija?
Pacientes viena krūts tiek novietota uz rentgenplates ar filmu un piespiesta pie tās ar kompresora palīdzību. Pēc tam dažādos leņķos tiek veikti rentgenuzņēmumi. Paciente var tikt lūgta aizturēt elpu uzņēmuma izdarīšanas laikā. Procedūra nav sāpīga, bet sieviete var sajust, ka krūts tiek saspiesta.
