Pagājušajā rudenī, uzturoties Ukrainas pašos dienvidos, Krimas pussalā, Latvijas grupas dalībniekiem atklājums bija vietējie vīni.
Pagājušajā rudenī, uzturoties Ukrainas pašos dienvidos, Krimas pussalā, Latvijas grupas dalībniekiem atklājums bija vietējie vīni.
Šī dzēriena labāki pazinēji veikalos meklēja firmas “Masandra” ražojumus, taču nepievērsa uzmanību vēl kādam citam zīmolam, kas krievu valodā skan “Zolotaja balka”. Latviskojot šie vārdi nozīmē “zelta bļoda”, un šis apzīmējums daļēji raksturo arī vīnogulāju ģeogrāfisko atrašanos. Tie izvietoti tādā kā bļodā.
Ķekars sver trīs kilogramus
Mums izdevās sastapt ļoti zinošu vīndaru specialitātes pārstāvi, varētu teikt – fanātiķi. Lidija Zaporožska par darbu gluži vienkārši neprot stāstīt vienmuļi un garlaicīgi. Pirms Krimas vīnu degustācijas viņa uzveda mūsu grupu terasē, no kuras pavērās skats uz plašajiem vīnogu stādījumiem. Bijām pārsteigti par milzu platībām, ko aizņem dažādu šķirņu vīnogulāji, kopumā pusotra tūkstoša hektāru. Un tās ir dažādu šķirņu ogas, viena trešdaļa ir tā sauktā galda grupa. Dažu šķirņu ogām ķekara svars esot pat trīs kilogrami. Pārējā platībā aug vīna un šampanieša ražošanai paredzēti stādījumi.
L. Zaporožska, raksturojot vīnogas, sacīja, ka tas ir sarežģīts augs un jākopj visu gadu. Arī laika apstākļi ir ļoti svarīgi. Mēs pie vīndariem ciemojāmies 24. oktobrī. Šajās dienās gaisa temperatūra pārsniedza plus 20 grādu. Speciāliste raizējās –, kā nu būs, jo vīnogulāji jau iet miera stadijā, bet siltās dienas var nelabvēlīgi ietekmēt ražīgumu.
Ik pēc 25 gadiem vīnogu laukus rekonstruē, pēc potēšanas tikai piektajā gadā tie sāk ražot. Agrofirmā “Zolotaja balka”, kas atrodas Ukrainas pilsētas Sevastopoles tuvumā, sistemātiski atjauno vecos stādījumus.
Savs nozares institūts
Par profesiju L. Zaporožska runāja ļoti daudz. Pieminēja, ka Jaltā atrodas vīnkopības institūts, kas esot viena no retajām šāda tipa mācību iestādēm Eiropā. Ilgajā darba mūžā viņa piedzīvojusi arī to laiku, kad Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs Jurijs Andropovs valstī asi iestājās par alkohola apkarošanu, un arī Krimā vīnogulāji bija pat jāiznīcina prāvās platībās. Kāds šīs nozares profesors nav varējis tādu absurdu izturēt. Viņš dzīvi beidzis, izdarot pašnāvību, jo nav spējis pieņemt, ka milzu darbs tiek brutāli iznīcināts.
Kaut arī Krimā saglabājušās labas vīndaru tradīcijas, nozarei trūkstot laba menedžmenta. Tā mums skaidroja tūrisma firmas “Balaklava” ekskursiju vadītāja Tatjana Šakuna. Tikai pēdējā laikā veidojas sadarbība ar ārvalstu partneriem, lai rastu izdevīgu tirgu ārpus Ukrainas. Agrofirma “Zolotaja balka” ir piedalījusies starptautiskās izstādēs un pat saņēmusi augstākās raudzes godalgas. Sausā vīna šķirne “Aligote” guvusi īpašu ievērību.
Tikpat kā Francijā
Protams, vēlējāmies pārliecināties, kā garšo profesionāles slavētie vīni, kuru kopējais nosaukums ir “Krimskaja klasika” (“Krimas klasika”). Lidija Zaporožska atklāja, ka degustācijas zāle kādreiz bijusi paredzēta tikai sabiedrības elitei. Savukārt tagad par tiešām ļoti nelielu samaksu, tikai dažiem dolāriem, tā ir atvērta arī tūristu grupām.
Esmu piedalījusies vīna degustācijā Ungārijā, taču tik romantisku dzēriena raksturojumu uzklausīju pirmo reizi. Lidija neskopojās ar salīdzinājumiem. Piemēram, vīns – labākais, kas ir pasaulē. Ir trīs Dieva produkti – medus, graudi un vīns. Un vēl – slikti cilvēki nevar pagatavot labu vīnu, tajā ir apslēpta gan saules, gan zemes enerģija. Šim priekšlasījumam sekoja ieteikums baudīt vīnu ar vairākiem maņu orgāniem – acīm, degunu, mēli.
Izrādās, dzerot baltvīnu, asinsspiedienu iespējams pazemināt, bet sarkanvīns gluži otrādi – to paaugstinot. Neņemos spriest, kā bija ar šo rādītāju, taču pēc Krimas vīnu un šampanieša (arī augstākās kvalitātes), tā sauktā Bruta, baudīšanas jutāmies omulīgi un jautri. Nevaru apgalvot, cik ticams ir L. Zaporožskas sacītais, taču viņa Krimas apstākļus salīdzināja ar slaveno vīndaru Šampaņas provinci Francijā.
Protams, pēc desmit šķirņu degustēšanas ļāvāmies iepirkšanās priekam, kas uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas pārtapa pretējās izjūtās – bēdās par zaudējumu. Baltkrievu robežsargs stingri pieprasīja ievērot valstī ievedamā alkohola daudzumu.
***
Fakti
– Krimas pussala aizņem 27 tūkstošus kvadrātkilometru lielu platību, tas ir nedaudz mazāk par Beļģijas teritoriju.
– Iedzīvotāju skaits – aptuveni 2,5 miljoni, vidēji gadā Krimu apmeklē nepilni pieci miljoni tūristu.
– Krimu mēdz dēvēt par pasauli miniatūrā, jo tur ir unikāla dabas formu dažādība un lieliski klimatiskie apstākļi, tīrs ūdens Melnajā jūrā.
– Pēdējos gados noris plaša dziednīcu un kūrortu rekonstrukcija, top jauni objekti.
– Krimas pussalas lielākās pilsētas – Simferopole, Sevastopole un Kerča.
Fakti no firmas “Genuja – tur” bukleta
