Raksts «Nekliedz uz bērnu, nedraudi!» («Bauskas Dzīve», 7. janvāris, 10. lpp.) rosinājis lasītājus «Bauskas Dzīves» mājaslapā izteikt viedokli par emocionālo vardarbību pret bērniem.
Raksts “Nekliedz uz bērnu, nedraudi!” (“Bauskas Dzīve”, 7. janvāris, 10. lpp.) rosinājis lasītājus “Bauskas Dzīves” mājaslapā izteikt viedokli par emocionālo vardarbību pret bērniem.
– “Pilnīgi piekrītu šim rakstam. Beidzot arī Latvijā kāds par to ir sācis runāt. Tas ir svarīgi, to sapratu, pāris gadu strādājot Vācijā un Amerikā. Mani bērnībā māte sita un pazemoja, jutos nicināta, un arī tagad mums nav nekādas tuvās attiecības. Pēdējā laikā esmu ar viņu par to runājusi, un mamma nožēlo, kā rīkojusies, lūdz man piedošanu. Mazbērnus viņa solās audzināt citādāk, taču man bērnības vēlreiz nebūs.
Mīļās mammas, lūdzu mīliet savus bērnus, jūs esat tas vienīgais cilvēks, kas mazajai būtnei nozīmē visu pasauli. Tā tikai šķiet, ka bērns neklausa, niķojas, lai kaitinātu vecākus. Mazi būdami, esam kā ģimenes spogulis. Pieaugušie, pavērojot bērnus, ļoti labi varētu samanīt paši savas attiecību kļūdas, nesavaldību, nolaidību un arī tās jaukās lietas, kas ir katrā no mums.
Vecākiem ir jābūt bērnu autoritātei, bet to var panākt arī bez piespiešanas, kaustīšanas un apsaukāšanas. Pasaule mainās, un arī vecākiem ir jākļūst citādiem, lai viņu bērni izaugtu par gudriem, sirsnīgiem, pašpārliecinātiem cilvēkiem, kuri lepojas gan ar savu ģimeni, gan savu valsti.” Bērns 27
– “Izlasot rakstu, sapratu, ka Bērnu ministrija ir iebraukusi “lielās auzās”. Nu ko vēl, kā audzināt – nepieskaroties vispār, nerunājot nemaz?”
Mamma
– “Ja audzināšana ir vardarbība, tad dodam tik visus bērnus prom uz bērnunamiem! Vai vecākiem tagad jāsaka bērniem paldies par nedarbiem, jānoglauda galviņa par nepadarītiem mājas darbiem? Tagad jebkurš kaimiņš varēs sūdzēties par skaļāk sadzirdētu frāzi un iztulkot to kā vardarbību. Tad jau katrā ģimenē ir vardarbība, jo kurš vecāks savu reizi nav sabāris bērnu, ja tas spītīgi atsakās pildīt savus pienākumus. Pēršanu neatbalstu, mani trīs bērni siksnu nav redzējuši, bet bārties ir iznācis vai katru dienu par vietā nenoliktām drēbēm, izmētātiem skolas piederumiem, nekārtību istabā. Nevar taču pieradināt bērnus pie cūcības.
Tagad iznāk, ka bārt nedrīkst, bet arī nelikšanās ne zinis jeb atstāšana novārtā ir vardarbība. Lūdzu ierosiniet Bērnu ministrijai vienlaikus sastādīt arī bērnu pienākumus un pierakstīt minūtes, cik ilgi viņš darbu drīkst darīt, lai nerastos pārslodze un līdz ar to vardarbība pret bērnu. Paaiciniet to psiholoģi uz interviju, organizējiet pieņemšanu redakcijā vai centrā “Ābele”! Izlasot emocionālās vardarbības pazīmes, sapratu, ka mani bērni cieš no audzināšanas un neaudzināšanas reizē.” Jolanta
– “Izlasīju un vairs galīgi nesaprotu, vai pareizi audzinu savu meitiņu.” Rebeka
– “Vislabāk patīk termins “emocionālā vardarbība” – bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana, draudot, lamājot, pazemojot vai citādi kaitējot viņa emocionālai attīstībai. Ja par to sodīs, oij, oij, cik naudiņas varēs iekasēt – tikai kas to visu kontrolēs?”
Lī
