Eiropas Parlamenta deputāts GUNTARS KRASTS pirms nedēļas bija ieradies Bauskā. Laikraksta redakcijā viņš stāstīja par savu darbu Briselē, vienlaikus norādot uz problēmām mūsu valstī.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts GUNTARS KRASTS pirms nedēļas bija ieradies Bauskā. Laikraksta redakcijā viņš stāstīja par savu darbu Briselē, vienlaikus norādot uz problēmām mūsu valstī.
Izrādās, no tālienes skatoties, daudzkas Latvijā ir citādāks, nebūšanas vieglāk pamanāmas.
Ždanoka ir pret Latviju
Atšķirībā no Eiropas komisāra Eiropas Parlamenta deputāts tomēr var strādāt savas valsts interešu aizstāvībai. G. Krasts skaidroja, ka EP deputātam jādarbojas un jāatspoguļo zināšanas par savu zemi. Tomēr iespējams, ka deputāti no vienas valsts kādā jautājumā pārstāv dažādus viedokļus. Tā nereti gadās, piemēram, ar pārstāvjiem no Lielbritānijas.
– Tomēr arī šo deputātu nostāju nevar salīdzināt ar uzvedību, kādu Briselē demonstrē no Latvijas ievēlētā Tatjana Ždanoka. Viņa atradusi domubiedrus kādreizējo komunistiskās nomenklatūras darbinieku vidū bijušajās Padomju savienības satelītvalstīs Ungārijā, Čehijā. T. Ždanoku Briselē pilnībā neinteresē Latvijas jautājums pēc būtības. Viņa koncentrējas uz savu politisko viedokli, kas vairumā gadījumu ir naidīgs Latvijai un ir izteikti krievisks. Ir redzams, ka viņas darbošanās mērķis ir “iegriezt” mūsu valstij. T. Ždanoka it kā cenšas Briselē veidot sabiedrisko domu, protams, Latvijai naidīgu. Taču EP deputāta uzdevums ir citāds. Viens no pienākumiem ir, diskutējot par lēmumiem, dokumentiem, nemitīgi sekot, vai to īstenošana nekaitēs valstij, kuru tas pārstāv, iedzīvotājiem un arī ES idejai kopumā.
Mēs bīstami novecojam
– Problēma, kas arvien vairāk aktualizējas ES valstīs, ir sabiedrības novecošanās. Īrija pašlaik ir vienīgā valsts ES, kurā nav depopulācijas (iedzīvotāju skaita samazināšanās – V. A.). Šajā valstī nemitīgi palielinās arī iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Tas ir piemērs, kuru EP deputāti var studēt, pētīt un ieteikt kaut ko no šī pozitīvā piemēra savu valstu valdībām. Protams, šajā jomā ES valstīs tiek strādāts, taču nevar runāt par īpaši pozitīviem rezultātiem.
Igaunijā un Francijā, piemēram, pārdomāti izstrādātas demogrāfiskās krīzes risināšanas programmas iezīmē pozitīvu virzību. ES valstu vidū Latvijas iedzīvotāji noveco visstraujāk, un valdībai ir pēdējais laiks izzināt Igaunijā paveikto. Noteikti atradīsies, ko pārņemt un īstenot arī pie mums. Joprojām nesaprotu, kāpēc mūsu valdība šajā jomā ir tik inerta. Mums ir jādomā, kas pēc gadiem Latvijā vispār strādās. Tā turpinoties, nekas cits neatliks, kā palielināt pensijas vecumu līdz 70 gadiem.
Intelektuālās vilkmes trūkums
– Šo savdabīgo definējumu es skaidrotu tādējādi, ka Latvijā ļoti trūkst eksaktās zinātnēs izglītotu speciālistu: profesionālu inženieru celtniecībā, arhitektu, dizaineru. Mūsu valstī ir viszemākais zinātņu doktoru skaits uz vienu iedzīvotāju ES. Mums ir daudz cilvēku, kuri it kā zina visu par visu, taču nav īstu profesionāļu kādā konkrētā jomā. Kāds varbūt varētu vaicāt, kāpēc par to jāsatraucas? Mēs attīstīsim tūrisma industriju, izklaidi, kultūru. Taču konkurēt ES kopējā tirgū mēs visefektīvāk varam ar savu eksakto intelektuālo potenciālu.
Ar ideju var nopelnīt miljonus
– Ļoti ceru, ka mūsu uzņēmēji, dzīvojot un strādājot ES, pēc iespējas ātrāk apjautīs, kādu milzu peļņu viņi te var gūt. ES fondi, kuru apguvei esam ķērušies klāt, ir tikai sākums. Man šo naudu gribētos salīdzināt ar aperitīvu, ko pasniedz pirms pusdienām. Šī nauda ātri izsīks. Svarīgi, kā tā tiks izmantota, vai to liks lietā tur, kur varēs pelnīt atkal un atkal. Vai pēc aperitīva sekos sātīgas pusdienas, atkarīgs no mums pašiem. ES tirgus ar 500 miljoniem iedzīvotāju ir milzīgs. Lai rada mūsu uzņēmējs produktu, ko viņam izdotos iedabūt ES tirgū un kaut vai vienu reizi to nopirktu katrs ES iedzīvotājs. Nav grūti izrēķināt, kādu peļņu nestu šis produkts.
Precedenti tam nav tālu jāmeklē, piemēram, somi ar savu “Nokia”. No jaunajām ES dalībvalstīm var minēt Lietuvu. Ar saviem lētajiem sieriem viņi aizņēmuši ļoti plašu tirgu. Eiropā ar šo produktu lietuvieši ir ļoti stipri, ASV viņi ir otrie lielākie šī produkta tirgotāji no Eiropas, apsteidzot pat tādu tradicionālu siera ražotāju kā Šveice. Uzskatu, ka daudzi no Latvijā ražotiem mājsaimniecības produktiem var iegūt labu vietu ES tirgū. Mūsu informāciju tehnoloģiju un programmētāju firmas šajā jomā jau rāda labus rezultātus. Inženierzinātnes, arī datorlietas un programmēšana ir jomas, uz kurām savu nākotni var virzīt tagadējie vidusskolēni. Iespējas šajās nozarēs ir neierobežotas.
Turpinājums lappusē “Mēs Eiropā” 31. janvārī.
