Bauskas politiski represēto klubs «Rēta» janvāra pirmajās dienās sagatavoja vēstules tekstu, ko nosūtīja Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjerministram A. Kalvītim un izglītības un zinātnes ministrei I. Druvietei.
Bauskas politiski represēto klubs (PRK) “Rēta” janvāra pirmajās dienās sagatavoja vēstules tekstu, ko nosūtīja Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjerministram A. Kalvītim un izglītības un zinātnes ministrei I. Druvietei. Vēstuli par nepieciešamību skolās padziļināti mācīt Latvijas vēsturi, ieviest ticības mācību un nesteigties ratificēt mazākumtautību konvenciju parakstīja aptuveni astoņdesmit “Rētas”, Nacionālo karavīru biedrības Bauskas nodaļas dalībnieki un tuvējo pagastu iedzīvotāji.
Saņemta Valsts prezidentes padomnieka vēstures jautājumos A. Zundas parakstīta atbilde. Tajā izteikta pateicība par pausto “viedokli tādā aktuālā jautājumā kā Latvijas vēstures pasniegšanas problēma mūsu skolās”. Turpinājumā: “Valsts prezidente aizvadītā gada nogalē Latviešu biedrības namā piedalījās konferencē, kas bija veltīta jūsu ierosinātajam jautājumam. Viņa atbalsta domu par Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu pamatizglītības posmā. Manuprāt, tagad lēmums ir jāpieņem Izglītības un zinātnes ministrijai, kuras pārziņā ir šie jautājumi.”
No Valsts kancelejas saņemta ziņa, ka “kolektīvā vēstule nosūtīta izglītības un zinātnes ministrei I. Druvietei izskatīšanai atbilstoši kompetencei un atbildes sniegšanai”. To vēstules autori gan bija izdarījuši paši, tāpēc atbilde uzskatāma par atrakstīšanos, turklāt bez sava viedokļa. Par ticības mācību un mazākumtautību konvenciju – ne vārda.
