Seminārā «Projektu izstrādes metodoloģija», kas sākās vakar, 25. janvārī, un turpinās arī šodien, 26. janvārī, tikās rajona pašvaldību plānošanas speciālisti un sabiedrisko organizāciju pārstāvji..
Seminārā “Projektu izstrādes metodoloģija”, kas sākās vakar, 25. janvārī, un turpinās arī šodien, 26. janvārī, tikās rajona pašvaldību plānošanas speciālisti un sabiedrisko organizāciju pārstāvji – tie, kuri raksta, iesniedz un vada dažādu veidu projektus rajonā.
Pasākums norit Eiropas PHARE programmas finansētā projektā “Institucionālās kapacitātes stiprināšana Zemgales reģionā”. Jau notikuši divi līdzīgi semināri Iecavā un Brunavā, kur projektu rakstīšanas teoriju apgūt bija atnākuši vairāk nekā divdesmit interesentu – pašvaldības darbinieki, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Konkurence kļūst lielāka
Projekta vadītājs, ilgtermiņa eksperts Zemgalē Neils Kalniņš “Bauskas Dzīvei” atzina, ka prakse rāda – šādi semināri ir ļoti nepieciešami un notiks vismaz pa vienam katrā Zemgales rajonā.
“Mācību mērķis ir veicināt finansējuma piesaisti savu problēmu risinājumam ne tikai pašvaldībās, bet palīdzēt arī sabiedriskajām organizācijām un uzņēmējiem. Pašlaik dažādos fondos un programmās ir daudz līdzekļu, bet tos nevar piesaistīt, jo nav uzrakstīti pietiekami kvalitatīvi projekti,” skaidroja N. Kalniņš. Viņš sacīja, ka konkurence kļūst arvien lielāka ne tikai nacionālajā līmenī, bet, startējot starptautiskos projektos, tai jau ir starptautiska pieskaņa. “Latvijā prot rakstīt projektus, bet nenoliegsim, ka citās ES valstīs to dara labāk, jo šajā “mākslā” tur ir lielāka pieredze,” atzina N. Kalniņš.
Dažāda pieredze
Semināra darbu vadīja īstermiņa eksperts Zemgalē Čaralampos Panorios, kurš vakar un šodien stāstīja mūsu rajona projektu rakstītājiem par prioritātēm šajā un nākamajā (2006. – 2013. g.) plānošanas periodā. Tad prioritāras būs Eiropas Komisijas izvirzītās vadlīnijas, kam būs pakārtotas teritoriālās.
Seminārā bija gan teorētiskā, gan praktiskā daļa. Nodarbību dalībnieku pieredze projektu veidošanā un vadīšanā bija dažāda, tāpēc arī lietderīguma koeficients, iespējams, bija atšķirīgs. Projekta vadītājs N. Kalniņš atzina, ka kopē jais līmenis tomēr tiek vērtēts pēc vājākā posma, tāpēc ir svarīgi, lai pēc iespējas vairāk cilvēku apgūtu to, kas ir projektu rakstīšanas stratēģijas pamatā.
“Visbiežākā kļūda ir tā, ka nemākam kvalitatīvi uzrakstīt nepieciešamības pamatojumu, mērķus, uzdevumus, sastādīt budžetu, loģiskās plānošanas matricu. Rajonā ļoti būtu nepieciešams speciālists, kas konsultētu projektu rakstīšanā, jo tieši pozitīvs grūdiens un idejas atbalsts nepieciešams, lai tālāk viss ritētu labi,” savu vērtējumu par semināru pauda pieredzējusī projektu rakstītāja, Īslīces pagasta attīstības nodaļas vadītāja Anita Skubiļina.
Vērtīgas diskusijas
“Seminārs dod skaidrāku priekšstatu par projektu izstrādi, ieviešanu, vadīšanu. Tas ir kārtējais pierādījums tam, ka mēs “taustāmies”, gan rakstot, gan vadot projektu, jo nav vienota profesionāla komandas darba ar skaidriem mērķiem un plāniem par projektu. Seminārs dod ieskatu par plašajām resursu piesaistes iespējām un to, cik maz no tā tiek izmantots,” “Bauskas Dzīvei” atzina ģimenes un sociālā atbalsta centra “Ābele” vadītāja Solvita Tilgale.
Skaistkalniete Laima Indriķe sevi sauc par daļēji pieredzējušu projektu rakstītāju. “Man vairāk veicies ar mazo projektu apgūšanu, maz saprotu no lielo ES fondu līdzekļu piesaistes mehānisma. Tā, manuprāt, ir liela atbildība, tāpēc arī zināšanām jābūt pietiekamām. Domāju, ka ļoti noderīga seminārā ir diskusija, kolēģu domas un pieredze ir ļoti vērtīgas,” sacīja L. Indriķe.
