Lasu dažādu partiju un apvienību kandidātu piedāvātās programmas pašvaldību vēlēšanām. Parasti šajā laikā idejas dzirkstīt dzirkstī.
Lasu dažādu partiju un apvienību kandidātu piedāvātās programmas pašvaldību vēlēšanām. Parasti šajā laikā idejas dzirkstīt dzirkstī. Apņemšanās un solījumu spektrs ir visai iespaidīgs, sākot no iedziļināšanās vērtiem priekšlikumiem, beidzot ar utopijām. Kā gan citādi varētu komentēt aicinājumu: “Attīstīsim novada skolu izglītības programmas, to saņēmēji kļūs konkurētspējīgi darba vidē un tālākajā izglītībā.” Cik man zināms, šīs programmas izstrādā Izglītības un zinātnes ministrijas īpaša struktūra, nevis pašvaldību deputāti. Man nav pat nojausmas, kā varētu tās “attīstīt”.
Nesaprotami formulēto fragmentu minēju tāpēc, ka vismaz vienā tekstā beidzot parādās vārds “izglītība”. Pagaidām publiskotajās programmās tas ir liels retums. Partiju kandidāti pilsētā sola uzlabot kārtībnieka darbu, asfaltēt ielas, rekonstruēt tiltu, sakārtot Ķirbaksalu, gādāt par baznīcu ēkām. Ja arī tiek minēta kultūra, tad vienīgi saistībā ar Bauskas pili, jo objekts taču ir kultūras piemineklis.
Pagaidām nevienā piedāvājumā neesmu atradusi meklēto – konceptuāli pamatotu, ilglaicīgā stratēģijā balstītu priekšlikumu Bauskas kultūrvidi attīstīt kopumā. Tekstos galvenokārt vīd apnicīgi solījumi kaut ko pielabot vai drusciņ sakārtot. Kļūst skumji, ka mums visu laiku tā jāknapinās, jo daudzi Latvijas rajonu centri un mazpilsētas no pieticības kaites jau sen tikuši vaļā un drosmīgi īsteno reālus projektus.
Ilgi esmu domājusi, ka Bauskā būtu nepieciešams moderns, kompakts kultūras centrs ar izstāžu, konferenču zālēm, interneta lasītavu, varbūt arī bibliotēku. Pieredze liecina, ka iespējami dažādi risinājumi. Piemēram, Siguldas kultūras centrā “Baltais flīģelis” zem viena jumta atrodas mākslas un mūzikas skola, neliela koncertzāle un izstāžu halle. Madonā līdzīgs centrs tapis nesen uzceltā bibliotēkas ēkā. Jauni projekti tiek gatavoti Talsos, Kuldīgā un citās pilsētās. Tas nenozīmē, ka ir samazinājusies tautas namu un muzeju loma pilsētu kultūras dzīves kontekstā. Tradicionālās kultūras iestādes un moderni centri nav konkurenti.
Var pajautāt jebkuram fotoamatierim, kā tiek vērtētas darbu eksponēšanas iespējas Bauskā. Lai piepildītu muzeja trīs ietilpīgās izstāžu zāles, meistariem jāstrādā vairākus gadus. Tautas nama mazā zāle ir galīgi nepiemērota fotogrāfiju eksponēšanai un aplūkošanai, bet citu alternatīvu nav. Mākslinieki atrodas nedaudz labākā situācijā, jo viņiem ir salons “Meistars Gothards”. Vēl jau tiek rīkotas arī konferences, semināri, svešvalodu kursi, citu interešu grupu nodarbības. Tāpēc katrs meklē šauru kaktiņu, kur apmesties, bet vai tā vajadzētu turpināties mūžīgi? Vienīgā vieta, kur cilvēki vakaros var satikties un pat apmainīties domām, Bauskā ir tirdzniecības centrs “Rimi”. Vai mums tiešām ar to ir gana?
