LETA
latformā “Mana balss” sākta parakstu vākšana par vairāku novadu atdalīšanu un neapvienošanu.
Kā iniciatīvas autors norādīts Jānis Misiņš. Iniciatīvā skaidrots, ka Saeimai ir jāņem vērā iedzīvotāju viedoklis un jālabo administratīvi teritoriālās reformas kļūdas. Ar šo iniciatīvu viņš vēlas panākt, lai 14.Saeima atver un labo Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, ņemot vērā ekspertu un iedzīvotāju viedokļus un pašvaldību domju lēmumus.
Iniciatīvas autors aicina Saeimu atjaunot vairāku novadu administratīvās robežas, kādas tās bija līdz 2021.gada 30.jūnijam, proti, Babītes novadu atdalot no Mārupes novada, Carnikavas novadu atdalot no Ādažu novada, Garkalnes novadu atdalot no Ropažu novada, Ikšķiles novadu atdalot no Ogres novada, Kandavas novadu atdalot no Tukuma novada, Ozolnieku novadu atdalot no Jelgavas novada, Rojas novadu atdalot no Talsu novada. Tāpat tiek aicināts saglabāt Varakļānu novadu, to nepievienojot ne Madonas, ne Rēzeknes novadam, kā arī neapvienot Daugavpili ar Augšdaugavas novadu, Jelgavu ar Jelgavas novadu, Liepāju ar Dienvidkurzemes novadu un Ventspili ar Ventspils novadu.
Misiņš aicina Saeimu izskatīt un ņemt vērā novadu, pagastu un pilsētu iedzīvotāju paustos viedokļus, tādējādi ievērojot Eiropas pašvaldību hartas normas un vietējo kopienu intereses.
Autora ieskatā spēkā esošā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas nesasniedza 13.Saeimas administratīvi teritoriālai reformai izvirzīto mērķi – līdz 2021.gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.
Iemesls tam, viņaprāt, esot gan nepienācīgā kārtā – pavirši, sasteigti, nekompetenti – izstrādātais likums, gan pārkāpumi konsultāciju procedūrā, ignorējot iedzīvotāju viedokli.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija virzīs grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai Madonas novadam pievienotu Varakļānu novadu. Izmantojot likuma atvēršanu, virkne Saeimas un reģionālo politiķu ir apņēmušies rosināt arī citas izmaiņas likumā, lai mēģinātu grozīt novadu robežas, kādas tika izveidotas uz iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām.
Foto: LSM.LV
Inciatīvavai vajadzētu pievienot arī Rundāles novada arvienošanu no Bauskas novada! Bauskas novads vairs nav tas bijušais Bauskas rajons, un Rundāles novads ir un būs izveidojies kā attīstītākā Bauskas novada daļa, kuru šobrīd nomāc Bauskas novada sliktā aura un nekopententais štats – un tas ir lipīgi, jo Rundales bijiušie darbinieki arī saslimuši ar šo infekciju!!!
Atdalīt Iecavu no Bauskas novada arī derētu. Vienas problēmas kopš apvienošanas, sevišķi pēc tam, kad visus novada uzņēmumus īrei un siltumam iegrūda vienā, un drīz jau gribēs grūst virsū jaunas īres maksas pieaugumus “TiRgUs CeNu KoNkUrEnCes” pēc. Kādā pakaļā vēl konkurence? Kādā tirgū? Kāds Iecavai ir bijis ieguvums pievienojoties Bauskas novadam? Iecavā vairāk darbavietu palicis? Vairāk veikali atvērti priekš cilvēku vajadzībām? Labāka infrastruktūra? Nemaz! Tikai cenas par visu pieaugušas, rēķinus salaiduši grīstē, un labāk jau nekas nebūs. Kāds mums, Iecavniekiem, vispār labums būt pie Bauskas novada? Iecava ir pilsēta, ne? Viss atkarīgs no Bauskā sēdošiem, rezultātu nav…
Vēl Iecavas novadu atdalīt no Bauskas novada
Tad varbut uzreiz atdalīt Bauskas novadu. Varbūt Vecumnieki sadzīvos ar Iecavu un Rundāli. Bet kopumā smieklīgi argumenti. Kāda atdalīšana. Vajadzētu pilnveidot efektivitāti, pārskatīt apvienību pārvalžu nepieciešamību. Iedzīvotāju skaits nepalielinās un līdz ar to arī pašvaldības budžets.
Un starp tiem Bauskā sēdošajiem man šķiet Bauskas pusē dzīvojošo ir mazākums.