Šodienas informācijas gūzmā ir viegli daudzko jaunu uzzināt, atrast, bet tikpat vienkārši var arī pazaudēt.
Šodienas informācijas gūzmā ir viegli daudzko jaunu uzzināt, atrast, bet tikpat vienkārši var arī pazaudēt.
Eiropas Konstitūcijas pirmajā oficiālajā tulkojumā bija ap 500 kļūdu burtos, vārdos, terminos. Pēc izlabotā pamatlikuma atsūtīšanas no Briseles tajā tika atrastas vēl aptuveni 150 kļūmes. Daži Saeimas deputāti pat atzīst, ka brīžiem neizprot, kādā valodā dokuments rakstīts, vai tā ir latviešu valoda.
Kļūdas paskaidrojumos
Apjaušot šo problēmu, tālāk izklāstītais kādam šķitīs tāds nieks vien. Taču nenoliedzams ir apgalvojums, ka visas lielās kļūdas sākas no reiz pieļautām mazām paviršībām. “Bauskas Dzīves” rīcībā ir vairāki paskaidrojumi. Tie ir pārpilni kļūdu – sākot no nepareizi uzrakstīta skolas direktora uzvārda līdz izlaistiem komatiem, garumzīmēm, nemaz nerunājot par stila kļūdām un teksta izvietojuma nosacījumiem. Paskaidrojumus rakstījuši dažādu pilsētas skolu audzēkņi, puikas, kuru uzvedība stundu laikā un vispār skolā laikam ir krietni neciešama.
Šiem pusaudžiem dažādu iemeslu dēļ izglītoties skolā ir apgrūtinoši, iespējams, viņu garīgā attīstība neļauj sasniegt labus mācību rezultātus. Taču ir zināšanu minimums latviešu valodā, kas, pamatskolu beidzot, jāapgūst. Var nomaldīties savrupinājumu, saliktu teikumu un svešvārdu labirintos, bet vai nav jāmāk pareizi noformēt iesniegumu, paskaidrojumu?
Pavirša attieksme
Cik un kā šīs lietas māca skolā, stāsta rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Vija Cerusa. Lietišķo rakstu tēma ir mācību programmā, sākot no 5. klases. Šie jautājumi iekļauti mācību noslēguma pārbaudes darbos, 9. un 12. klasi beidzot. Programmas ir piesātinātas. Ik gadu vienreiz izrunā šo tēmu, iemācās rakstīt iesniegumu, paskaidrojumu. Pie šī jautājuma gada laikā vairs nesanāk atgriezties.
Arī mācību metodes, palīglīdzekļi tagad ir citādāki. Skolēni daudzus uzdevumus pilda darba burtnīcās, kur nav daudz jāraksta, nereti tikai jāatzīmē pareizais atbildes variants. Turklāt bērni, rakstot diktātu vai pildot uzdevumu latviešu valodā, vairāk koncentrējas gramatikas normu ievērošanai nekā veicot darbu citā mācību priekšmetā vai arī satraukuma un baiļu pārņemti rakstot paskaidrojumu. “Nenoliedzu, ka skolēnu rakstu valodas uzlabošanā vairāk var darīt arī latviešu valodas skolotāji, taču iemeslu valodas zemajai kultūrai saskatu citur. Tā ir skolēnu, noteikti arī pārējās sabiedrības daļas pavirša attieksme pret savu valodu, runas stilu. Steiga un paviršība – tie, manuprāt, ir lielākie šī laika latviešu valodas ienaidnieki,” tā V. Cerusa.
Tieši tā – kā paviršu attieksmi pret latviešu valodu – V. Cerusa komentē arī kādas Bauskas skolotājas iesniegumu mācību iestādes vadībai. Pedagoģe, iespējams, bija uztraukusies, taču tekstā redzams, ka dažus gramatikas pamatlikumus viņa nezina.
Vai visu noteiks nauda?
Valodas kropļojumi, kas arvien uzmācīgāk mums tiek uzspiesti, ar laiku var pārvērsties par pašpietiekamu normu, kuru bieži vien nosaka nauda. Tikai viens piemērs. Bieži vien sadzīves un elektropreces veikalā Kalna ielā, pretim Tautas namam, tiek pārdotas lētāk, pārdevēji ir zinoši un laipni, cilvēki tirgotavu apmeklē un iepērkas. Atnākuši mājās, pat īsti nemāk pateikt, kurā veikalā bijuši, jo latviski tā nosaukums “RD Electronics” nav izrunājams. Starp citu, šī aizdevumu kompānija nu maina nosaukumu. Turpmāk būs jācenšas citiem stāstīt, ka kredīts par ledusskapi kārtots firmā “ge monej” (“GE Money”).
Kas notiek ar tevi, mana latviešu valoda?
