Bauskas centrā 29. janvāra pēcpusdienā pamestā jaunbūvē atrasts vīrieša līķis.
Bauskas centrā 29. janvāra pēcpusdienā pamestā jaunbūvē atrasts vīrieša līķis.
Rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietniece Inga Leitāne informē, ka miris 1952. gadā dzimušais N. K. – persona bez pastāvīgas dzīvesvietas. Pirms tam pēdējā pieraksta vieta viņam bija Brunavas pagastā. Vīrietis miris dabīgā nāvē, nav konstatēta vardarbība.
Bauskas pilsētas kārtībnieks Aldonis Buls stāsta, ka mirušais ir viens no viņam zināmiem sešiem pilsētas bezpajumtniekiem. Vīrietis kādreiz iecerētās mūzikas skolas nepabeigtajā jaunbūvē mitis jau samērā ilgi. Kādu laiku daži bezpajumtnieki dzīvojuši dārza mājiņā Ziedoņu ielā, bet tad būda nodegusi. Siltākā laikā kāds cilvēks esot sastopams pamestā jaunbūvē aiz veikala “Top!”. Visi šie ļaudis nav Bauskas iedzīvotāji, viņi pierakstīti dažādos pagastos, pat citos rajonos. A. Buls uzsver, ka neviens bezpajumtnieks nav izrādījis izteiktu agresivitāti. Ja kāds arī vakara stundā uzlavās pārgulēt mājas augšējā stāva kāpņu telpā, tad rīta agrumā steidzas to pamest.
“Bauskas Dzīve” kopā ar pilsētas kārtībnieku 31. janvārī apmeklēja vienu šādu bezpajumtnieku mitekli līdzās a/s “Bauskas klēts”, bet jau Īslīces pagasta teritorijā. “Mājās” bija vien Artūrs Krauklis, 34 gadus vecs, kādreiz Bauskā, Rīgas ielā, pierakstīts vīrietis. Šajā ēkā viņš mīt vairākus gadus. Pašlaik kopā ar Artūru dzīvo seši cilvēki, sieviete no Dobeles, viņas vīrietis un vēl daži. Visi viņi guļ vienā istabā, turpat arī nikns suns.
Artūrs atklāj, ka bez pajumtes ir jau desmit gadu, kopš vecāku bērēm. Viņam ir pamatskolas izglītība, kursos ieguvis autoatslēdznieka, motorista iemaņas. Artūrs un viņa biedri nekur nestrādā, pārtiek no naudas, ko dabū par kaut kur salasītiem un pārdotiem krāsainajiem metāliem. Pārtiku atrod konteineros, dažreiz aiziet uz Pestīšanas Armiju pēc drēbēm.
Ēkā nav elektrības, ūdens, toties ir krāsns. Malku kurināšanai salasa dažādās vietās.
“Visgrūtāk ir tagad, ziemā, kad ir sals un sniegs. Sildāmies ar malku, kādreiz arī alkoholu ieņemam. Kad esmu iedzēris, es vienmēr turos pie mājas. Ar uguni apejos prātīgi, nekas nodegt nevar,” tā par ikdienu stāsta Artūrs. “Bauskas Dzīvei” viņš teic, ka gribētu jau gan dzīvot citādāk, cerība nedaudz esot. Taču par savu pašreizējo situāciju Artūrs nevienu nevaino un palīdzību arī negaida. “Tāds ir mans liktenis,” atvadoties apgalvo bezpajumtnieks Artūrs.
