Apmeklētāju skaits nevar būt noteicošais tautas namu darbības vērtēšanā. Katrai apdzīvotai vietai piemīt savas īpatnības, ko nedrīkstētu ignorēt. Tā uzskata Skaistkalnes pagasta tautas nama vadītāja Līga Baļčūne. Viņa šajā amatā ir jau septīto gadu.
Apmeklētāju skaits nevar būt noteicošais tautas namu darbības vērtēšanā. Katrai apdzīvotai vietai piemīt savas īpatnības, ko nedrīkstētu ignorēt. Tā uzskata Skaistkalnes pagasta tautas nama vadītāja Līga Baļčūne. Viņa šajā amatā ir jau septīto gadu.
Interešu kopa darbojas mājās
Sarunā par Skaistkalnes kultūras dzīvi piedalās arī pagasta bibliotēkas vadītāja Daiga Jakuška, kura padomju laikā desmit gadus vadījusi vietējo tautas namu, un sarīkojumu aktīva apmeklētāja Ieva Trušinska.
Ieva nav iesaistījusies tautas nama amatierkopās, toties savā mājā izveidojusi interešu neformālu apvienību. Oficiāls statuss un līderis tai nemaz neesot vajadzīgs, jo ideju autores un izpildītājas ir visas dalībnieces. Pensionāre Ieva Trušinska un viņas astoņas domubiedres apvieno aizraušanās ar rokdarbiem un vēlme dzīvot aktīvi un pilnvērtīgi. Apsildāmā garāžā iekārtota vingrošanas zāle, bet saimnieces plašā viesistaba reizi nedēļā pārvēršas par adīšanas un tamborēšanas meistardarbnīcu. Amata prasmi sievietes netur noslēpumā, un Ziemassvētkos pēc viņu iniciatīvas pagastmājā tika iekārtota rokdarbu izstāde. Interešu grupas dalībnieces jau gatavo darbus pavasara izstādei.
Bez sabiedrības grūti iztikt
Iztaujāta par pagājušā gada interesantāko sarīkojumu tautas namā, Ieva pārliecinoši atbild: “Tā noteikti bija zemnieku balle. Manuprāt, visi apmeklētāji varētu apgalvot to pašu. Ja lauciniekam pieder trusis vai zemeņu dobe, arī tad viņš ir zemnieks. Pie mums, organizējot šādas balles, iedzīvotāji netiek šķiroti pēc zemes īpašumu platības. Katrs var nākt, piedalīties organizēšanā, satikt paziņas un sirsnīgā noskaņā pavadīt vakaru. Ja cilvēks negrib atpalikt no dzīves, vēlas gūt jaunu informāciju, uzturēt kontaktus ar citiem, viņam noteikti jāiet sabiedrībā. Man šīs lietas ir ļoti svarīgas, kopš meita studē Rīgā un dzīvoju viena. Līdzīgi domā arī interešu grupas pārējās dalībnieces.”
Līga Baļčūne piekrīt, ka nevienu aiz rokas nevar aizvest uz tautas namu. Tomēr viņas vērojumi liecina, ka daži cilvēki gluži vienkārši baidās sākt ko jaunu, piemēram, iesaistīties teātra trupā. Viņiem noteikti vajadzīgs uzmundrinājums. Līga domā, ka kultūras speciālistiem laukos jābūt ļoti vērīgiem un ieinteresētiem, lai īstajā laikā sniegtu draudzīgu atbalstu un palīdzētu justies pašapzinīgākiem.
Jauniešiem uztic pienākumus
Pagasta tautas nama amatierkopās darbojas apmēram 50 iedzīvotāju. Gandrīz puse no viņiem ir skolēni. Vietējā vidusskolā nav piemērotas sarīkojumu zāles, tādēļ visas aktivitātes notiek tautas namā. Vidusskolēnu iekļaušanās tautas nama amatierkopās ir pašsaprotama. Palīdzot organizēt dažādus sarīkojumus, viņi gūst arī jaunu pieredzi, uzskata Līga Baļčūne un min konkrētu piemēru: “Teātra trupā sāka darboties jauni, talantīgi puiši Andis un Mārcis Silakaktiņi. Redzot jaunekļu vēlmi iesaistīties visās kultūras norisēs, Andim pērn uzticējām atbildīgu pienākumu, pieņemot viņu darbā par tautas nama gaismu operatoru. Ar jauniešiem vienmēr var atrast kopīgu valodu, ja vien ir vēlēšanās nodibināt un uzturēt kontaktus.”
Daiga Jakuška teic, ka viņas četri bērni kopš mazotnes ir darbojušies teju visās amatierkopās. Arī tagad, būdami pieauguši un dzīvodami citur, viņi nav vienaldzīgi pret Skaistkalnē notiekošo. Tomēr jaunu cilvēku potenciāls, kas varētu kļūt par nozīmīgu faktoru kultūras dzīves veicināšanā pagastā, ir niecīgs. Problēma ir gluži tāda pati kā citviet Latvijā – pēc studiju beigšanas dzimtajā vietā gandrīz neviens neatgriežas, jo laukos nav darba vietu un izaugsmes iespēju.
Aktivitāti mazina tehnoloģijas
Salīdzinot darbu tautas namā pirms 25 gadiem un tagad, Daiga secina: “Laikmets ir mainījies līdz nepazīšanai. Kamēr nebija pieejamas jaunas tehnoloģijas – kabeļtelevīzija, video, skaņu iekārtas –, sarīkojumu apmeklētāju un pašdarbnieku skaits visur bija daudz, daudz lielāks. Tagad cilvēkiem ir izvēles plašas iespējas. Diezgan krasi atšķiras arī sabiedrības grupu intelektuālās un emocionālās prasības. Vienam pilnīgi pietiek ar seriālu skatīšanos, cits nespēj iztikt bez labu koncertu un izrāžu apmeklēšanas. Visi cilvēki taču nav vienādi.”
Līga Baļčūne nelolo ilūzijas, ka sarīkojumus Skaistkalnes tautas namā pārpildītu apmeklētāji no visa rajona, jo apdzīvotā vieta atrodas nomalē. Skaidrs, ka uz ballēm vai diskotēkām no Bauskas jaunieši šurp nebrauks, bet tuvākajiem kaimiņiem – bārbeliešiem – ir savs tautas nams. Līgasprāt, galvenā vērība ir jāvelta atpūtas iespēju dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem, nevis par katru cenu jātiecas pēc pilnām sarīkojumu zālēm.
Pavisam nemanāmi skaistkalniešiem izdevies nodibināt ciešu saikni ar Aizkraukles rajona tuvējo pagastu – Kurmenes un Valles – amatierkopām. Kontaktus veicinājusi pirms pieciem gadiem izveidotā teātra trupa “Gadījums”, ko vada valliete Aija Skosa.
***
fakti
– Skaistkalnes tautas nama ēkā uzlabojumi norit pakāpeniski: ir ieklāts jauns jumts, griesti, lielās zāles grīda, iekārtots jauns vestibils, virtuve. Ēkai ir autonoma apkure, darbojas ūdenssildītājs, kanalizācija. 2005. gadā paredzēts veikt mazās zāles un kāpņu telpas remontu.
– Tautas namā darbojas jauniešu deju kopa, sieviešu vokālais ansamblis, Vecsaules un Skaistkalnes pagasta apvienotais sieviešu koris “Skalve” un amatierteātris “Gadījums”. Var spēlēt arī galda tenisu.
