Pašvaldību skolās visvairāk trūkst pedagogu palīgu, izglītības psihologu, speciālo pedagogu un logopēdu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati, kas trešdien prezentēti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
IZM Izglītības departamenta vadītājs Rūdolfs Kalvāns norādīja, ka jaunais finansēšanas modelis “Programma skolā” būtiski palielinājis pieejamos līdzekļus atbalsta personālam skolās. Tas paredz lielāku elastību lēmumu pieņemšanā, jo finansējums netiek stingri piesaistīts konkrētu amata vietu aizpildīšanai, līdz ar to skolas pašas var lemt, kā visefektīvāk izmantot pieejamos resursus. Piemēram, ja nav iespējams piesaistīt nepieciešamo skaitu psihologu, skolas var stiprināt atbalstu citos veidos, piesaistot pedagogu palīgus.
Vienlaikus ministrijā uzsver, ka galvenā problēma joprojām ir speciālistu pieejamība, un situācija kopš gada sākuma nav būtiski mainījusies.
Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem šī gada sākumā pedagogu palīgu vakanču skaits pārsniedza 80 slodzes. Izglītības psihologu, speciālo pedagogu un logopēdu vakanto slodžu skaits katrā no šīm jomām pārsniedz vairākus desmitus.
Mazāk vakanču ir izglītības iestāžu bibliotekāriem un karjeras konsultantiem, savukārt sociālo pedagogu amatos trūkums ir salīdzinoši neliels.
Kopumā izglītības iestādēs šī gada sākumā bija reģistrētas 185 vakantas slodzes, kuru nodrošināšanai nepieciešami 316 573 eiro mēnesī.
Dati arī liecina par nevienmērīgu finansējuma izmantošanu starp dažādām atbalsta personāla kategorijām. Piemēram, psihologu un karjeras konsultantu gadījumā faktiski nodarbināto slodžu apjoms ir mazāks par plānoto, un šos līdzekļus praksē nereti novirza citu speciālistu piesaistei, kur trūkums ir izteiktāks – pedagogu palīgiem, speciālajiem pedagogiem un logopēdiem.
Ministrijas ierēdnis arī vērsa uzmanību, ka atbalsta personāla darba organizācija skolās atšķiras. Tas, kā tiek izmantoti pedagogu palīgi, būtiski variē starp izglītības iestādēm, un vienotas pieejas šajā jomā nav.
Jauno modeli “Programma skolā” pakāpeniski sāka ieviest šajā mācību gadā, vispirms nodrošinot finansējumu atbalsta personālam. Modeli pilnā apmērā valdība vienojusies ieviest no 2026. gada septembra.
Reforma paredz, ka mērķdotācijas no valsts budžeta pilnā apmērā saņems tikai tās pašvaldības, kurām ir sakārtots skolu tīkls. Noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits. Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.
Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023. gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī “Nauda seko skolēnam” ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.
