Valstī 2004. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja vairāk nekā 500 cilvēku. Salīdzinot ar šo skaitli, 15 uz mūsu rajona ceļiem izdzēstās dzīvības nav daudz. Taču katrs no šiem 15 tajā liktenīgajā rītā mājas atstāja ar cerību atgriezties.
Valstī 2004. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja vairāk nekā 500 cilvēku. Salīdzinot ar šo skaitli, 15 uz mūsu rajona ceļiem izdzēstās dzīvības nav daudz. Taču katrs no šiem 15 tajā liktenīgajā rītā mājas atstāja ar cerību atgriezties. Liktenis, pārgalvība, traģiska likumsakarība to liedza.
Šis gads sācies vēl bezcerīgāk. Janvārī Bauskas rajonā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši pieci cilvēki. Četri no tiem ir gājēji, viens automobiļa pasažieris. Trīs traģēdijas notika Iecavas novadā, bojā gājušas sievietes Vecumniekos un Codes pagastā. Visi negadījumi notikuši diennakts tumšajā laikā. Ko darīt, kā turpināt braukt, iet un dzīvot tālāk? Atbilde ir pavisam vienkārša, pat banāla – jābrauc un jāiet prātīgāk. Šajā atvērumā centīsimies izzināt, kā to varētu panākt.
Neiepriecinošā statistika
Bauskas rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas (CP) priekšnieka pienākumu izpildītājs Aleksandrs Sidorčiks, analizējot pērnā gada ceļu satiksmes negadījumu statistiku, nesaka neko iepriecinošu. Pērn rajonā reģistrētas 532 avārijas, no tām 196 Bauskā. 96 negadījumos bija cietušie un bojāgājušie. Kopumā pērn dažādas traumas guva 130 cilvēku.
Joprojām nedroša ir mūsu galvenā maģistrāle – ceļš A-7. Pērn tur reģistrēti 77 negadījumi, cietuši 38 cilvēki, seši gājuši bojā. Bīstamāks ir posms no Ķekavas līdz Bauskai, kur reģistrētas 63 avārijas, no Bauskas līdz Grenctālei – 23. No 532 pērn reģistrētiem negadījumiem 60 reizes šoferi pie stūres bija sēdušies alkohola reibumā. Cietušo vidū ir arī krietni iereibuši gājēji, divi velosipēdisti, viens motocikla vadītājs.
Veicot pārbaudes, policija pērn konstatēja, ka 351 šoferis pie stūres sēdies, pārsniedzot atļautās 0,5 promiles alkohola. A. Sidorčiks gan piebilst, ka 2003. gadā situācija bijusi līdzīga – pie stūres dzērumā pieķerti 348 šoferi.
Piemērotie sodi nelīdzēs
Tieksme braukt dzērumā ir valsts mēroga nelaime. Likumdevēji pat iecerējuši grozījumus likumos. Projektā paredzēts konfiscēt automašīnas, ja vadītājs sēdies pie stūres reibumā un bez tiesībām. Satiksmes ministrs Ainars Šlesers izteicies, ka autovadītājiem, kas atkārtoti gada laikā sēdušies pie stūres reibumā, būtu piemērojams vienīgi cietumsods. Izskanējuši arī priekšlikumi vēl paaugstināt sodu par braukšanu dzērumā. Pašlaik likums paredz: ja vadītājam konstatētas 0,5 līdz vienai promilei – 150 līdz 300 latu naudas sodu. Ja izdzerts vairāk, sodu var palielināt pat līdz pustūkstotim latu.
A. Sidorčiks šaubās, vai vēl bargāks sods atrisinās problēmu. Viņš uzskata, ka vispirms jāmaina domāšana. Jāpanāk, lai draugi, paziņas atrunātu, neļautu iereibušam šoferim sēsties pie stūres. CP priekšnieka pienākumu izpildītājs konstatējis, ka pozitīva tendence šajā jomā iezīmējas jauniešu vidū. Arvien biežāk nācies konstatēt, ka, atgriežoties naktī no kādas ballītes, mašīna pilna iereibušu pasažieru, taču par šoferi ir sarunāts kāds, kurš tajā vakarā atturējies no alkohola lietošanas.
Šoferi mēdz būt ļoti dažādi
Ceļu policisti ir tikai daļa no autosatiksmē iesaistītām personām. Viņu pienākums ir raudzīties, kā braucēji un gājēji ievēro noteikumus, sodīt pārkāpējus, brīdināt pārgalvīgos. SIA “Aips” autobusa šoferis Valērijs Rodevičs uzskata, ka policisti uz rajona ceļiem sastopami pietiekami. Protams, biežāk viņi redzami uz maģistrāles A-7, retāk nomaļos lauku ceļos. Taču katram pārgalvīgajam policistu klāt nepieliksi. “Šoferi ir ļoti dažādi. Ir bijis, ka man, braucot ar atļauto ātrumu, kā stāvošam aiziet garām kāds cits braucējs. Noteikumus neievēro, tur tā vaina. Cik nav gadījies, ka pirms Iecavas pie Zorģiem, kur apdzīt aizliegts, iet garām viena mašīna pēc otras, īpaši vieglie automobiļi,” tā V. Rodevičs.
Bauskas šofera stāstīto apstiprina valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” apkopotā informācija par autovadītāju braukšanas stilu janvāra pēdējā nedēļā. Tikai aptuveni puse šoferu pa valsts galvenajiem autoceļiem ir braukuši, nepārsniedzot 90 kilometrus stundā. Uz autoceļa A-7, posmā no Rīgas līdz Lietuvas robežai, fiksētas 32514 automašīnas, no kurām lēnāk par 90 km/h brauca 19048. Vēl 8026 transportlīdzekļi pārvietojās ar ātrumu 91 līdz 100 km/h, 3643 – ar ātrumu 101 līdz 110 km/h, bet 221 – ar ātrumu, kas lielāks par 131 km/h.
Vajadzētu četras joslas
SIA “Aips” autobusa šoferim Harijam Baltrušaitim ir 45 gadu darba stāžs. Viņš piekrīt, ka daudzo avāriju vaininieki ir paši braucēji. Īpaši kritiski viņš izsakās par lielajām kravas automašīnām. “Ko līdz policisti, ja fūres šoferis, ieraugot posteni ceļa malā, pa rāciju par to paziņo pārējiem. Un tad visi brauc kārtīgi. Īpaši nekaunīgi brauc šoferi ar Igaunijas numuriem apzīmētās mašīnās. Turklāt netiek ievērota satiksmes noteikumu prasība stūrēt tā, lai apdzenot var iespraukties starp divām fūrēm. Brauc tādi pieci igauņi, un tu neparko netiec viņiem garām,” atklāj šoferis.
Viņš arī stāsta par situācijām, kad traucē pārāk lēni braucēji. “Intensīvas satiksmes posmos, piemēram, no Rīgas līdz Ķekavai, uz 70 brauc viens vīrs ar žigulīti, apdzīt tu viņu nekādi nevari. Taču man ir grafiks, kas paredz, ka maršruts Rīga–Bauska jāveic stundā un desmit minūtēs. Kad nu aiz tāda žigulista esmu vilcies 15 minūtes, ko lai es daru? Kaut kad man nokavētais laiks jāatgūst,” skaidro autobusa vadītājs. Viņam pievienojas arī kolēģis Vladislavs Greivuls, piebilzdams, ka ceļš A-7 daudzviet ir gan sliktā stāvoklī, gan arī par šauru. “Te noteikti vajag četras joslas, vismaz no Rīgas līdz Iecavai,” ir pārliecināts V. Greivuls.
Uz maģistrāles mašīnu par maz
Šovasar plānots sākt ceļa A-7 rekonstrukciju posmos no Ķekavas līdz Iecavai un no Bauskas līdz Grenctālei. Brauktuvi paplašinās, taču daudzu vadītāju gaidītās četras joslas izbūvētas netiks. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” tehniskās pārvaldes ce ļu tīkla daļas vadītājs Andris Arbergs stāsta, ka uz maģistrāles A-7 satiksmes intensitāte ir nepietiekama, lai izbūvētu četras braukšanas joslas. Pērn posmā no Ķekavas līdz Iecavai diennaktī reģistrētas vidēji 7274 automašīnas, savukārt posmā Iecava–Bauska – 5504.
Eiropas standarti paredz, ka sākt izvērtēt četru joslu brauktuves izbūves nepieciešamību var tad, ja diennakts laikā pa ceļu pārvietojas aptuveni 18 līdz 22 tūkstoši automašīnu. Turklāt četras joslas ir tikai daļa no nepieciešamā. Šāda ceļa šķērsošana jānodrošina divos līmeņos, jābūt arī speciāli izbūvētām visām nobrauktuvēm. Izveidojot maģistrāli, jāparedz iespēja līdzās uzturēt paralēlo ceļu, pa kuru pārvietoties pārējai tehnikai. A. Arbergs piebilst, ka šovasar iecerētā ceļa A-7 rekonstrukcija tomēr tiks veikta – palielinoties satiksmes intensitātei, ar laiku kādā posmā varēs izbūvēt papildu joslu.
Viedokļu daudz, taču ne visi sniedz problēmas risinājumu. Dažbrīd šķiet, ka izejas meklēšanu daudzas atbildīgās personas cenšas maskēt ar, viņuprāt, burvju vārdiem “jāmaina domāšana”.
Dzērušos sauks vārdā
Rosināt mainīt gājēju un braucēju domāšanu cenšas arī “Bauskas Dzīve”. Esam sākuši un turpināsim publikācijās saukt vārdā automobiļu vadītājus, kuri izraisījuši avāriju, būdami alkohola reibumā. Sekosim līdzi gājēju gaitām gan tumsā, gan gaišā dienas laikā, degot luksofora zaļajam vai sarkanajam signālam. Vērojot, kā ritēs autoceļa A-7 rekonstrukcija, sekosim darbu kvalitātei un atbilstībai šī laika prasībām. Taču arī avīze diezin vai spēs piedāvāt citu risinājumu, kā vien jau dzirdēto – jāmaina domāšana, katram un visiem.
***
Secinājumi pēc avārijas
VADĪTĀJA, kura izraisīja smagu avāriju un, par laimi, izdzīvoja:
– Mans automobiļa vadītājas stāžs ir gads un trīs mēneši. Pirms neilga laika nācās pārdzīvot avāriju, kuras vaininiece biju es pati. Viss beidzās laimīgi, lai arī auto ir neglābjami sasists. Apdzenot miglas laikā, nespēju labi saredzēt notiekošo, kad pēkšņi priekšā pamanīju vieglo automobili. Tā bija viena sekunde, kuras laikā neko vairs nespēju mainīt. Iespējams, nedaudz paspēja reaģēt pretimbraucošās mašīnas šoferis, tāpēc auto sadūrās tikai ar sāniem. Izdzīvoju. Automobilis bija aprīkots ar gaisa spilveniem, kuri pasargāja, biju piesprādzējusies. Noteikti tā bija arī veiksme.
Šis gadījums pierāda veco patiesību, ka cilvēks mācās tikai no savām kļūdām. Taču ir situācijas, kurās paļauties uz veiksmi var būt pārāk dārga mācība. Daudzo avāriju izskaidrojums būtu gan nedroši ceļi, gan braucēju pieredzes trūkums, taču galvenais, manuprāt, ir – steiga dzīvot.
Pēc kāda laika braukt ar auto noteikti atsākšu, taču secinājumi ir radušies.
ŠOFERIS, kura pieredzētā negadījumā dzīvību zaudēja gājējs. Ekspertīze apstiprināja, ka šoferis nebija vainīgs:
– Man tā bija smaga psiholoģiska trauma. Pie auto stūres atkal piesēdos tikai četrus mēnešus pēc avārijas. Tikai tad, kad saņēmu oficiālu ekspertu atzinumu, ka patiešām neesmu vainīgs.
Bija pilnīga tumsa, kad pēdējā brīdī uz ceļa pamanīju cilvēku. Izvairīties nebija iespējams. Tagad mašīnā vadāju līdzi kaudzīti atstarotāju un dalu tos tumsā sastaptiem gājējiem.
Arī es uzskatu, ka cilvēki visām šausmām, ko viņu pārgalvīgā rīcība uz ceļa var izraisīt, notic tikai tad, kad paši vai tuvinieki ir cietuši. Daudziem noteikti ir grūti saprast, cik jaudīga kļuvusi tehnika, kādu atbildību tā uzliek šoferim. Vai risinājums ir tikai sodu paaugstināšana – grūti pateikt. Ir jāmaina domāšana.
Iespējamie risinājumi
Psiholoģe Benita Svareniece:
– Saprotu policijas priekšnieka cerības uz jauno paaudzi. Jo cilvēks kļūst vecāks, jo lēnāk viņš uztver visu jauno, arī pieaugošo satiksmes intensitāti, automobiļu jaudas palielināšanos. Ļaudīm grūti apjaust, ka drošības jostas lietošana nelaimes brīdī var glābt dzīvību. Viņiem šķiet, ka akcijas ir domātas kādam citam, nevis pašam. Daudzi to uztver kā vienkāršu reklāmu.
Uzskatu, ka par agresīvu dēvētā reklāmas kampaņa, rādot šaušalīgas avāriju ainas, varētu psiholoģiski iespaidot. Tāpat daudziem grūti apjaust, ka policistu aktivitātes ir veltītas pašu braucēju drošībai. Manuprāt, cilvēku domāšana ar laiku mainīsies. Tur es arī saskatu iespējamo risinājumu, kā samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu.
