Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība ir lielākā nevalstiskā organizācija rajonā, kas apvieno ap 300 dalībnieku.
Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība (MMB) ir lielākā nevalstiskā organizācija rajonā, kas apvieno ap 300 dalībnieku.
Savējiem piedāvā atlaides
Līdzīgu organizāciju vidū Latvijā Bauskas MMB ieņem vienu no vadošajām pozīcijām, jo paralēli ikdienas darbam iesaistās nozīmīgu vides projektu īstenošanā.
Pirms nedēļas par biedrības domes izpilddirektoru tika ievēlēts Pēteris Seleckis, kurš organizācijā darbojas kopš 1968. gada un ir aizrautīgs makšķernieks. Jaunais izpilddirektors raksturo biedrības sastāvu: “Apmēram 70 procenti dalībnieku ir makšķernieki, pārējie – mednieki. Līdzdalība organizācijā nav balstīta tikai uz entuziasmu, jo liela nozīme ir arī praktiskiem apsvērumiem. Biedrības dalībnieki var baudīt vairākas priekšrocības, kā, piemēram, ar atlaidi iegādāties makšķerēšanas kartes un vimbu makšķerēšanas licences. To cena kļūst augstāka, bet licenču skaits samazinās. Zvejas ierobežojumi ir saistīti ar vimbu resursu aizsardzību. Šogad licence maksās jau 15 latu, bet biedrības dalībnieki tās varēs iegādāties lētāk.”
Tālredzīga stratēģija
Bauskas MMB domes priekšsēdētājs Jānis Barens piemetina, ka biedrības organizētās aktivitātes arī daudzus motivē tajā iekļauties. Viņš min tradicionālās stenda šaušanas, makšķerēšanas sacensības, citas sportiskas aktivitātes, medību trofeju izstāžu rīkošanu. Biedrībā apvienojušās gan fiziskas, gan juridiskas personas.
Deviņdesmito gadu sākumā tika likvidēta Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrība, un līdz ar to darbību pārtrauca daudzas rajonu biedrības. Baušķeniekiem izdevās organizāciju ne vien saglabāt, bet arī nostiprināt. Tā bija tālredzīga, labi pārdomāta stratēģija, jo nevalstisku organizāciju loma aktuālu vides problēmu risināšanā valstī aizvien palielinās.
Nauda atgriežas atpakaļ
Baušķenieki ir vairāku aktuālu vides projektu iniciatori un realizētāji. Par tiem informē Bauskas MMB domes pārstāvis Valērijs Gabrāns: “Mēs esam līderi vimbu licencētās zvejas organizēšanā valstī. Pieredze nerodas uzreiz, tā ir krāta gadiem. Interese par vimbu zveju ir ļoti liela, uz Bauskas upēm brauc makšķernieki arī no citiem rajoniem. Lielākā daļa par licencēm iekasētās naudas – 70 procenti – nokļūst Zivju fondā. Šie līdzekļi tiek izmantoti vērtīgo zivju mazuļu audzēšanai un to ielaišanai Lielupes baseina upēs Bauskas rajonā. Nauda atgriežas, un tas nozīmē, ka ikviens makšķernieks, kurš nopircis licenci, ir atbalstījis zivju resursu saglabāšanas un pavairošanas projektu.”
Pagājušajā gadā Lielupē tika ielaisti pirmie lašu mazuļi. Rudenī veiktā izpēte liecināja, ka var gaidīt labus rezultātus. Šogad upē ielaisto lasēnu skaitu paredzēts desmitkāršot. Turpināsies arī 2003. gadā sāktais alatu un foreļu pavairošanas projekts dažās Bauskas apkārtnes upēs.
Dīķos varēs ķert karpas
Pēteris Seleckis atklāj, ka šogad makšķerniekus gaida patīkams jaunums, jo Bauskas rajonā pēc MMB iniciatīvas tiek iekārtots karpu dīķis. Līdz šim baušķenieki brauca uz dīķiem Skrundā un Tomē, kur šīs zivis ir atļauts makšķerēt.
Latvijas Makšķernieku asociācija par 2005. gada prioritāti ir noteikusi darbības aktivizēšanu valsts reģionos, norāda Valērijs Gabrāns, kurš 16. februārī piedalījās šīs organizācijas valdes sēdē. Šogad tiks izveidotas Makšķernieku asociācijas četras reģionālās nodaļas. Zemgales novada nodaļa atradīsies Bauskā, veidojot ciešu sadarbību ar Bauskas MMB.
Makšķerēšanas likumā veiktie grozījumi ļauj paplašināt nevalstisko vides organizāciju pilnvaras, tādēļ Bauskas MMB, sākoties licencētās vimbu makšķerēšanas sezonai, algos divus darbiniekus, kuri rajona teritorijā pastiprināti kontrolēs makšķerēšanas noteikumu ievērošanu.
