Būvgružu kaudzes mežmalās, Bauskas pievārtē, blakus atkritumu konteineriem gan pilsētā, gan citviet rajonā. Kāpēc tas tā notiek? Atkritumu apsaimniekošanas jomā taču esam viens no vadošajiem rajoniem valstī.
Būvgružu kaudzes mežmalās, Bauskas pievārtē, blakus atkritumu konteineriem gan pilsētā, gan citviet rajonā. Kāpēc tas tā notiek? Atkritumu apsaimniekošanas jomā taču esam viens no vadošajiem rajoniem valstī.
To “Bauskas Dzīve” vaicāja atkritumu apsaimniekotājuzņēmuma SIA “Vides serviss” rīkotājdirektoram Egilam Pukinskim, kā arī vairākiem rajona iedzīvotājiem.
Viens no atkritumu veidiem
“Vairāk nekā trīsdesmit normatīvo aktu reglamentē un nosaka prasības vides kvalitātes veidošanā un saglabāšanā. Tās ir saistošas arī atkritumu apsaimniekotājiem,” informēja Egils Pukinskis.
Viņš sacīja, ka ir daudz dažādu atkritumu veidu – sadzīves atkritumi (izlietotais iepakojums, sadzīves bīstamie atkritumi, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bioloģiski sadalāmie atkritumi), lielgabarīta atkritumi (nolietotas mēbeles), būvniecības atkritumi u. c., kuru apsaimniekošana ir atšķirīga. Pašlaik gan Bauskā, gan rajonā aktuāls jautājums ir pareiza būvniecības atkritumu apsaimniekošana. Tās pamatā ir izpratne par to, ka būvgruži nav sadzīves atkritumi un tie nedrīkst nonākt pelēkajā konteinerā.
Likumdošana paredz, ka ikvienam atkritumu radītājam jāsedz izdevumi, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu. Šis princips attiecas arī uz būvdarbos radušos atkritumu apsaimniekošanu. Tas nozīmē, ka, veicot savas mājas vai dzīvokļa kapitālremontu, īpašniekam ir jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar atkritumu savākšanu. Šādu principu ievēro liela daļa rajona un pilsētas iedzīvotāju. Diemžēl bieži redzamas būvgružu kaudzes pie atkritumu konteineriem. Šādos gadījumos par viena mājas iedzīvotāja radītiem būvgružiem maksā arī pārējie – viņa kaimiņi.
Jāvienojas ar apsaimniekotāju
“Iedzīvotājiem maksa par atkritumu izvešanu ir atkarīga no faktiski izvestā atkritumu apjoma. Ja kāds daudzdzīvokļu mājas iemītnieks, veicot būvdarbus, atkritumus izmet kopējā konteinerā vai novieto tiem līdzās, tad maksu par šo atkritumu izvešanu ēku apsaimniekotājs sadala proporcionāli iedzīvotāju skaitam mājā,” skaidroja rīkotājdirektors.
Pirms dažādu būvdarbu sākšanas dzīvokļos, ģimenes mājās vai citos objektos jānoslēdz līgums ar SIA “Vides serviss” par konteineru piegādi, kas paredzēti būvgružu savākšanai. Ja būvgružu nav daudz, tad līgums tiks noslēgts nevis par konteineru piegādi, bet par būvgružu savākšanu (tālr. 3922713).
Pastāv arī cits veids, kā atbrīvoties no būvgružiem, – iedzīvotāji paši var tos nogādāt līdz atkritumu izgāztuvei “Grantiņi”.
Laukos problēma nav tik aktuāla
Aptaujājot vairākus rajona iedzīvotājus, “Bauskas Dzīve” uzzināja, ka jautājums, kur likt būvgružus, gan vairāk aktuāls pilsētā un pagastu daudzdzīvokļu mājās. Ne visur maksa par atkritumiem atkarīga no izvestā daudzuma – citviet maksa ir nemainīga katru mēnesi.
“Lauciniekam viegli – būvgružus var samest bedrē un aprakt vai arī sabērt uz kāda neizbrienamāka ceļa. Tomēr pavasarī skumji ir skatīt, piemēram, Likvertenu mežu, kur naskākie saveduši ne tikai atkritumu maisus, bet arī ķieģeļu un betona daļas,” sacīja pensionēta vecsauliete.
Savukārt baušķeniece Iveta Gavriloviča atzina, ka daudzkārt redzējusi pie atkritumu tvertnēm sabērtus būvgružus. Taču viņa nebija aizdomājusies, ka arī pati maksā par kaimiņa saražoto gružu izvešanu.
