Daira Līdaka ir Rundāles pils muzeja audumu restauratore. Kopš 1973. gada viņa atjauno 17. – 18. gadsimta tekstilijas no Kurzemes hercogu kapenēm.
Daira Līdaka ir Rundāles pils muzeja audumu restauratore. Kopš 1973. gada viņa atjauno 17. – 18. gadsimta tekstilijas no Kurzemes hercogu kapenēm.
Vajadzīgs mikroskops un lupa
Latvijā ir tikai deviņi retās profesijas pārstāvji, kuri strādā valsts lielākajos muzejos. Šo amatu Daira ir apguvusi praksē, stažējoties Maskavas I. Grabara restaurācijas darbnīcās un Viļņas restaurācijas centrā. Speciālistes laboratorija atrodas pils staļļu korpusā. Darbam ir nepieciešama izlietne, kur mazgāt audumus, dažādas ķimikālijas, elektriskā plīts un katli krāsošanai, mikroskops, galda lampa ar iemontētu lupu. Pašlaik Daira restaurē kleitu, kas kopā ar citām 18. gadsimta tekstilijām šī gada maijā tiks eksponēta atsevišķā izstādē pilī.
Smalkais pasteļtoņu zīda tērps, ko speciāliste pēta zem mikroskopa, pagaidām atgādina skrandas, jo ir ļoti daudz zudušu fragmentu. Mikroskopa palielinājumā atklājas auduma struktūra un ir labāk redzams arī netīrumu slānis. Tērpi vai to detaļas vispirms tiek mazgāti, pievienojot speciālas ķimikālijas. Kad kleita ir tīra, restauratore uz galda uzklāj baltu zīda tafta audumu, uzliek tam virsū vēsturisko oriģinālu un izgatavo shēmu, lai noteiktu, cik daudz drēbes vajadzēs atjaunošanai.
Matam līdzīgs pavediens
Baltais zīda tafts tiks ietonēts ar zaļās tējas maisījumu, jo ar sintētiskām krāsvielām var iegūt tikai tīrus toņus, nevis nianses. Kad darbiņš būs paveikts, meistare piegriezīs auduma gabalus un ar polimēra sveķiem, kas izšķīdināti acetonā, ar pulverizatoru izsmidzinās, vēlāk virsmu fiksējot ar gludekli. Tā trūkstošie fragmenti gluži neredzami tiek pielīmēti oriģinālam.
Par atjaunošanas metodēm Daira stāsta plašāk: “Tagad pasaulē ir vērojama tendence neko nelīmēt, bet tikai šūt. Arī pēc līmēšanas visas maliņas tik un tā ir rūpīgi jāapšuj. Muzejam ir iegādāts smalks gāzes audums. No tā izvelku pa šķiedrai, kas ir tik tieva kā matiņš, tad zem lupas šuju. Tas ir ļoti, ļoti ilgstošs process. Audumus nespētu restaurēt cilvēki, kuri ātri grib ieraudzīt darba rezultātu. Dažreiz nākas nodarboties ar tādu kā puzles likšanu, jo oriģināls sastāv no sīksīkiem gabaliņiem.
Kolēģe no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja stažējās Amerikā. Tur valda citi principi. Vēsturiskās tekstilijas amerikāņi cenšas labi saglabāt, nevis restaurēt, jo šis pakalpojums ir pārmērīgi dārgs. Viņi nemazgā audumus, bet tīra tos ar putekļsūcēju. Arī es nesen tādu iegādājos.”
Visi restaurējamie audumi pils muzejā nokļuva pēc 1973. gadā veiktās Kurzemes hercogu kapeņu inventarizācijas Jelgavas pilī.
Spoki uzvedas mierīgi
Tekstiliju krājumu papildina arī ekspedīciju materiāli no dažādām Latvijas baznīcām. Dairas restaurētās augstmaņu drānas atkal ir “atgriezušās” hercogu kapeņu ekspozīcijā Jelgavā. Viens no viņas meistardarbiem ir hercoga Vilhelma mētelis. Speciālistes palīdze Aina Ābolniece pašlaik restaurē hercoga zeķes.
Visi žurnālisti Dairai uzdodot vienu un to pašu jautājumu: “Vai jūs netraucē spoki un gari?” Uz to viņa atbild ar pretjautājumu: “Vai tad es, lāpīdama drēbes, tiem ko sliktu daru?” Pirms ierašanās Rundāles pils muzejā Daira 12 gadus strādājusi senkapu izpētes arheoloģiskajās ekspedīcijās, tādēļ viņas uztverē nav vietas iracionāliem spriedelējumiem par apbedījumu vietu auru.
Lietas glabā informāciju
Katram priekšmetam muzeja darbiniece veido tā dēvēto restaurācijas pasi, sīki aprakstot visas pazīmes pirms restaurācijas, atjaunošanas procesu un rezultātu. Darba gaita detalizēti tiek fiksēta arī fotogrāfijās. “Katrs nieks var izrādīties ļoti svarīgs vai pat atklājuma vērts. Tādēļ, saņemot priekšmetu, to rūpīgi izpētu un parasti iegūstu vērtīgu sākotnējo informāciju. Nākas daudz strādāt bibliotēkā, bet reizēm – konsultēties ar citas nozares speciālistiem. Kad sāku restaurēt 19. gadsimta sākuma kurpju pāri, vajadzēja atrast prasmīgu kurpnieku, lai viņš man izskaidrotu tehniskus risinājumus,” amata noslēpumos dalās retās profesijas pārstāve.
Restaurētie vēsturiskie audumi nekad neizskatās gludi, spodri, kā no veikala plaukta paņemti. Tādēļ arī meistara darbu īsti spēj novērtēt tikai mākslas profesionāļi, nevis parasti skatītāji. Dažreiz, nododot klientam restaurētu karogu vai citu lietu, Dairai esot gadījies viņa sejā ieraudzīt vilšanos.
