Pagājušajā nedēļā pilsētas Domes deputāti lēma par šī gada budžetu.
Pagājušajā nedēļā pilsētas Domes deputāti lēma par šī gada budžetu.
Tas apstiprināts, deputātei Astrīdai Vītolai atturoties un deputātam Jānim Teikmanim nebalsojot. Kā norādīja Bauskas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile, arī šogad budžeta prioritātes ir izglītība, sociālā joma, drošība, kultūra, sports un pārvalde.
Viena no prioritātēm – ES fondi
Kā informēja pilsētas Domes finanšu nodaļas vadītāja Sarmīte Oļehnoviča, kopbudžeta ieņēmumi šogad plānoti 3,2 milj. latu apjomā, kas ir par 6,3 procentiem jeb 193 tūkstošiem latu vairāk nekā 2004. gadā apstiprinātā budžetā. 2005. gada budžets būs vērsts arī uz investīcijām un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu piesaisti un apguvi, vienlaikus sabalansējot pašvaldības atbalstu sabiedrības sociālajām vajadzībām.
S. Oļehnoviča norādīja, ka nodokļu ieņēmumi tiek plānoti par 21,1 procentu lielāki nekā 2004. gadā. Iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas ir pamatbudžeta galvenais ieņēmumu avots, plānots iekasēt par 14,3 procentiem vairāk nekā pērn. Nodokļu ieņēmumu kāpums galvenokārt saistīts ar vidējās darba algas palielināšanos valstī kopumā, arī Valsts ieņēmumu dienests daudz nopietnāk pievērsies tā saucamo “aplokšņu algu” izskaušanai. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu izdevumi uz vienu iedzīvotāju Bauskā ievērojami nepieaugs, palielinājums būs tikai par vienu latu, t. i., vidēji 310,79 lati.
Viena no 2005. gada budžeta prioritātēm būs arī ES struktūrfondu piesaiste un apguve. ES struktūrfondu līdzfinansējumam un projektu sagatavošanai budžetā ieplānoti 64 tūkst. latu. Projekti sagatavoti un iesniegti dažādos ES fondos, lai veicinātu uzņēmējdarbību, uzlabotu infrastruktūru un sakārtotu vidi pilsētā.
Lielākie izdevumi – izglītībai
Izglītībai šogad plānots atvēlēt 54 procentus no budžeta izdevumiem. Viens miljons 29,430 tūkstoši latu plānoti kā mērķdotācija izglītības iestāžu darbinieku darba samaksai. Pērn izglītībai piešķīra 60 procentus jeb vienu miljonu 784,698 tūkstošus latu. Lai gan tas ir vairāk nekā šogad, tomēr tas neliecina, ka šai jomai piešķiramie līdzekļi ir samazināti.
“Pagājušajā gadā tika realizēts projekts, kuram piesaistīti kredītlīdzekļi, t. i., Bauskas Kristīgās pamatskolas logu un durvju nomaiņa. Tādējādi varbūt liekas, ka pērn šai jomai atvēlēts vairāk. Arī šogad Vides investīciju fondā ņemts 45 tūkstošu latu kredīts, lai veiktu pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaulīte” katlumājas un apkures sistēmas rekonstrukciju,” min Domes izpilddirektors Jānis Mičulis.
Aktuāla sociālo dzīvokļu izbūve
Kā otrā prioritāte minēta sociālā joma. Sociālajai nodrošināšanai šogad piešķirti 11,2 procenti no budžeta jeb 415 tūkstoši 118 lati. 2004. gadā sociālajai jomai atvēlēja 3,9 procentus jeb 117 tūkstošus 15 latu. Piešķiramo līdzekļu palielinājums skaidrojams ar līdzekļu piesaisti dzīvojamās mājas Rīgas ielā 64b projektēšanai sociālo dzīvokļu vajadzībām un būvniecībai.
“Mūsu pilsētā ir katastrofāla situācija ar dzīvokļiem. Cilvēki stāv rindās, taču mums nav, ko piedāvāt. Šajā ēkā plānoti 30 dzīvokļi, no kuriem desmit būtu ar sociālā dzīvokļa statusu, bet pārējie tiktu nodoti īrēšanai. Ar šo māju mēs ceram atrisināt akūtākos jautājumus. Taču situācija saasināsies, kad tiks paaugstināti īres griesti saimnieku mājās. Daudzi var nonākt uz ielas, taču mums nebūs, kur viņus izvietot. Tādējādi jādomā arī par citu mājokļu iekārtošanu sociālo dzīvokļu vajadzībām,” skaidro J. Mičulis.
Vairāk brīvajam laikam, sportam un kultūrai
Kultūrai un sportam atvēlēti 11,4 procenti jeb 424 tūksto ši 815 lati, pērn – 395 tūkstoši 560 lati.
“Līdzekļi šīm nozarēm palielinās, taču jāņem vērā arī inflācija un iedzīvotāju darba samaksas paaugstināšanās. Pēc daudzkārtēja iedzīvotāju lūguma šogad no jauna paredzēts izbūvēt bērnu rotaļu laukumus vairākās pilsētas vietās. Tiks pabeigta skeitparka ierīkošana pie mājas Dārza ielā 24. Noteikti tiks sakārtots un atjaunots sporta laukums aiz mājas Ceriņu ielā 3. Šogad plānots pabeigt arī daudzfunkcionālo izglītības centru Dārza ielā 9,” akcentē J. Mičulis.
Arī šogad remontēs bedrītes
Kā informēja J. Mičulis, saistībā ar būvniecības aktualizēšanos mūsu pilsētā izvirzījās jautājums par atsevišķas institūcijas izveidi. Tās mērķis būtu stingrāk kontrolēt celtniecību. Būvvaldes izveidei šogad atvēlēti 0,5 procenti no budžeta, kas veido 19 tūkstošus 196 latus.
No pilsētas speciālā budžeta paredzēts maksāt par ielu remontu. “Katru gadu mūsu plānos ir kādas ielas atjaunošana pilnībā. Šogad iecerēts atjaunot Lāčplēša ielu visā garumā. Plānots arī ietves remonts Dārza ielā gar Korfa dārzu, kā arī Ceriņu (no Biržu līdz Dārza ielai) un Rūpniecības (No Baznīcas ielas līdz tirgum) ielas uzlabošana.
Šogad neiztiksim arī bez tā saucamā bedrīšu remonta. Diemžēl pieejamais finansējums pilnībā ļauj atjaunot tikai dažas ielas, tāpēc izlīdzināšanai veicam bedrīšu remontu. Satiksmes drošības uzlabošanai Dārza un Salātu ielas krustojumu plānots aprīkot ar luksoforu,” stāsta J. Mičulis.
