Vai kāds zina, no cik gadiem pusaudzis var iegādāties un nēsāt līdzi gāzes baloniņu vai kādu citu pašaizsardzības līdzekli?
Vai kāds zina, no cik gadiem pusaudzis var iegādāties un nēsāt līdzi gāzes baloniņu vai kādu citu pašaizsardzības līdzekli? Bauskas ielās vakaros nevar justies droši. Atnāk mans puika – piekauts, satraucies, knapi var parunāt. Ko darīt, ja vakarā ir laiks paslidot vai arī jāiet uz treniņu, jānāk mājās no stundām mūzikas skolā? Tādi jautājumi pirmdien parādījās “Bauskas Dzīves” mājaslapā, un tas attiecināms uz daudzām vietām rajonā.
Pēdējo dienu traģiskā vēsts – Valmierā 27. februāra rītā aizturēti pusaudži, kuri iepriekšējā vakarā piekāvuši un pēc tam iemetuši Gaujā skolas biedru. Sitēji pielietojuši datorspēlē “Mortal Combat” noskatītus paņēmienus, esot atzinušies aizturētie. Pagaidām viņi nav varējuši nosaukt iemeslu, kāpēc radies konflikts, kas beidzies neizskaidrojami nežēlīgi.
Jaunākajam notikuma dalībniekam ir 13, vecākajam – 16 gadu, rakstīts kriminālziņās. 1991. gadā dzimušā zēna līķi vēl meklē, nav zināms, vai ledainajā ūdenī viņš iemests dzīvs vai jau miris. Lasot ziņu, acis piestāj pie gadskaitļiem. Tie ir mūsu Atmodas laika bērni, kurus pazudina nespēja izvērtēt un atšķirt labo no ļaunā.
Notikumā iesaistītie jaunieši ir dažādu skolu audzēkņi, bet galvenais – viņi nav sociālā riska ģimeņu atvases. Pusaudži ar nogalināto bijuši pazīstami un pirms konflikta kopīgi lietojuši alkoholu. Pudeles policija atradusi arī norādītajā vietā Gaujmalā. Vai tiesību sargi noskaidros, kurš nepilngadīgajiem pārdeva dzeramo?
Datorspēļu pieminēšana liek domāt par prāta ietekmēšanu. Šīs spēles vispirms nogalina jūtas, kas liek pārdzīvot notiekošo. Tās ieradina dzīvot paralēlā pasaulē, kur valda citi likumi, iespēju un pieļaujamības robežas. Par to brīdināja Bauskas centra “Ābele” speciālistes Solvita Tilgale un Iveta Kubliņa, 2004. gadā realizējot projektu “Tauriņi tīklā”. Grūti spriest, vai tam būs turpinājums. Datorsalona īpašnieks nedrīkst pieļaut, ka skolēns pie ekrāna atrodas stundu laikā vai vēlu vakaros. Pārējā laikā – lūdzu! Turklāt ne jau tikai salonos spēlē, dators daudziem ir mājās.
Aizraušanās ar datorspēlēm ir ļoti gudru cilvēku izlikti slazdi nenobriedušiem prātiem. Vai tie, kurus šī uzņēmējdarbība dara turīgus, iedomājas par cilvēkiem, kuri, ekrānā lūrot, zaudē ne tikai naudu, bet arī prātu?
“..nevajag vainot spēles, bet tukšumu smadzenēs, ko aizpilda ar virtuāliem mēsliem. (..) Gaidiet nākamos, jo bērniņiem nav, ko darīt pēc skolas, – nekādu pienākumu, darbu, atbildības. Nolamā skolotāju, kaimiņieni vai māti, un tas nav nekas, jo bērnam, lūk, ir “besis”, vajag izlādēties. aizrādīt viņam nedrīkst – tā tiek aizskartas pusaudža cilvēktiesības brīvi izpausties.” To lasu interneta portālos publicētās atsauksmēs.
Nesakiet, ka tas bija Valmierā, līdzīgi var notikt arī Bauskā. Varbūt bērns, kuram jābūt skolā, pašlaik ir apmaldījies datorspēļu labirintā. Bet tas, kuram vajadzētu lasīt par lācīti Pūku, kādā pagrabā apreibst no alkohola vai narkotikām.
