«Nekad neaizmirsīšu, kā mamma veda mūs pa taciņu uz kaimiņu malkas šķūnīti. Bijām nobrīdināti būt klusi un skrējām caur jāņogu krūmiem. Tā notika algas dienās, kad tētis mājās nāca piedzēries un meklēja kašķi».
“Nekad neaizmirsīšu, kā mamma veda mūs pa taciņu uz kaimiņu malkas šķūnīti. Bijām nobrīdināti būt klusi un skrējām caur jāņogu krūmiem. Tā notika algas dienās, kad tētis mājās nāca piedzēries un meklēja kašķi.”
Parasti Lapiņtante bijusi mājās un bēgļus saukusi istabā. “Vasarā viņa mums atnesa lielu krūzi piena, ziemā sasēdināja pie krāsns mūrīša, deva karstu piparmētru tēju, cepa pankūkas. “Par ko tev, Intiņ, tāda dzīve,” viņa mierināja mūsu mammu.”
Tādas atmiņas par bērnību ir sievietei, kura pēc mammas nāves izauga bērnunamā. Viņa strādā par sociālo darbinieci, cenšoties palīdzēt citiem.
Izmitina uz laiku
Šādām un līdzīgām situācijām ir gatavs Īslīces pagastā izveidotais ģimenes atbalsta un krīzes centrs “Īslīči”, vienīgais tāds Bauskas rajonā. To 25. februārī apmeklēja rajona desmit pašvaldību sociālo dienestu darbinieces. Kādreizējā pagastmājā iekārtotas jaukas istabiņas, kurās var uzturēties gan viens cilvēks, gan ģimene. Te ir virtuve, dušas, tualete, telpa, ko var izmantot gan semināriem, gan mācībām vai rotaļām.
Centrs nevar kļūt par patvērumu līdz mūža galam. Te vienlaikus var uzņemt un izmitināt uz laiku līdz 30 dienām bērnus, ģimenes, vecus cilvēkus, kuri dažādu iemeslu dēļ kādu brīdi nevar dzīvot ierastajā vietā. Tiek sniegta medicīniskā, psiholoģiskā, sociālā, juridiskā un cita veida palīdzība.
Ēdienu arī krīzes centra iemītniekiem gatavo otrpus ceļam – pansionātā. Tur strādā arī feldšere, kura var sniegt pirmo palīdzību. Sadarbībai ar centru gatavas pagastā praktizējošas ģimenes ārstes. Vēl jādomā, vai centrā ievietotie skolas vecuma bērni varēs uz laiku kļūt par Īslīces vidusskolas audzēkņiem. Varbūt jāorganizē mājapmācība uz vietas centrā.
Dažādas iespējas
Centra vadītāja Gunita Junkurēna uzsver, ka palīdzība pieejama ne tikai trūcīgām vai sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, bet arī jebkuram cilvēkam Bauskas rajonā un ārpus tā neatkarīgi no vecuma, dzimuma un veselības.
“Situācijas, kad šāda palīdzība var būt nepieciešama, ir pat iepriekš neparedzamas. Šeit var būt patvērums mātei ar bērniem, kurai jāglābjas no varmācības mājās vai, piemēram, nepieciešama pajumte apkures remonta laikā dzīvoklī. Šeit var ievietot vecu cilvēku, kurš pēc dzīvesbiedra nāves kļuvis vientuļš. Uz pansionātu negribas, tomēr vienam par grūtu. Varbūt pāris nedēļas krīzes centrā palīdzēs atspirgt un sakopot domas, lai tiktu skaidrībā, kā dzīvot turpmāk. Te savus bērnus uz laiku var atstāt vecāki, kuriem jādodas ārstēties, jākārto eksāmeni,” skaidro Gunita Junkurēna.
Ir paredzētas arī tādas situācijas, kad krīzes centrā ievietotam cilvēkam būs jāpalīdz sakārtot dokumentus (tie var būt pazaudēti, nozagti) sociālās palīdzības saņemšanai. Īslīcietes ir gatavas sadarbībai ar citu pašvaldību sociālajiem dienestiem.
Nauda attur
Ja krīzes centrā ievieto cilvēku, jāgarantē samaksa. Vai nu to dara tuvinieki, vai arī nodrošina pašvaldība, ar kuru tiek noslēgts līgums. Maksa pagaidām ir 6,90 lati dienā, citos līdzīgos krīzes centros ir jāmaksā līdz deviņiem latiem dienā, saka pašvaldības vadītāja Vera Purmale.
Lai cilvēki meklētu palīdzību centrā “Īslīči”, ir jāpierod pie domas, ka šāda vieta rajonā ir. Par tās lietderību pagastu sociālās darbinieces nešaubās, taču tika diskutēts par maksājumiem.
Sociālais darbinieks uzskata, ka pieaugušais vai bērns jāievieto krīzes centrā. Tomēr pašvaldības vadītājs šādai rīcībai var nepiekrist, parēķinot, cik būs jāmaksā par krīzes centrā pavadītu nedēļu vai ilgāku laiku. Negribētos, lai naudas dēļ ciestu cilvēki, ja palīdzība ir un to nevar saņemt, spriež sociālās darbinieces. Svarīga ir drošība, lai pasargātu no situācijas, kad ģimenes otra puse ierodas skandalēt. Tāpēc, iespējams, tieši citu pagastu ļaudīm būtu izdevīgāk meklēt patvērumu Īslīcē.
“Esmu brīdinājusi vietējo policistu un mediķus, ka bez vajadzības netraucēšu, bet, ja nu tomēr zvanu, lai brauc nekavējoties,” saka Gunita. Kopā ar viņu strādā sociālās aprūpētājas Biruta Bišmane un Aija Jakubone.
Vispirms par cilvēkiem
Īslīces pagastā ir ap 30 sociālā riska ģimeņu, kurās dzīve iet kā pa viļņiem. “Nelaimi negaidām.Taču, ja tā notiks, neraudāsim, bet būsim gatavi palīdzēt,” saka pagasta padomes priekšsēdētāja Vera Purmale.
Uz vietas pagastā lietas nokārtojamas ātrāk un vienkāršāk. Par traci mājās vai novārtā atstātiem bērniem pašvaldībai nereti paziņo kaimiņi un vietējās skolas pedagogi. Īslīces sociālie darbinieki paši brauc uz vietas, viņi arī sazinās ar krīzes centru un ievieto tajā. Nepieciešamie dokumenti tiek nokārtoti pēc tam, vispirms tiek gādāts par cilvēkiem, uzsver Gunita Junkurēna.
Pieredze jau gūta reizē ar centra pirmo klientu. Te pavadīta nedēļa palīdzēja kādam cilvēkam atmest melnu domu, ka dzīvei jādara gals.
***
uzziņai
– Iestājoties (ievietojot) ģimenes atbalsta un krīzes centrā, nepieciešami šādi dokumenti:
3 sociālā darbinieka, psihologa atzinums, pagasttiesas/bāriņtiesas lēmums (var būt arī priekšsēdētāja vienpersonisks lēmums), mediķa vai policijas darbinieka sastādīts akts par nepieciešamību konkrētajam klientam izmantot centra sniegtos pakalpojumus;
3 bāriņtiesas/pagasttiesas lēmums par bērniem (ja tādi ir);
3 apsekošanas akts, ko sastāda un iesniedz klienta dzīvesvietas sociālās palīdzības darbinieks;
3 sociālā gadījuma vēsture;
3 ģimenes ārsta izziņa par klienta veselību;
3 ja notikusi vardarbība, medicīniskā izziņa par to;
3 ievietojot cilvēku no cita pagasta, nepieciešama pašvaldības vēstule, kas garantē samaksu par uzturēšanos krīzes centrā.
– Klients no centra tiek izrakstīts:
3 pēc paša vēlēšanās (iesniegums);
3 pēc maksimālā uzturēšanās laika, kad pastāvīgās dzīvesvietas sociālais darbinieks devis atzinumu par klienta dzīves turpmāko vietu un apstākļiem;
3 pēc apzinātas kārtības noteikumu pārkāpšanas.
– Centrā netiek uzņemti klienti alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē.
