Piemērs tam, kā pat ne no mušas var iztaisīt ziloni, ir «Latvijas Avīzes» 26. februāra publikācijā «Kāpēc latvietim spļauj virsū?» iekļautais saulainieša Meikula Supes «sāpju kliedziens». Viņu sarūgtinājusi «pašvaldības nevērīgā attieksme».
Piemērs tam, kā pat ne no mušas var iztaisīt ziloni, ir “Latvijas Avīzes” 26. februāra publikācijā “Kāpēc latvietim spļauj virsū?” iekļautais saulainieša Meikula Supes “sāpju kliedziens”. Viņu sarūgtinājusi “pašvaldības nevērīgā attieksme”.
Runa ir par Bauskas rajona Padomi, kas 17. februārī rīkojusi “braucienu uz Aizsardzības ministriju, lai nokārtotu dokumentus pretestības kustības dalībnieka statusa saņemšanai”(?!). Paziņojumu par braucienu viņš saņēmis tikai 17. februāra rītā, kad vairs nav bijis iespēju tikt uz pašvaldības norādīto vietu. Tā stāstījis M. Supe, piezvanot “Latvijas Avīzei”. Galu galā uz Rīgu ticis saviem spēkiem un dokumentus jau nokārtojis. “Bet sāp sirds par to, ka tev, cilvēkam, spļauj virsū,” avīze citē M. Supes sacīto. Un vēl: “Bauskas avīzītē lepni stāstīts, kā vecie vīri uzņemti ministrijā, tikušies ar amatpersonām, cienāti ar pusdienām.”
Man kā notikumā iesaistītai personai ir jākliedē pārmetumi gan brauciena organizētājiem, gan arī Bauskas avīzītē rakstītajam. Pirmkārt, pārsteidz nekompetence, apgalvojot, ka brauciena mērķis bijis nokārtot dokumentus “pretestības kustības dalībnieka statusa saņemšanai”. Aizsardzības ministrija šādu statusu nepiešķir un nekad nav piešķīrusi, uz to daudz garāks un sarežģītāks ceļš ejams. Aizsardzības ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 11. janvāra noteikumiem kārto dokumentus piemaksas saņemšanai pie valsts pensijas ik mēnesi tiem nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kuriem šis statuss jau ir piešķirts.
Otrkārt, 17. februārī arī es braucu uz Aizsardzības ministriju kopā ar nacionālās pretošanās kustības dalībnieku grupu un zinu, kā viss notika. Rajona Padomes sekretāre Baiba Marčenkova katram bija izsūtījusi ielūgumu reizē ar Aizsardzības ministrijai adresētu aizpildāmu un parakstāmu iesnieguma veidlapu. No sekretāres neatkarīgu iemeslu dēļ 11. februārī (piektdienā) pastkastītē iemestās vēstules bija ilgi ceļojušas. Baušķenieki tās bija saņēmuši tikai 15. februārī, citi pat vēlāk. (Te savs vārds sakāms arī pasta darbiniekiem.)
Aicinājumā bija norādīts, kas darāms, ja kāda iemesla dēļ pats attiecīgā statusa ieguvējs nevar ierasties Bauskā. Tādi bija vairāki, viņi ar tuvinieku vai draugu starpniecību uz rajona centru atgādāja gan parakstīto iesniegumu, gan uzticēja pasi un pretošanās kustības dalībnieka apliecību. Dažs savus dokumentus bija atvedis rajona Padomes sekretārei vēl izbraukšanas dienas rītā. Viņa bija saskaņojusi grupas brauciena datumu ar Aizsardzības ministriju, gādājusi transportu, izraudzījusi arī brīvāku dienu, lai viņai būtu iespējams braukt kopā ar vecļaudīm.
Vecie cilvēki allaž baidās kaut ko nokavēt, tāpēc vairāki jau nedēļu vai dažas dienas iepriekš bija aizbraukuši uz Rīgu un lietas nokārtojuši individuāli, kā atklājās – arī M. Supe.
17. februāra rītā pirms izbraukšanas uz Rīgu Baiba Marčenkova vēlreiz precizēja uzaicināto cilvēku sarakstu ar klātesošajiem un to uzvārdiem, kuri savus dokumentus bija uzticējuši rajona Padomes sekretārei vai likteņa biedriem. Meikuls Supe no Saulaines torīt piezvanījis Baibai Marčenkovai un sacījis, ka vēstuli tikai nupat saņēmis. Laipni pateicies un paskaidrojis, ka uz Rīgu nebraukšot, jo kopā ar cīņu biedru jau bijuši Aizsardzības ministrijā un dokumentus iesnieguši.
Tā kā šajā notikumā biju klāt, visu dzirdēju un redzēju, mani ārkārtīgi pārsteidza pārmetumu izvirdums, no kura radies pat zvanu apkopojuma asais virsraksts “Latvijas Avīzē”. Jājautā, kuram te patiesībā ir uzspļauts? Vai tiešām M. Supem “sāpēja” kopīgās pusdienas, kas iepriekšējās dienās dokumentus nokārtojušajiem gāja secen? Supes kunga mierinājumam pateikšu, ka kopīgās pusdienas paēdām, atgriezušies Bauskā. Ar aizsardzības ministru netikāmies, taču ministrijas un rajona Padomes darbinieku laipnību gan baudījām.
Skaidrības labad vēl kāda informācija. Rajona uzskaitē ir tikai tie nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, kuriem apliecību par šī statusa piešķiršanu izsniegusi Bauskas rajona Padome, un tie, kuri par šāda statusa esamību paziņojuši pēc pārcelšanās uz Bauskas rajonu no citurienes.
